Prognozē, ka inflācija tuvākajos mēnešos turpinās paātrināties

4 komentāri
Prognozē, ka inflācija tuvākajos mēnešos turpinās paātrināties
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Inflācija tuvākajos mēnešos Latvijā turpinās paātrināties, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi, komentējot trešdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām augustā.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA minēja, ka pārtikas, naftas un citu dabas resursu cenu kāpums pasaulē arvien vairāk ir jūtams arī inflācijas tendencēs Latvijā.

“Lai arī augustā patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar jūliju parasti samazinās sezonālo faktoru ietekmē, šogad augustā salīdzinājumā ar  jūliju patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 0,4%. Tas ir straujākais patēriņa cenu kāpums augustā kopš 2007.gada, un tuvākajos mēnešos patēriņa cenu inflācija Latvijā turpinās paātrināties,” viņš sacīja.

Āboliņš pauda, ka patēriņu cenu kāpums šobrīd ir vērojams ne tikai Latvijā, kura gada laikā patēriņa cenas augušas par 3,7%, bet arī citur Eiropā un pasaulē, tostarp augustā patēriņa cenu inflācija eirozonā sasniedza 3%, savukārt Lietuvā un Igaunija gada inflācija ir pietuvojusies 5%.

Tāpat viņš atzīmēja, ka inflācijas kāpums šobrīd ir vērojams ne tikai patēriņa, bet arī ražotāju cenās un būvniecības izmaksās. Jūlijā ražotāju cenas Latvijā bija par 15,8% lielākas nekā pērn jūlijā, savukārt būvniecības izmaksas bija par 8,2% lielākas nekā pirms gada. Tostarp būvmateriālu cenas pēdējā gada laikā Latvijā ir augušas par gandrīz 12%.

“Inflācijas pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos joprojām pamatā ir saistīts ar ārējiem faktoriem. Naftas un citu energoresursu cenu kāpumu tikai šobrīd sāk atspoguļoties elektrības, kā arī siltumenerģijas cenās, kas augustā Latvijā ir augušas par attiecīgi 7,8% un 6,1%. Līdz ar augošu pieprasījumu un netipiski zemu krājumu līmeni, dabasgāzes cenas Eiropā ir sasniegušas augstākos līmeņus pēdējos 10 gados, un vienlaikus strauji aug arī CO2 emisiju kvotu cenas. Elektroenerģijas cenu kāpumu nedaudz amortizēs obligātā iepirkuma komponentes (OIK) īpatsvara sarukums rēķinos, taču elektrības un siltumu cenu kāpums Latvijā ir sagaidāms arī turpmākajos mēnešos. Bez energoresursu cenām izteiktāka šobrīd ir kļuvusi arī pārtikas cenu inflācija, kas augustā sasniedza 2,6%. Arī pārtikas cenu kāpums Latvijā, visticamāk, turpināsies, jo pēdējā gada laikā neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē ir augušas par 30%, un šo kāpumu mēs tikai tagad sākam sajust veikalos,” atzina Āboliņš.

Viņš piebilda, ka augustā par 4,7% augušas arī apģērbu un apavu cenas, lai gan vasaras beigās tām ir tendence samazināties. Tas varētu būt skaidrojams gan ar relatīvi zemo cenu līmeni pērn, taču, iespējams, šeit jūtama arī globālo transporta cenu kāpuma ietekme.

Vienlaikus iekšējo pakalpojumu cenu inflācija joprojām ir mērena – augustā pakalpojumu cenas bija par 1,9% lielākas nekā pērn augustā, minēja Āboliņš.

Viņš arī atzīmēja, ka darba tirgū darbiniekus kļūst arvien grūtāk atrast, un darba algas aug, tādēļ arī pakalpojumu pusē cenu spiediens varētu pieaugt pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas.

Āboliņš prognozēja, ka šogad patēriņa cenas Latvijā pieaugs par apmēram 2,5-2,7%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, pārsniegs 3%.

“Tādējādi pēdējo mēnešos arvien vairāk ir vērojama tendence, ka ekonomikas izaugsmes prognozes mazinās, bet inflācijas prognozes aug. Tas nozīme, ka valstu un centrālo banku ekonomikas atbalsta pasākumi, kā arī pieprasījuma stimulēšana, arvien vairāk sastopas ar ražošanas, kā arī loģistikas jaudu ierobežojumiem, un papildu līdzekļu iepludināšana ekonomikā riskē veicināt tālāku cenu kāpumu ekonomikā,” sacīja Āboliņš.

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka augustā sezonālā ietekme uz cenu izmaiņām bija mazāka, nekā ierasti, tostarp tā joprojām atspoguļojās pārtikas cenu kritumā, bet apģērbiem un apaviem cenas pieauga. Savukārt vispārliecinošākais kāpums bija maksai par mājokli, kas būtiski palielināja cenu līmeni.

“Šobrīd visai paredzami inflācija turpina sekot scenārijam, ko piedzīvojām pēc globālās finanšu krīzes, kad pēc krituma cenu kāpums piedzīvo sparīgu atlēcienu. Šoreiz to pastiprina sarežģījumi piegādes ķēdēs un izteikta laika apstākļu ietekme uz enerģijas un pārtikas cenām. Tādēļ tuvākajos mēnešos inflācija turpinās prognozētu augšupeju. Mājsaimniecības to vistiešāk izjutīs caur pārtikas, maksas par mājokli un transporta izmaksu pieaugumu. Šī grupa veido 55% no patēriņa groza, tādēļ arī būs visai nepatīkama,” teica Gašpuitis.

Viņš piebilda, ka aktuālākais jautājums ir, cik ilgi pastiprināts inflācijas kāpums turpināsies. “Izšķiroša nozīme būs sekojošiem faktoriem – laika apstākļiem, vīrusa ietekmei un ekonomiskajai aktivitātei un atbalsta pasākumu mērogiem. Ja būs auksta ziema, lielāks enerģijas patēriņš kopsolī ar cenu kāpumu radīs nopietnu stresu mājsaimniecību budžetiem. Spēcīgais algu pieaugums uzturēs izmaksu spiedienu, kas tiešāk atspoguļosies pakalpojumos. Enerģijas un izejvielu cenu pieaugums, sarežģījumi piegādēs šobrīd ir nozīmīgi faktori ražotāju cenu kāpumam. Šis iemesls noteikti izsprauksies arī līdz veikalu plauktiem, tomēr pagaidām ietekme vērtējama kā ierobežota. Tomēr, jo ilgāk šādi apstākļi ievilksies, jo lielāka ietekme uz gala cenām veidosies,” skaidroja Gašpuitis.

Tāpat “SEB bankas” makroekonomikas eksperts atzīmēja, jo ātrāk apstākļi saistībā ar Covid-19 normalizēsies un dzīve ieies ierastajās sliedēs, jo ātrāk cenu izmaiņas stabilizēsies. Saruks spiediens uz preču pieprasījumu un cenām un pilnvērtīgi atsāks funkcionēt piegādes ķēdes. Labvēlīgāki laika apstākļi mazinās saspīlējumu pārtikas cenās un normalizēs enerģijas patēriņu.

“Mūsu prognozes joprojām paredz pārejošu pastiprinātas inflācijas posmu. Tomēr tas vēl ir priekšā un vēl paspēs paplucināt iedzīvotāju pirktspēju. Tas noteikti iespaidos patērētāju noskaņojumu, tādēļ patēriņa aktivitāte var sabremzēties. Taču negatīvās puses atspējos darba tirgus atdzīvošanās un tālāks algu kāpums, kas apsteidz inflāciju. Bet ne visi to izbaudīs. Tādēļ atsevišķām sabiedrības grupām valsts vai pašvaldību atbalsts, lai pārdzīvotu šo ciklu, varētu būt nepieciešams,” sacīja Gašpuitis.

Viņš prognozēja, ka gada beigās gada inflācija Latvijā pārsniegs 4%, bet 2022.gada otrajā ceturksnī tai būtu jāsāk pierimt. “Lieki teikt, ka, ņemot vērā inflāciju ietekmējošo faktoru daudzumu, tās turpmāko gaitu apvij liela nenoteiktība,” piebilda Gašpuitis.

Savukārt “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA minēja, ka enerģijas cenas ir šī brīža nepatīkamākais temats ekonomikas ziņu klāstā, un tās šo “godu” saglabās vismaz līdz pavasarim.

“Gan mājokļu uzturēšana, gan transports ir palielinājušu kopējo cenu līmeni salīdzinājumā par pērno augustu katrs par vairāk nekā procentpunktu. Mājokļos patērētā enerģija sadārdzinājusies par 10%, bet transporta degvielas – par 19,1%. Par laimi, lielākajā daļā galveno patēriņa groza nodalījumu cenu kāpums ir mērens. Inflācija ir pieaugusi, taču tā nav visaptveroša,” sacīja Strautiņš.

Viņš norādīja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi augustā cenas pieauga par 0,4%, lai gan mēneša inflācija šajā laikā ir ļoti reta parādība, proti, tikai vienu reizi kopš deviņdesmitajiem gadiem – ekonomikas pārkaršanas neprātā 2007.gada augustā bija tik liela mēneša inflācija. Līdz ar to gada inflācija pieauga no jūlijā fiksētajiem 2,8% līdz 3,7% augustā.

“Situācija turpinās pasliktināties, nevar izslēgt, ka cenu kāpums gada beigās pārsniegs pat 5%, bet tas būs īslaicīgi. Turpināsies enerģijas cenu kāpuma netiešā ietekme, gada inflāciju turpmākajos mēnešos paaugstinās arī bāzes efekts – pērn oktobrī un novembrī cenas kritās par 0,7%. Taču ir jāpiepildās ļoti sliktam scenārijam, lai inflācija pārsniegtu algu pieaugumu. Saskaitot kopā šā gada augusta 3,7% ar pērnā gada -0,2%, iegūstam mērenu un Eiropas Centrālās bankas politikas mērķim atbilstošu divu gadu vidējo inflāciju,” sacīja Strautiņš.

