Par viņiem kļūt grib daudzi. Ieskaties Latvijas “Instagram” un “YouTube” influenceru ikdienā

Pievienot komentāru

Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PTAC) sācis Latvijas influenceru uzraudzības programmu, jo liela daļa “Instagram” un “YouTube” viedokļu līderu pārkāpjot Reklāmas likumu un maldina savu auditoriju. Vienlaikus, arvien redzamāk sašķēlusies pati Latvijas influenceru vide, kad kvalitatīvā satura veidotāji un blogeru ētikas ievērotāji kritizē naudas medniekus, – vēsta “LNT TOP10”.

Influenceris ir sociālo tīklu personība, kas ar sava oriģinālā satura radīšanu kādā no jomām ir ieguvis tūkstošiem sekotāju. Tiek uzskatīts – sekotāji uzticas influencera rekomendācijām un ir motivēti pirkt produktus un pakalpojumus vai rīkoties tā, ka saka influenceris. Uzņēmēji uztver infuencerus kā reklāmas kanālu ar tieši sasniedzamu potenciālo pircēju masu, tāpēc maksā influenceriem par reklāmas izvietošanu viņu sociālajos kontos.

Likuma uzraugi vēl pirms gada īsti nezināja, kā disciplinēt skaitliski daudzos influencerus, kas publiski nenorāda, ka par sponsorētā satura izveidi un izvietošanu savos profilos ir saņemta nauda vai bartera prece un pakalpojums. PTAC situāciju atvieglojuši reitingi, kuros sociālo mediju satura veidotāji sarindoti pēc ietekmes spēka uz savu sekotāju auditoriju.

“Šobrīd mēs esam pievērsuši uzmanību 80 influenceriem. Tie ir gan lielie un vidējie, gan nano-influenceri. Pret 18 influenceriem mēs esam uzsākuši uzraudzības lietas, īpaši pievēršot uzmanību viņu ierakstiem, vai izmanto tēmturus,” – “LNT TOP10” skaidroja PTAC pārstāve Evija Lene.

Kuri influenceri atrodas PTAC jaunajā uzraudzības programmā, konkrēti vārdi netiek atklāti, taču tie esot Latvijas topos iekļautie. Problēmu nebūs un likums skaitās ievērots, ja lieto tēmturus, piemēram, #reklāma, #sadarbība, #sponsorēts, #apmaksāts.

Influenceriem ir jāievēro vēl arī negodprātīgas komercprakses likums. Līdz šim neviens neesot ne sodīts, ne brīdināts, taču tas mirklis esot tuvu, – brīdina PTAC pārstāve: ”Ja prasības neievēro un tiek ietekmēts liels skaits patērētāju, mēs varam uzsākt lietu, un maksimālais sods, ko var piemērot ir 100 tūkstoši eiro. Mūsu mērķis nav viņus uzreiz sodīt. Mūsu mērķis ir vispirms informēt influencerus, jo šis tirgus ir jauns. ”Mēs esam arī tikušies ar Latvijā lielākajiem influenceriem, diskutējuši par šo satura mārketinga tirgu, un viņi arī atzīst, ka tas ir jāsakārto,” sacīja Lene.

“LNT TOP10” uzrunātā modes un skaistumkopšanas blogere, “YouTube” un “Instagram” satura veidotāja Anete Ozoliņa uzsver – influenceriem, kuriem ir svarīga ētika, godīgums un atklātums pret saviem sekotājiem, pilda Reklāmas likuma prasības un maksā arī nodokļus par gūtajiem ienākumiem. ”Ja tā ir apmaksāta sadarbība vai jebkāda veida sadarbība, tas ir tikai godīgi pret saviem sekotājiem viņiem to pateikt. Es domāju, ka daudzi Latvijas influenceri ir ļoti godīgi un viņi to dara no sirds. Protams, kā jebkurā sfērā būs arī mazāk godīgi cilvēki,” saka sociālo mediju satura veidotāja Ozoliņa.

Anete Ozoliņa un arī Alīna Keller ir vienas no retajiem influenceriem Latvijā, kurām modes un skaistumkopšanas satura radīšana blogam, “YouTube” un “Instagram” ir pilnas slodzes darbs un galvenais ienākumu avots.

“Varu tā kā sevi uzturēt pilnībā, pati varu samaksāt par savu dzīvokli, aizbraukt arī ceļojumā. Tas ir smags darbs, tas arī daudz prasa emocionāli no tevis,” saka Anete. Savukārt Alīna norāda: “Var dzīvot normāli, strādājot par blogeri. Aiz visām tām skaistām bildēm stāv liels darbs.”

Tieši šogad kā vēl nekad iepriekš uzņēmēji un mārketinga aģentūras Latvijā savās kampaņās izteikti daudz izmantojuši vietējos “Instagram” un “YouTube” satura veidotājus.

“NewBlack” vadītājs Artūrs Mednis saka: “Mums bija ļoti daudz veiksmīgu gadījumu. Es teiktu, šis laikam ir bijis veiksmīgākais līdz šim tieši sadarbībā ar influenceriem.”

Turklāt šogad strauji augušas influenceriem maksājamās naudas summas.

“Mums lielākais ir bijis 5 000 eiro, plus nodokļi. Tā reāli mēs runājam par 100, 200, 300, 400 un 500 eiro vienā reizē, vienā kampaņā. Ir influenceri, kam mēs maksājam tūkstošus, bet viņi ar mums gada laikā strādā katru mēnesi,” atklāj Mednis.

Savukārt Anete uzsver – blogeri nepeldas naudā, jo kvalitatīva satura radīšanā jāiegulda lieli līdzekļi, piemēram, tehnikas iegādē un mājas filmēšanas studijas uzturēšanā. Savukārt blogeres Alīnas izdevumu daļu veido piesaistīto profesionāļu apmaksāšana. “Aiz manis stāv komanda – pieci vai desmit cilvēki. Ja man ir kāda fotosesija, ar mani strādā fotogrāfs, video operators, make-up vizāžiste, asistenti,” norāda Alīna.

“YouTube” un “Instagram” storiju izklaides satura veidotājs Armands Jaunzems un “Instagram” komiķis Lauris Zalāns uzsver – Latvijā vēl esot pārāk riskanti uz šo paļauties kā vienīgo darbu.

“Vienīgais mīnuss ir tāds, ka tie ir tādi lieli gaidīšanas svētki katru mēnesi, jo var gadīties tā, ka nedēļu divas tev liekas – d***ā ir, nebūs naudas šomēnes, un tad tev atnāk viens e-pasts… un ir tas un tas, ir nopietns klients, ir nauda, ir viss,” atklāj Armands.

Savukārt Lauris norāda: “Ja tu nenoslēdz ilgtermiņa līgumu ar kādu uzņēmumu, tad tavi ienākumi var būt labi vienu mēnesi, un ir jautājums, kas kuram ir labi un kas ir izdzīvošana, bet nākošajā laikā tev var nebūt absolūti nevienas sadarbības.”

Sevišķi tāpēc, ka influenceri, kuriem rūp reputācija un nevēlas pārvērsties par reklāmas stabu, rūpīgi izvērtē, ar kuriem uzņēmumiem slēgt sadarbības un kuriem atteikt.

“Man ir svarīgi, lai man pašam patīk konkrētais produkts, lai es simtprocentīgi interesējos par to, atbalstu to, un lai man ir interese likt publikācijas par to. Lai tas nav vienkārši atstrādāts materiāls,” bilst Lauris.

Savukārt Anete saka: “Tā ir dzīva un cieša saikne ar sekotājiem, jo viņi uzticas tam, ko iesaki. Tāpēc es arī vienmēr uzsveru, cik svarīga ir blogeru ētika, un ka tev ir jāreklamē tas, kam tu pats tici un pašam patīk.”

Taču lielai daļai citu ir vienalga. Tieši naudas smaka, šķietami vieglās peļņas iespēja šogad sevišķi piesārņojusi “Instagram”. Tas sašķēlis influenceru vidi Latvijā. Vienā pusē – naudas mednieki. Otrā – tie, kuri turas pie influencera galvenās būtības – radīt kvalitatīvu, oriģinālu un sekotājiem noderīgu un jēgpilnu saturu. Naudas mednieki esot iedragājuši sabiedrības attieksmi pret influenceriem.

Armands saka: “Mēs esam apsmiekls. Mēs esam apsmiekls burtiski. Par mums ņirgājas. Pilnībā, nu pilnībā ir sabojāts vārds influenceris. Savā ziņā veidojas tāda kā apkaunojoša profesija bez maz vai. Ķipa, kā tāda prostitūta, kā nekas cienījams. Nekas cienījams, tāpēc, ka pārdodas, un tas saturs pārsvarā nav radošs un nav integrēts tajā, ko dari, bet tā tupa – “ai, pofig, man ir 60 000 sekotāju, man samaksās 500 eiro, pie d****s. Uzlikšu šito pudelīti un bildēšu, pat neiespringšu”.”

Vienlaikus “YouTube” vlogeris un “Instagram” influenceris Armands uzsver, – sekotāji kļūst gudrāki un sāk atšķirt graudus no pelavām.

“Vismaz es sev točna esmu nolicis to, ka ir jādomā un jātaisa tas saturs garšīgs, un nevar pāri visam būt reklāma un nauda, jo daudziem vienkārši ir tas, ka grib nopelnīt – nauda, nauda, nauda,” saka Armands.

Turklāt “Instagram” saradušās personas, kas izmisīgi cenšas iegūt sekotājus, sevi melīgi uzdodot kā jomu ekspertus. To, ka Latvijā masveidā parādījušies viltus influenceri, apliecina arī jaunākais pētījums.

Pētījuma ”Instagram influenceru mārketinga vide Baltijā” autore Marija Vorkule skaidro: “Mēs secinājām, ka vismaz puse, respektīvi 53% ir blēži, jo viņi vai nu piepērk sekotājus, komentārus, laikus, vai nodarbojas ar masveidīgu piesekošanu un atsekošanu. Daži no viņiem atrodas tādos čatiņos, kuri lūdz citus cilvēkus pakomentēt viņu profilos, lai būtu lielākais iesaistīšanas radītājs.”

Influenceru attiecību vadītājs skaidro – šādā veidā tiek muļķoti reklāmdevēji, no viņiem izkrāpjot naudu. Uzņēmēji domā, ka preču vai pakalpojuma reklāmu influencera kontā redz daudzi tūkstoši, bet patiesībā tie sekotāji ir mākslīgi izveidoti profili, neeksistējoši cilvēki.

“Golin Rīga” influenceru attiecību vadītājs Deniss Ševeļovs norāda: “Jā, blēži ir. Jā, viņi joprojām uzskata visu sabiedrību par muļķiem, ka neviens nevar to saprast un noteikt, ka sekotāji ir īsti vai nav. Taču tas pavisam drīz beigsies. Mēs jau sen zinām, kā identificēt šādas neautentiskas darbības.”

Lai šķietami dabiskā veidā palielinātu sekotāju skaitu, tagad viltus influenceri masveidā no “Instagram” pērk reklāmas laukumu, lai viņus pamanītu citi lietotāji un piesekotu. To var noteikt pēc tā, ka zem vārda ir rakstīts – sponsored jeb reklāma. Jomas eksperti aicina neuzķerties un tādiem nepiesekot.

Stiliste, modes blogere, “Instagram” influencere Indra Salcēviča saka: “Izrādās tev nav bloga, un tā influencēšana ir ļoti liels uzpūsts burbulis. Es teiktu tā – par influenceriem top, nevar izdomāt – lūk būšu influenceris. Nu, nē, tev ir jādara kaut kādas lietas. Ja kāds pamanīs un sekos tev, tad tu būsi influenceris. Ar to savu viedokli, dzīves uztveri, filosofiju, atklājumiem, atradumiem, ka tu dalies ar kādu informāciju.”

