Pērn palielinājusies ēnu ekonomika; VID pastiprinās cīņu

4 komentāri

Cīņa ar ēnu ekonomiku jau vairākus gadus ir viena no visaugstākajām prioritātēm valstī, tai radīti visdažādākie instrumenti, un kaujas rindās likti arvien jauni spēlētāji.

Tomēr jaunākais ēnu ekonomikas pētījums turpina šokēt – pērn pelēkās naudas īpatsvars nevis mazinājies, kā bija gaidīts, bet strauji audzis un sasniedzis gandrīz ceturto daļu jeb 24,2% tautsaimniecības. Tas nozīmē, ka ēnu ekonomikas apgrozījums bija vismaz pieci miljardi eiro, no kuriem netiek nomaksāti nodokļi.

Lielākos nodokļu zaudējumus valsts maciņam radījušas “aplokšņu” algas – vairāk nekā miljardu eiro pērn sarēķinājis pats Valsts ieņēmumu dienests (VID). Arī nereģistrēti darbinieki, neuzrādīti ieņēmumi, kukuļi – gandrīz visas ēnu ekonomikas komponentes pieņēmušās spēkā. Dati pārsteidza pašus pētniekus, kuri bija gaidījuši ēnu ekonomikas mazināšanos, ņemot vērā, ka ekonomika plaukst un zeļ. Tomēr notikušajam ir skaidrojumi, tai skaitā strauji auga nozares, kurās jau tā bijusi liela ēnu ekonomika.

Arnis Sauka
“SSE Riga” asociētais profesors

Piemēram, būvniecības nozare, kas nebūt nav lielākā Latvijas problēma kopumā, bet tā ir nozare, kas ļoti strauj aug par 20% gadā, un tur ēnu ekonomika parasti vienmēr būs lielāka nekā vidēji Latvijā.

Būvniecībā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn, tāpat kā pirms gada, bija gandrīz 36%, tātad pelēkās naudas apgrozījums audzis līdz ar ekonomikas 4,8%. Izskatās, ka pagaidām nav līdzējusi VID pastiprinātā uzraudzība – no 228 tematiskām pārbaudēm pārkāpumi konstatēti 90% gadījumu. Pērn 37 nodokļu maksātājiem apturēta saimnieciskā darbība. Kontroles darbību rezultātā būvniecībā nodokļu ieņēmumi auga par 47,6% jeb 93 miljoniem eiro. VID lielas cerības liek uz jauno prasību lielajos būvobjektos uzstādīt elektronisko darba laika uzskati, jo tad grūtāk sameloties par darbiniekiem. VID veicis pirmās 100 pārbaudes 87 būvniecības objektos un atklājis daudz pārkāpumu, tai skaitā sešos būvobjektos vispār nebija ieviesta uzskaites sistēmas, 41 būvobjektu sistēmā nebija reģistrēti 199 darba ņēmēji, vēl vairākos nevarēja uzrādīt datus vai nebija nodrošināta pilnīga informācijas reģistrēšana.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda: “Mūsu prioritāte ir aplokšņu algas. Neiet jau ieņēmumu dienests kontrolēs uz uzņēmumiem, kuros nav nekādu būtisku ekonomisku ieguvumu.”

Lai gan ēnu ekonomika lieliem būvniekiem, ģenerāluzņēmējiem traucējot konkurētspējai, tiem neesot iespējams pārbaudīt, vai visi apakšuzņēmumi maksā nodokļus.

Guntis Āboltiņš-Āboliņš
“RERE Gupa” valdes priekšsēdētājs

Tas nav tomēr uzņēmumu pienākums pārliecināties par šādām lietām, jo apriori mums būtu jāpieņem, ka tomēr uzņēmēji ir godīgi.

Tiesa, VID plānos nav šo situāciju atstāt kā ir – iecerēts stiprināt ģenerāluzņēmēju atbildību, uzliekot par pienākumu izmantot tikai tādu apakšuzņēmumu pakalpojumus, kam nav nodokļu parādu, un kas izmanto vienīgi legālo darbaspēku.

“Droši vien tai būvniecības objektā jāskatās uz visu – sākot no ģenerāluzņēmēja, beidzot ar mazāko posmu, kas tur ir, jo citādāk tas nedarbojas. Jo šobrīd, ja mēs skatāmies tikai uz vienu uzņēmumu, neskatāmies uz visu, tad nav rezultāta,” bilst Jaunzeme.

Pēc būvnieku atklātā, nozarei nonākot starmešu gaismā, atklājušās arvien jaunas lietas, kas liecinājušas, ka ēnu ekonomikas komponente ir stipri nopietnāka nekā domāts sākumā. Bet, kāpēc ir ēnu ekonomika būvniecībā? Eksperti norāda, – tā var augt tikai, ja tam ir labvēlīga augsne. Darbaspēka nodokļu slogs ir liels kārdinājums izvairīties tos maksāt. Papildu augsnes mitrinātājs šobrīd ir darba roku trūkums, kas uzņēmējus provocējot uz arvien pārsteidzošākiem gājieniem. Darbaspēka trūkuma dēļ strauji augusi nelegālā nodarbinātība, līdzīgas problēmas ir arī citās nozarēs.

“Mēs arī brīdinājām vairākus gadus atpakaļ, ka tas ir neizbēgami, ka Latvijas valdībai vajadzētu pieņemt kaut kādus mērus ieviest stingrāku, labāku imigrācijas politiku,” saka Sauka0.

Arī VID vadītāja atzīst, – nonākšana pie sasistas siles apliecina, ka strausa politika nenes labus rezultātus, īpaši uz nereģistrētiem darbiniekiem, par ko dienests pārliecinājies arī praksē, ar savām darbībām veicinot gandrīz 5000 darbinieku legalizāciju, papildu budžetā ienesot 2,5 miljonus eiro, bet tā varētu būt mazākā daļa no visiem spoku darbiniekiem. Nelegālajā nodarbinātībā iesaistīts arī ievestais darbaspēks – šīs problēmas risināšanu pieteicis iekšlietu ministrs.

Sandis Ģirģens
iekšlietu ministrs (“KPV LV”)

Runājot ar uzņēmējiem, mēs redzam, jā, trūkst darbaspēka, bet tai pat laikā šīs procedūras ir smagnējas, un viņas nav konkurētspējīgas. Līdz ar to šādu situāciju izmanto Polija, un caur šo valsti attiecīgi tiek ievesti darbinieki, fomēti caur dažādām firmām, apakšuzņēmēji.

Ekonomikas ministrija gatavojas piedāvāt valdībai lemt atvieglot darbaspēka piesaisti, mazinot likumā paredzēto vakanču izsludināšanas laiku no 30 uz 14 dienām, pēc kurām var izteikt piedāvājumu strādātgribētājiem no ārvalstīm. Plānotas arī citas izmaiņas.

“Jāņos jābūt, visticamāk, pieņemtiem grozījumiem imigrācijas likumā, kas noteiks iespējamību saņemt darba vīzu šeit Latvijā trešo valstu pilsoņiem,” norāda Ģirģens.

Ēnu ekonomikas pieaugumā pie vainas varētu būt arī vispārējs uzņēmumu noskaņojums. Šis pētījums ir tikai sekas, attieksmi pabojāja vērienīgās nodokļu reformas gaita un rezultāts, kur iecerētās vienkāršās nodokļu sistēmas vietā dzima sarežģīts nodokļu mudžeklis.

Elīna Rītiņa
LTRK padomes locekle

Tai pašā laikā mēs šeit gribam labi attīstītu valsti ar labi atalgotiem darbiniekiem, bet signālus iedodam pilnīgi pretējus.

Uzņēmumu noskaņojumu nevajadzētu novērtēt par zemu, jo vēlmi nemaksāt nodokļus var pastiprināt neticība tam, ka sūri grūti pelnītā nauda tiks izlietota tam paredzētajiem mērķiem, šaubas stiprina daudzie naudas šķērdēšanas un korupcijas skandāli.

“Kamēr būs šī neticēšana no uzņēmēju puses, tikmēr pie jebkādas nodokļu sistēmas būs ārkārtīgi grūti. Vienkāršs piemērs, ja jums kāds prasa iedot 5 eiro, tad būs cilvēki, kuriem jūs iedosiet 100 eiro un jums nebūs žēl, un jūs pat neprasīsiet atpakaļ, ja protams varēt. Bet būs cilvēki, kuriem jūs nedosiet arī vienu centu, saprotot, ka tā nauda tiks kaut kur notrallināta,” norāda Sauka.

Ēnu ekonomikas asinsriti uztur skaidra nauda, kas riņķo tik pat lielos apjomos kā tā, kas plūst caur banku kontiem. Lai tiktu pie skaidras naudas algu izmaksai aploksnē, uzņēmumi izmanto sen zināmas metodes. Piemēram, neuzrāda visus ieņēmumus, neizsitot čeku. Vēl tā var būt sadarbība ar shēmotājiem, kas skaidru naudu rod pievienotās vērtības nodokļa shēmās. Milzu postu nodara organizētā noziedzība, atmazgājot simtiem miljonus eiro.

“Kamēr mūsu koalīcijas partneri, valdība kopumā neatbalstīs cīņa pret gan ēnu ekonomiku, gan organizēto noziedzību, neinvestēs iekšējā drošībā, tikmēr mēs dzīvosim ar šo deviņu miljardu budžetu un dalīsim šo nabadzīgo budžetu manā izpratnē, tā kā visiem nepietiks,” bilst Ģirģens.

Par to, kāpēc iesaistās finanšu noziegumos, ekspertiem ir vairāki minējumi, no tiem vienkāršākais – tāpēc, ka to var izdarīt. Par nesodāmības sajūtu runā jau sen, jo par finanšu noziegumiem Latvijā reālus cietumsodus tiesneši sāka aktīvi piemērot tikai nesen, kad naudas atmazgāšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” Latvijai parādīja dzelteno kartīti, brīdinot par iespēju nokļūt pelēkajā sarakstā.

Arnis Sauka
“SSE Riga” asociētais profesors

Ārkārtīgi svarīgi, lai būtu soda neizbēgamība. Un arī soda adekvātums, uzņēmumiem jāsaprot, ka iesaistoties ēnu ekonomikā, viņi tiks sodīti, bet nedrīkst arī nekādā gadījumā apkarot uzņēmējdarbību, tikai ar sodiem, respektīvi, pārlieku aktīvi spēcīgi strādājošs VID vai kontrolējošās iestādes var nodarīt vairāk ļaunumu nekā labumu pie situācijas, ja daudzas citas lietas netiek darītas, respektīvi, tad burkāns neiet pa priekšu.

Protams, aploksnē saņemtā pelēkā nauda neguļ nolikta cūciņā, par to pērk pārtiku, preces, pakalpojumus, tātad netieši caur patēriņa nodokļiem daļa pelēkās naudas budžetā nonāk. Tikai šogad pilnībā liedza par skaidru naudu pirkt nekustamos īpašumus. Bet tātad lielākie cietēji ir paši cilvēki, jo tie sevi apzog sociālo garantiju, nākotnes pensijas ziņā, cieš arī pašvaldības, kuru maciņos nenonāk iedzīvotāju ienākuma nodokļi. Tāpēc par ēnu ekonomikas pieaugumu satraucas bankas.

“Tas veicina plaisu starp turīgo, mazturīgo,” norāda “SEB bankas” prezidente Ieva Tetere. Viņa redz, ka daudzi cilvēki joprojām atrodas pilnīgā vai daļējā ēnu ekonomikā, jo ir kādam parādā, to vidū kredītiestādēm. Bet darba devēji, iespējams, spiesti piekrist maksāt daļu algas aploksnē, jo citādi nebūs, kas strādā.

“Šodien ir ļoti saspringts darba tirgus, faktiski darba tirgū nosaka darba ņēmējs daudz vairāk nekā pats darba devējs,” bilst Tetere.

Uzņēmēji mudina politiķus un atbildīgās iestādes izprast visus cēloņus un jau laikus domāt par risinājumiem, lai nebūtu jāceļ nodokļi ikreiz, kad budžetā pietrūkst naudas.

Elīna Rītiņa
LTRK padomes locekle

Ja netiks novērsti cēloņi, tās sekas novedīs pie tā, ka pietrūks valsts budžetā nauda, un tajā brīdī ko dara politiķi? Viņiem nepieciešams šo naudu dabūt papildus. Ja arī tajā brīdī netiks analizēti cēloņi, tiks paceltas vēl likmes, un mēs iesim kā tāda sniega bumba, kas arvien vairāk velsies lielāka un problēma dziļāka.

Tikmēr VID, kura trieciens aplokšņu algām pērn bijis vien 0,6%, turpinās pastiprināti uzraudzīt četras nozares – būvniecību,  apsardzes, autotransporta tirdzniecības un taksometru nozari. VID maina pieeju risku analīzē, lai ķert lielos krāpniekus.

“Tiešām uz to krāpnieku segmentu, kurus mēs redzam, kas izgaismojas vairākkārt, un, neskatoties uz to, ka viņiem ir labi sakari kaut kur gan politiskās aprindās, mēs tomēr viņiem ķersimies klāt vēl nopietnāk,” norāda Jaunzeme.

Analīzē tiks ņemtas vērā arī no bankām saņemtās ziņas naudas apgrozījumu fizisko personu banku kontos. Līdz 1. februārim saņemtas ziņas par gandrīz 332 582 fiziskajām personām, kuru kontos apgrozījums pārsniedza 15 eiro. No tām 1210 personas konta apgrozījums pārsniedz pusmiljonu, tai skaitā virs 10 miljonu apgrozījums bija 15 personām, no viena līdz 10 miljoniem – 452 personām. VID vadītāja cer, ka dienestam būs ļauts no 1. jūlija kontrolēt skaidras naudas pārvadājumus arī iekšzemē.

Tikmēr ēnu ekonomikas pētnieki gan norāda, ka nekad nebūs iespējams panākt situāciju, kad ēnu ekonomika ir nulle. “Uz 5% līdz 7% mēs varētu tiekties, šāds līmenis šobrīd ir Skandināvijas valstīs,” bilst Sauka.