Viņš atzīmēja, ka visbiežāk krasas enerģijas cenu svārstības saistītas ar naftu, taču šobrīd šis parastais “aizdomās turētais”, ir diezgan mierīgs, barela cena svārstās ap 70 ASV dolāriem, degvielas gada inflācija atspoguļo pērnā gada ļoti zemo cenu līmeni. Diemžēl Latvijā un visā Eiropā rekordlīmeņus sasniedz un pārsniedz gāzes cenas. Elektrības vairumcenas Latvijā bija neparasti augstas visus trīs vasaras mēnešus un septembrī situācija vēl pasliktinās. Elektrību sadārdzina gāzes, ogļu un emisiju kvotu cena, Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā svarīgs ir arī mazais nokrišņu daudzums šovasar.

Tāpat Strautiņš atzina, ka neparasti augsta ir apģērbu un apavu cenu inflācija (4,7%), tostarp apaviem cenas augušas pat par 11,2%. “Iemesls ir viegli uzminams – milzīgais globālais patēriņš, lielie kavējumi piegādes maršrutos no Āzijas un augstās to izmaksas. Šī ir augstākā apģērbu un apavu inflācija precīzi pēdējo 10 gadu laikā. Taču interesanti, ka apģērbu un apavu cenas ir nedaudz zemākas kā 2000.gadā. Šajā preču kategorijā cenas ilgstoši svārstījušās bez skaidras tendences,” viņš teica.

Strautiņš piebilda, ka citās patēriņa groza sadaļās “valda miers”.

“Vasarā no pārtikas ražotājiem un tirgotājiem izskanēja bažas par pārtikas cenu inflāciju. Nav šaubu, ka tā ir lielāka nekā bija gada pirmajā pusē, un tā vēl pieaugs, taču pagaidām ir zemāka par kopējo inflāciju un nav gaidāms, ka tieši šajā preču kategorijā būs īpaši lielas nepatikšanas. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas augustā bija par 2,2% augstākas nekā pirms gada. Mērens ir arī mājsaimniecības iekārtu un ikdienas uzturēšanas izmaksu kāpums – arī 2,2%. Veselības aprūpe sadārdzinājusies par 2,5%, sakari – par 1,3%, atpūta un kultūra – par 1,2%, izglītība kļuvusi lētāka par 0,2%, bet sabiedriskā ēdināšana sadārdzinājusies par 2,6%, savukārt kategorijā ar daudznozīmīgo nosaukumu “dažādas preces un pakalpojumi” cenas kāpušas par 1,6%,” klāstīja Strautiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka mājokļos patērētās enerģijas cenu kāpums ir nepatīkams, taču nav notikusi nekāda katastrofa. Cenu līmenis ir krasi pieaudzis salīdzinājumā ar pandēmijas deflācijas posmu, taču ir tikai par 5,4% augstāks nekā 2012.gada augustā, kad algas bija vien ap 55% no strādājošo ienākumiem šogad. Elektrības cenu starpība ir lielāka, taču dabasgāze ir pat nedaudz lētāka kā pirms deviņiem gadiem. Primāro energoresursu sadārdzinājuma dēļ vēl augs siltuma cenas, bet tās augustā bija par 8,3% zemākas nekā vidēji iepriekšējā desmitgadē.

“Būtu patīkami no notiekošā enerģijas cenu kāpuma izvairīties, taču varbūt tomēr labāk ir savlaicīgi saņemt signālu, ka enerģija jātaupa un jāmaina tās ražošanas tehnoloģijas. Jo ātrāk koriģēsim enerģijas un mājokļu politiku, jo labāk. Būvējot mājas, jau sākotnēji ir jāplāno augsta energoefektivitāte, jo pārbūvēt vēlāk būs daudz dārgāk. Ir jāsiltina padomju laikā būvētās mājas, jo tām, pretēji populārai leģendai, nedraud sabrukšana, ar retiem izņēmumiem. Tajās Latvijas pilsētās, kur cilvēki tiešām vēlas dzīvot, šīs mājas būs vajadzīgas vēl ilgi. Vēl ir daudz iespēju aizstāt dabasgāzi ar šķeldu un granulām. Piemēram, Salaspilī siltuma cenas šobrīd samazina tur nesen uzbūvētais saules paneļu parks,” minēja Strautiņš.

Savukārt “Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne aģentūrai LETA pavēstīja, ka cenu līmenis šogad varētu būt pat augstāks par augustā prognozētajiem 2,3%, gada beigās pietuvojoties 5%, savukārt nākamgad inflācija prognozēta 3,2% apmērā.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā – šogad augustā salīdzinājumā ar 2020.gada augustu – patēriņa cenas palielinājušās par 3,7%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 0,9%.

4 komentāri