Arvien vairāk uzņēmumu Latvijā kļūst gudrāki influenceru izvēlē. Piemēram, aviokompānija “airBaltic” ceļojumu blogeru, vlogeru un “Instagram” zvaigžņu atlasē izmanto speciālās analītikas programmas. Ja ir šaubas par influenceru autentiskumu, līgumi netiek slēgti.

“Mēs noteikti izvērtējam viņu komunikāciju, profilus, tiek izmantoti ietekmētāju mārketinga rīki, kas var noteikt neīsto sekotāju skaitu, un arī mūsu komandas sociālo tīklu cilvēki veic šo kontu analīzi, skaidrojot, vai ir šie īstie sekotāji vai nē, pētot sarakstes komentāros un tamlīdzīgi,” atklāj  “airBaltic” sociālo mediju komunikācijas vadītāja Diāna Grudule.

Savukārt Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs norāda, ka “Influenceri negrib, lai viņu sekotāji būtu medijpratīgi. Iemesls – jo medijnepratīgāka ir auditorija, jo auditorija ir atsaucīgāka pret reklāmām. Auditorija nesaprot, kas notiek un kādā veidā viņiem mēģina kaut ko notirgot.”

Taču, vai influenceriem tiešām ir ietekme un nozīme, veicinot preču un pakalpojumu pārdošanu, jaunu klientu reģistrāciju, mārketinga speciālisti saka apstiprinošu jā.

“Protams, tie var būt promo kodi, unikālie linki, kam tiek kabināta galā visa informācija. Mēs influencriem ļoti bieži dodam konkrētu linku, lai varētu izmērīt viņa pienesumu,” norāda Mednis.

“FoodUnion”, kas ar influencriem sadarbojas jau sešus gadus, novērtē viņu spēju veicināt zīmolu atpazīstamību, taču atzīst – ir problēmas ar atdeves precīzu izmērīšanu.

“Uzreiz pateikt, vai tas dod atdevi veikala plauktā, tas diemžēl nav iespējams, jo tas ir viens konkrēts posms no visas komunikācijas kampaņas, no visām mārketinga kampaņām un tirdzniecības aktivitātēm,” norāda “FoodUnion” piena produktu zīmola vadītāja Ilva Veidemane.

Savukārt “airBaltic” būtiski ietaupa naudu ar influenceru piesaistīšanu. Ja tradicionālajā veidā vajadzētu iegūt vizuālos materiālus no galamērķiem, nāktos maksāt modeļiem un reklāmas aģentūrām katrā valstī, taču ceļojumu blogeri un vlogeri šo saturu izveido par barteri – apmaiņā pret bezmaksas lidojumiem.

“Daudziem mūsu ietekmetājiem, kas ir ilgtermiņa vēstneši, ir ļoti labas atsauksmes par saturu, cilvēki ir iedvesmoti un tiešām pat dodas ceļojumos,” bilst Grudule.

Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, kas pievērsies influenceru pētniecībai, uzsver – sekotājiem gan vajadzētu analizēt, cik vai influenceru pozitīvisms gadījumā nav uzspēlēts un it kā realitāte mākslīgi konstruēta.

“Var rasties iespaids, ka viņu dzīve ir labāka nekā mūsējā, un tas par sevi nav nekas tāds, kam ir psiholoģiski pozitīva ietekme,” bilst Buholcs.

Taču visi nav tādi, – uzsver “LNT Ziņu TOP10” uzrunātie influenceri, kuriem rūp blogeru ētika un sekotāju labsajūta.

“Es cenšos parādīt, ka es arī esmu vienkāršs cilvēks, nevis – man ir tik lieliska dzīve, jums ir slikta, jo man ir glamūrs, bet tieši pretēji. Man sievietes raksta paldies, ka ierakstu storijus bez kosmētikas, jo viņas arī sajūtas beidzot normāli,” saka Anete.