Piecus gadus pēc eiro ieviešanas Latvijā secina, ka tas nav nodrošinājis būtisku ārvalstu investīciju pieaugumu

Pievienot komentāru

Pagājuši jau pieci gadi kopš Latvijā ieviests eiro un nu varam analizēt, kas paveikts un kas vēl darāms. Eiropas vienotās valūtas ieviešana bijusi sekmīga gan no tehniskā, gan ekonomiskā viedokļa. Tomēr mums vēl ir, kur augt gan palielinot IKP, gan piesaistot ārvalstu investīcijas.

Tas bija pirms pieciem gadiem, kad gadu mijā, Jaungada naktī, toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis no bankomāta svinīgi izņēma 10 eiro naudaszīmi. Latvija bija teikusi ardievas latam un kļuvusi par pilntiesīgu eirozonas dalībvalsti.

“Viens jautājums gan, kāpēc tikai 10 eiro? Bet, ja nopietni, eiro ieviešana bija vēl viens pamatakmens, kas palīdzēja nodrošināt Latvijas neatkarību un veicināt tās iekļaušanos ekonomiski attīstītāko valstu saimē. Mēs tuvojamies mūsu primārajam mērķim – Eiropas Savienības vidējā dzīves līmeņa sasniegšanai. Eiro ir drošs palīgs šajā ceļā. ” norāda premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS).

Konferencē “Pieci gadi ar eiro” Kučinskis atzina, – lai gan eiro mums ir devis lielāku ekonomisko noturību, tomēr ne viss cerētais ir sasniegts, kā piemēram, pretēji solītajam, nav būtiski pieaugušas ārvalstu investīcijas, taču tas skaidrojams ar to, ka eiro ieviešana Latvijā sakrita ar Krievijas-Ukrainas konflikta sākumu, mazinot reģiona pievilcību ieguldījumiem.

Tomēr nevarot noliegt, ka šajā laikā valsts ekonomika strauji augusi – vien 2018. gada pirmajos trijos ceturkšņos Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi tuvu 5 %, kas ir viens no augstākajiem sniegumiem Eiropas Savienībā un eirozonā.

Eiropas Centrālās bankas prezidents Luiss Degindoss norāda: “Ekonomiskā izaugsme Latvijā ir daudz sabalansētāka nekā iepriekš un balstīta daudz izturīgākā ekonomikā. Konverģences uzturēšana ir process, kas neapstājas līdz ar iestāšanās reformām. Salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm kā Slovēniju, Slovākiju un Baltijas valstu kaimiņiem, ir skaidrs, ka Latvijai vēl ir jātiecas paaugstināt iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju.”

Pašlaik eirozonā ir 19 no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Savu iekļaušanu gaida Bulgārija, kas Latviju uzlūko kā paraugu. Lēsts, ka pievienošanās varētu notikt 2022. gadā.

Bulgārijas finanšu ministre Marinela Petrova norāda: “Viena no grūtībām, kas mums jāpārvar, ir tas, kā Bulgāriju uztver pārējās dalībvalstis. Tā kā mēs esam Balkānu daļa, mēs atšķiramies no Latvijas – mēs neesam daļa grupas, ko uzskata par uzticamu un fiskāli disciplinētu ar labu ekonomisko noturību. Visiem ir uzskats, ka Balkānu valstīs valda augsta korupcija, slikta pārvaldība, paaugstināta ekonomisko un politisko risku iespējamība.”

Pēc ASV dolāra eiro ir otra pasaulē visvairāk izmantotā valūta starptautiskajos norēķinos un valūtu rezervēs.

Lasi vēl