2 komentāri

Par spīti dažādām kampaņām un citiem pūliņiem, pērn ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā atkal, šķiet, sācis palielināties. Šāds, ekspertu skatījumā, pārsteidzošs secinājums izriet no jaunākā Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījuma par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs.

Latvijas lielākā problēma joprojām ir izvairīšanās no darbaspēka nodokļiem. Eksperti uzskata, ka šobrīd galvenie aplokšņu algu sistēmas atbalstītāji vairs neesot uzņēmēji, bet gan darba ņēmēji.

Ziņa, ka pērn Latvijā ēnu ekonomika augusi, turklāt vairāk nekā par procentpunktu, sasniedzot 22% no IKP, pārsteigusi daudzus, tostarp ēnu ekonomikas pētniekus.

Arnis Sauka
Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors

Sevišķi tāpēc, ka palielinās ekonomiskā izaugsme valstī, un pie ekonomiskās izaugsmes tiek sagaidīts, ka ēnu ekonomika samazināsies. Šie dati ir nopietns, lai neteiktu ļoti nopietns signāls tam, ka tās tā gluži nav.

Tomēr ēnu ekonomikas īpatsvars pērn audzis arī pārējās Baltijas valstīs. Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, Latvijā lielāko pelēkās ekonomikas daļu veidoja aplokšņu algas. Tam seko uzņēmēju neuzrādīti ienākumi un darbinieki.

Pētījumā ar secināts, ka augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir nevis nabadzīgākajā Latvijas reģionā Latgalē, bet gan bagātajā Rīgā.

Finanšu ministre gan uzskata, ka pētījums rāda novecojošu ainu. Šogad spēkā stājas nodokļu reforma, kā ietekme jau esot jūtama – uzņēmumi sākuši “legalizēt” aplokšņu algas. Gada sākumā arī samazinājies minimālas algas saņēmēju skaits.

Arī Valsts ieņēmumu dienestā (VID) negrib ticēt datiem, no kuriem izriet, – karš pret ēnu ekonomiku pielīdzināms Dona Kihota cīņai ar vējdzirnavām. Šis pats pētījums liecina, ka uzņēmēju viedoklis par VID darbu uzlabojas. Problēma slēpjoties sabiedrības iecietībā pret nodokļu nemaksāšanu. Īpaši to varot just pašlaik, kad bezdarba līmenis ir vēsturiski zemākajā punktā.

Dace Pelēkā
VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja

Ir pienācis tas brīdis, kad diemžēl darba ņēmējs ir tas, kas saka, ka vēlas saņemt aplokšņu algu, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad bieži vien viņi bija kā ķīlnieki darba devēja priekšā, kas uzspieda algu bez nodokļu nomaksas.

Tam piekrīt arī bijusi VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kura pēdējos gadus darbojas privātajā sektorā.

Pētersone norāda: “Manuprāt, vajag atgriezties pie vecu vecās idejas, – vai nevajag pie administratīvās atbildības būt ne tikai darba devējam, kuram par aplokšņu algas izmaksu draud arī kriminālā atbildība, bet arī darba ņēmējam. Varbūt nevajag uzreiz bargi sodīt, bet varbūt tad tas cilvēks aizdomāsies, ka tas ir noziegums!”

Arī uzņēmēju organizācijas norāda, ka līdzšinējie ēnu ekonomikas apkarošanas rīki sevi ir izsmēluši. Šobrīd svarīgākais esot kāpināt uzņēmumu produktivitāti. Tam automātiski sekotu arī augstāka nodokļu nomaksa.

TOP komentāri

  • s
    0 0 0

    s

    Es bez lielām sirdssāpēm maksātu nodokļus no savas pensijas tai bridi, kad VID varētu parādīt, ka iekasējusi visu no miljonu parādiem un nevienu "vecu"parādu nav norakstījusi. Kāpēc desmitniekiem no aplokšnu algām skrien visi kantori pakaļ, bet miljonus laiž, lai iet?
  • Adri Anna
    0 0 0

    Adri Anna

    Šī nav latvijas lielākā problēma , lielākā ir mūsu deputāti !

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl