6 komentāri
Lietuvā piena produktiem lētākas cenas; pircējs pārsteigts par krasu cenu atšķirību tepat kaimiņos
Aculiecinieka novērotās piena produktu cenas Latvijā un Lietuvā ()

Vieniem un tiem pašiem produktiem Lietuvas un Latvijas veikalos krasi atšķiras cenas, to novērojis kāds aculiecinieks, kurš portālam Skaties.lv iesūtījis bildes ar piena produktu cenām Latvijā un Lietuvā.

Aculiecinieks cenu atšķirību novērojis veikalu tīkla “Maxima” veikalos Kuldīgā un Lietuvas pilsētā Mažeiķi. Iesūtītajos attēlos redzams, ka piena “FarmMilk” cena Latvijā ar atlaidi ir 0,69 eiro, savukārt Lietuvā bez atlaides tas maksā 0,39 centus. Savukārt saldā krējuma “FarmMilk” cena Latvijā ir 1,48 eiro, bet Lietuvā, – 0,78 eiro. Aculiecinieks zina stāstīt, ka šie nav vienīgie produkti, kam novērota krasa cenu atšķirība Latvijas un Lietuvas veikalos, – arī medikamentu cenas Lietuvā esot lētākas, piemēram, kaimiņvalsts aptiekās medikamentu “Mildronāts” varot nopirkt par 12 eiro, bet Latvijā tas maksājot ap 16 eiro.

Kas veicina cenu atšķirību Latvijas un Lietuvas veikalos?

Kā skaidro SIA “Maxima Latvija” komercdirektors Viktors Troicins, “Maxima Latvija” ir mazumtirdzniecības tīkls, kam Latvijā 46 apdzīvotās vietās ir 154 veikali. Uzņēmums ietilpst holdingā “Maxima Grupe”, kas strādā piecās valstīs – Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā. Pārdošanas cenas produktiem veikalos visās valstīs nebūs vienādas, – to lielākoties nosaka konkrētās valsts tirgus situācija, konkurences apstākļi, preces ražotājs un piegādātājs kā arī loģistikas ķēde un īstenotās kampaņas.

Viktors Troicins
SIA “Maxima Latvija” komercdirektors

SIA ”Maxima Latvija” ir atsevišķs juridisks uzņēmums, tāpat kā UAB “Maxima LT” arī ir atsevišķs juridisks uzņēmums. Ir preces, ko uzņēmumi iepērk no ražotājiem centralizēti, bet ir preces, ko iepērk katrs uzņēmums atsevišķi. Jāņem vērā tas, ka tajā brīdī, kad preci ražotājs vai piegādātājs ir nogādājis līdz “Maxima Latvija” loģistikas centram, tās tiek komplektētas uz kādu no 154 “Maxima Latvija” veikaliem. Pēc tam tās tiek nogādātas konkrētajā veikalā, kurā darbinieki katru preci izvieto plauktā. Līdz ar to tās ir gan darbinieku, gan loģistikas centra, gan transporta izmaksas.

Runājot par produktu cenu kāpumu vai kritumu veikalos, Troicins min kopējās tirgus tendences un skaidro, ka šogad otrajā ceturksnī patēriņa cenas bija zemākas nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā (pēc vidējiem ceturkšņa inflācijas pieaugumiem) kartupeļiem, makaronu izstrādājumiem, alkoholiskajiem dzērieniem, alum, miltiem un citiem graudaugu produktiem.

2017. gada otrajā ceturksnī cenas joprojām pieauga, bet ar mazāku inflācijas tempu, – svaigām/atdzesētām zivīm, svaigiem augļiem un dārzeņiem, rīsiem, sieram, biezpienam, cukuram, ievārījumam un medum. Savukārt sviestam straujāks cenu pieaugums bijis novērojams vasaras mēnešos, kas skaidrojams ar piena tauku sadārdzinājumu pasaulē.

Pircējus Latvijā varētu sagaidīt arī dārgākas dārzeņu un augļu cenas!

Tāpat Troicins norāda, ka sliktie Latvijas laikapstākļi ir atstājuši ietekmi arī dārzeņu un augļu ražu. Var gadīties situācija, ka tirgū pietrūks nepieciešamie apjomi, kas savukārt varētu veicināt deficītu, kas attiecīgi var ietekmēt arī cenu svārstības.

Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka produktu cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā veicina vairāki faktori.

Viens no tiem ir iepirkuma cena, par kādu veikalu tīkls iegādājas produktus no piegādātājiem. Šeit jāņem vērā tas, ka SIA “Maxima Latvija” ir atsevišķs juridisks uzņēmums, tāpat kā UAB “Maxima LT”.

“Ja uzņēmums nav veicos kādu komplekso iepirkumu visām Baltijas valstīm, tad šo piegādātāju cenas var būtiski atšķirties,” norāda Danusēvičs.

Danusēvičs skaidro, ka cenu atšķirību ietekmē konkurence vietējos tirgos, proti, – Lietuvā tā esot sīvāka.

Henriks Danusēvičs
LTA prezidents

Latvijā šobrīd konkurē divas lielās veikalu ķēdes, – “Rimi” un “Maxima”, bet Lietuvā ir gan “Rimi”, gan “Maxima”, gan “Lidl”. Tas konkurenci padara sīvāku, tādēļ veikali liek zemākas cenas. Jā esmu dzirdējis par to, ka latvieši pierobežā mēdz doties iepirkties uz Lietuvu, ir pat cilvēki, kuri dodas uz Poliju iepirkties.

Jautājumā par pārtikas produktu cenām, LTA vienlaikus aicina valdību samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī ēdināšanas pakalpojumiem. Tāds secinājums radies apspriežot jauno lēmumu par samazināto PVN likmi no 21% līdz 5% attiecībā uz Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Uzņēmēji uzskata, ka arī ēdināšanas pakalpojumiem jāsamazina PVN (izņemot alkoholu). Tas ļautu iedzīvotājiem pilnvērtīgi izmantot ēdināšanas pakalpojumus ikdienā un vienlaikus palīdzētu palielināt darbaspēka un sociālo iemaksu apjomu budžetā. Pagaidām, nosakot PVN samazināšanu tikai Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem, ēdināšanas sektorā uzņēmēji tiek nostādīti ļoti neizdevīgā situācijā. Ja ēdienu gatavošanai nepieciešamajam iepirkumam samazinās PVN, bet pārdodot tālāk patērētājam ēdināšanas iestādē, PVN ir paaugstinātā līmenī, uzņēmējam šī starpība nodokļos būs jāpiemaksā no savas kabatas. Piemēram, iepērkot kartupeļus uzņēmējs maksās 5% PVN, bet sagatavojot tos ēdienā nākas jau piemērot 21% PVN, kas jāsamaksā valstij.

TOP komentāri

  • Aija Reinere
    +7 +7 0

    Aija Reinere

    Tikko sestdien, 16. septembrī bijām Biržos. Maxima veikalā RAMA margarīns ar sāli maksāja 0,52 centi.Latvijā maksā vismaz 1,39 vai vairāk
  • Andrievs
  • Tas
    +4 +4 0

    Tas

    Tieši tā, IDIOTI sēž krēslos, un mēs esam idioti, ka šito visu paciešam un neko nedaram, tikai tik cik internetā visi gudrojās!
    Citur eiropa ja kkas nepatīk tautai, viņa visa nāk pie tiem idiotiem un izcīna, a ko mēs raudam internetā, un neko nedaram tik diršam internetā! Ja jus tiešam gribētu kko mainīt tad ietu un darītu, nevis otrādāk!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl