Remigranti saņems valsts atbalstu savas uzņēmējdarbības veidošanai Latvijas reģionos

4 komentāri

No ārzemēm atgriezušies tautieši jau septembrī sāks saņemt valsts atbalstu savas uzņēmējdarbības veidošanai Latvijas reģionos.

Remigrantu pieteiktās biznesa idejas augusta beigās vērtēs speciālas komisijas. Lai arī remigrantiem maksimāli piešķiramā summa nav ļoti liela, tomēr cīņa par valsts atbalstu, kā motivācija atgriezties no ārzemēm mājās, būšot pietiekami spraiga.

Valsts kopējais atbalsts remigrantu biznesa ideju finansēšanai ir 180 000 eiro. Ja visi pieteiksies vienam projektam maksimāli pieejamai summai –  9000 eiro, tad varēs atbalstīt 20 biznesa idejas. Tātad katrā no reģioniem pa četrām. Tiesa gan, naudu nevarēs saņemt uzņēmuma izveidei Rīgas pilsētā, jo mērķis ir stiprināt uzņēmējdarbības vidi reģionos. Būs gan vajadzīgs arī personīgais līdzfinansējums 50% apmērā. Piemēram, ja vēlēsies iegūt 9000 eiro, būs jāuzrāda 4 500 eiro kā paša ieguldījums biznesā.

Raivis Bremšmits
VARAM reģionālās politikas departamenta direktors

Tas, kur var izmantot, ir pamatlīdzekļiem. Ja gribat kaut ko ražot, taisīt – kādas iekārtas, aprīkojums, lai šo preci, pakalpojumu nodrošinātu. Ja tas ir, piemēram, ražotājs – amatnieks, tad tie ir darbarīki, neliela iekārta, jo ļoti lielai rūpnīcai šie 9 000 nepietiks.

Kuras idejas atbalstīt, reģionālās komisijas vērtēs pēc biznesa dzīvotspējas potenciāla, prognozējamo nodokļu nomaksas apmēra, gatavības ieguldīt vēl vairāk personīgos līdzekļus nekā oficiāli prasītais un bērnu skaita ģimenē, jo prioritāri tiek atbalstīts Latvijā atgriezties daudzbērnu ģimenes. Jāņem gan vērā, ka remigrantu uzņēmumus valsts uzraudzīs trīs gadus.

Raivis Bremšmits
VARAM reģionālās politikas departamenta direktors

Uzraudzīs, vai uzņēmējs strādā, un ko viņš ir darījis ar naudu. Gadījumā, ja neturpina uzņēmējdarbību vai arī pamatlīdzekļus neizmanto tai idejai, ko bija pieteicis, tad finansējums būs jāatmaksā atpakaļ.

Interesi par valsts atbalstu jau izrādījuši aptuveni 30% no visiem tiem Latvijā atgriezties gribētājiem, kuri sazinājušies ar remigrantu konsultantiem reģionos. Piemēram, Latgalē apzinātas jau ap 100 biznesa ideju. Turklāt vairākas pašvaldības Latgalē jau pieteikušās teju bez maksas lietošanai dot telpas remigrantu uzņēmumiem un noliktavām.

Astrīda Leščinska
remigrācijas atbalsta pilotprojekta koordinatore Latgalē

Pārsvarā tā ir kāda ražošana, tās ir kafejnīcas, skaistumkopšanas saloni. Protams, arī viesu nami, jo pierobežā tur ir vairāk dabas skaistums, bet, ja tūristi atbrauc, viņiem vajag kaut kur nakšņot un arī ēst. Idejas ir ļoti dažādas un nevēlos atklāt. Daudz ko viņi aizguvuši arī no ārzemēm.

Līdzīgas idejas potenciālie mājās braucēji jau izteikuši arī Kurzemē, tur vēl varētu būt arī pat vairāki ar informāciju tehnoloģijām saistīti projekti.

“Viņi ir priecīgi, ka iegūtās zināšanas, ko viņi ir 10 vai 12 gadus sūrā darbā krājuši…ir noticējuši tam, ka tas varētu būt noderīgs šeit Latvijā, un tur gūto pieredzi vest uz šejieni,” stāsta remigrācijas atbalsta pilotprojekta koordinatore Kurzemē Kristīne Smilga.

Lai biznesa projekti būtu kvalitatīvi uzrakstīti, remigrantu konsultante Kurzemē jau vairākus savedusi kopā ar pašvaldību un nozaru speciālistiem dažādu aspektu apzināšanai un padomu iegūšanai. Ir cerība, ka remigranti radīs darbavietas.

“Katrā plānošanas reģionā būs apstiprināta vērtēšanas komisija, kurā būs pārstāvētas dažādas organizācijas, kā piemēram, “Altum”, Latvijas Darba devēju konfederācija, LTRK un citi šāda veida pieredzējuši eksperti,” skaidro Smilga.

Pieteikties biznesa atbalsta saņemšanai no valsts varēs ne tikai ārzemēs vēl dzīvojošie tautieši, bet arī tie, kuri jau atgriezušies Latvijā, taču ne ilgāk par vienu gadu. Starp viņiem būs arī tie, kuriem remigrantu konsultanti jaunā remigrācijas pilotprojekta ietvaros jau palīdzējuši ar atgriešanos – atraduši mājokli, darbu, iekārtojuši bērnus izglītības iestādēs un risinājuši citus sadzīviskus jautājumus. Leščinska stāsta: “Šī pilotprojekta ietvaros, es esmu palīdzējusi atgriezties 20 ģimenēm, tie kopumā ir 38 cilvēki.”

Kristīne Smilga
remigrācijas atbalsta pilotprojekta koordinatore Kurzemē

Tagad uz doto brīdi ir atgriezušās vismaz 15 vai 16 ģimenes, un vēl ir astoņas, kas atgriezīsies tuvāko nedēļu laikā, lai paspētu uz pirmo septembri, kad bērniem ir jāuzsāk skolas gaitas. Tieši šodien runāju ar ģimeni, kas pirms dažām dienām atgriezās Nīcā, aizvakar atgriezās ģimene Ventspilī.

Jaunā remigrācijas atbalsta programmas pilotprojekta summārais finansējums ir 400 000 eiro.

Tikmēr Eiropas Latviešu apvienībā tiek norādīts, – lai arī valsts finansējuma piešķiršana uzņēmējdarbības sākšanai beidzot būs reāli praktisks atbalsts remigrantiem, tomēr jāuzmanās, lai netiktu sadusmots  šī finansējuma avots – Latvijas nodokļu maksātāji. Ja šādu projektu turpinās nākamgad, jāpaplašina saņēmēju loks.

Elīna Pinto
Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēdētāja

Mēs rosinājām, ka šiem atbalsta pasākumiem vajadzētu attiekties ne tikai uz remigrantiem, bet arī uz iekšējo mobilitāti – cilvēkiem, kas pārceļas no Latvijas lielajām pilsētām uz novadiem. Mūsu mērķis nekādā ziņā nav panākt, ka remigrācijas atbalsts tiktu veidots kā privilēģijas.

Kopumā valsts atbalstu remigranti nevarēs saņemt tām biznesa idejām, kas saistītas ar alkoholu, tabaku, azartspēlēm, ieročiem, atkritumu saimniecību, enerģētiku un darījumiem ar nekustamo īpašumu.