Plāno uzņēmējiem paredzēt nodokļu brīvdienas līdz trim gadiem

Pievienot komentāru
Plāno uzņēmējiem paredzēt nodokļu brīvdienas līdz trim gadiem
OKSANA DŽADANA, F64

Lai nodrošinātu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem, plānots uzņēmējiem paredzēt nodokļu brīvdienas līdz trim gadiem, pirmdien pēc vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam koronavīrusa izraisītās slimības “Covid-19” radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai žurnālistiem sacīja tās vadītājs finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Patlaban Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem strādā pie trim atbalsta instrumentiem. Pirmkārt, kredītu garantijām, lai uzņēmumam, kas sastapies ar īslaicīgām naudas plūsmas problēmām, līdz situācijas atrisināšanai būtu iespēja atlikt pamatsummas maksājumu. Šādu atbalsta programmu nodrošinās “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (“Altum”).

Otrkārt, tiek domāts par nodokļu maksājumu atlikšanu jeb nodokļu brīvdienām, kurus jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var pagarināt par vienu gadu.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme teica, ka likums patlaban paredz nodokļu brīvdienas līdz vienam gadam, bet ir plānots izstrādāt grozījumus, kas ļaus šo termiņu pagarināt līdz trim gadiem.

Nosacījumi, lai piešķirtu nodokļu brīvdienas, tiks saglabāti, uzsvēra Jaunzeme. VID vērtēs uzņēmuma līdzšinējo nodokļu nomaksu, turklāt dienests pieprasījumus izskatīs individuāli nevis automātiski.

Jaunzeme apliecināja, ka viņa ir novirzījusi papildu cilvēkus, kuri strādās tieši ar nodokļu brīvdienu piešķiršanas izvērtēšanu.

Tāpat FM norādīja, ka paredzēts veicināt banku kreditēšanu. “Vienotais uzraudzības mehānisms, kas veic banku uzraudzību eirozonā, reaģējot uz koronavīrusa izraisītajām sekām, šā gada 12.martā pieņēma lēmumu atvieglot bankām likviditātes un kapitāla rezervju veidošanas un uzturēšanas prasību. Līdz ar to primāri visiem uzņēmējiem, kam radušās īslaicīgas grūtības, jāvēršas savā bankā,” pauda FM.

Ņemot vērā, ka starptautisko pasažieru pārvadājumu dēļ būtiski ietekmēta aviācijas nozare, FM pieļāva, ka atbalsts nepieciešamības gadījumā varētu tikt sniegts arī Latvijas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic”.

Šobrīd Labklājības ministrija strādā pie priekšlikumiem, kā “Covid-19” pandēmijas laikā solidārā veidā sniegt terminētu valsts atbalstu darba devējiem darba nespējas lapas apmaksas nodrošināšanā, kam arī būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums. Par optimālāko risinājumu vēl ir jāvienojas valdībai un jāveic grozījumi normatīvos.

Vienlaikus FM atzina, ka būtiski ir sagatavot līdzsvarotus priekšlikumus tam, kā ierobežot un mazināt motivāciju riskantai cilvēku uzvedībai, vienlaikus neradot pamatu slēpt situāciju gadījumos, kad personas pašas apzināti izvēlas doties uz kādu no “Covid-19” skartajām teritorijām, tādējādi apdraudot gan savu, gan savas ģimenes un sabiedrības veselību un drošību.

“Ir jāpievērš uzmanība un normatīvos jāparedz nosacījumi gadījumiem, kuros var pārtraukt vai nepiešķirt slimības pabalstu un slimības naudu, piemēram, ja persona pati apzināti un būtiski kaitējusi savai vai kopjamo veselībai un to konstatējis ārsts; personai, kura darba nespējas laikā bez attaisnojoša iemesla nav ievērojusi ārsta noteikto režīmu vai bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies pie ārsta vai darba ekspertīzes ārstu komisijā, pabalstu neizmaksā par pārkāpuma periodu,” norādīja ministrijā.

Papildus FM aicināja ņemt vērā, ka, veicot izmaiņas darba spēka nodokļu samaksas kārtībā, tostarp iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksā, kas ir svarīgākais pašvaldību budžetu ieņēmumu avots, tas vistiešākajā veidā ietekmē pašvaldību budžetus un no tā izrietošo pašvaldību pakalpojumu pieejamību. “Savukārt šajā ārkārtas situācijā būtisks būs tieši pašvaldību atbalsts un palīdzība iedzīvotājiem. Tāpēc pirms tiek pieņemti lēmumi par attiecīgā priekšlikuma atbalstu, tam būtu jābūt novērtētam arī finansiālā jomā un sadalījumā pa budžeta līmeņiem, kā arī kāda ietekme uz valsts budžetu un kāda – uz pašvaldību budžetiem,” pauda FM.

Vienlaikus FM aicināja ņemt vērā, ka valdība ir uzdevusi vairākām nozaru ministrijām, primāri Veselības ministrijai, organizēt darbu nepārtrauktā režīmā, apmaksājot virsstundas un piesaistot papildu darbiniekus, kā arī veikt papildu preču iegādi un atjaunot materiālās rezerves valsts drošības un veselības pasākumu īstenošanai, pieprasot papildu finansējumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Ņemot vērā to, ka minētajā programmā līdzekļi ir ierobežoti, vienlaikus ir jāstrādā pie priekšlikumiem, kā papildināt pieejamos finanšu resursus.

“Iepriekšējā krīze mācīja, ka vienmēr jābūt pietiekamai likviditātes rezervei. Līdz ar to atbalsta pasākumu finansēšanai tiks izmantots resurss, ko Valsts kase piesaistīja starptautiskajā un vietējā kapitāla tirgū tad, kad bija izdevīgi aizņemties. Tajā skaitā ir 30 gadu obligācijas, kas tika emitētas pagājušajā gadā. Valsts kases stratēģija ir naudu aizņemties tad, kad ir laba iespēja to izdarīt par zemām likmēm un tirgus ir labvēlīgs, nevis brīdī, kad ir liela vajadzība,” informēja FM.

Jau ziņots, ka Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izveidota vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam koronavīrusa izraisītās slimības “Covid-19″radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai.

Vadības grupā pie risinājumiem strādās Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Ekonomikas ministrijas, Ministru prezidenta biroja, Valsts ieņēmumu dienesta un “Altum” pārstāvji.

Plānots, ka “Covid-19” ietekmes mazināšanai uz ekonomiku valsts dažādu finanšu instrumentu veidā uzņēmumiem atvēlēs līdz miljardam eiro.

Tāpat ziņots, ka līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar “Covid-19” vīrusa izplatību izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu.

Tostarp no 17.marta tiks atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.

Tāpat no 17.marta būs aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.