Pērn Eiropas Savienībā izkrāpti vismaz 370 miljoni eiro no fondu līdzekļiem

0 Komentāru

Kamēr Eiropas Savienība sola dāsnu atbalstu dalībvalstīm, lai atveseļotos no Covid-19, revidenti ceļ trauksmi par līdzekļu izzagšanu. Pērn vien visā savienībā par oficiāli izkrāptiem atzīts 731 miljons eiro fondu naudas. Turklāt tā ir pavisam neliela daļa, ko izdevies atklāt, vēsta TV3 Ziņas.

Pērn Eiropas Savienībā (ES) izsaimniekoti vismaz 370 miljoni eiro no fondu naudas, bet tā visticamāk ir tikai aisberga redzamā daļa.

Digitālajā konferencē šodien, 24. novembrī, pulcējās dažādu jomu un institūciju speciālisti no Latvijas un ārvalstīm, lai spriestu, kā aizsargāt Eiropas Savienības fondu līdzekļus un vairotu neiecietību pret krāpšanu.

Viens no piemēriem – pastkastītes uzņēmums reālas firmas aizsegā pieteicies un saņēmis ES naudu, ar ko maksājis par ārpakalpojumiem trīs reizes augstāku cenu nekā pieļaujams. Bieži vien nelikumības notiek pārsimts tūkstošu eiro apmērā un paslīd garām uzraugošo iestāžu acīm. Taču šādu gadījumu ir ļoti daudz.

Ints Dālderis
Finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos

“2020.gadā diemžēl tika izkrāpti 371 miljons eiro. Daudz vai maz, katrs var pats vērtēt. Kopumā ES budžets ir liels, bet tie jebkurā gadījumā ir ļoti nozīmīgi līdzekļi.”

Arī Latvijā bijušas daudzas epizodes, kad Eiropas nauda izsaimniekota. Valsts kontrolieris minēja gadījumus meliorācijas nozares un izglītības projektos, kur kopējais finansējums nonācis ne tur, kur vajag. Diemžēl sabiedrība ir ļoti toleranta pret šādiem noziegumiem, kas to apkarošanu un atklāšanu pamatīgi apgrūtina.

Rolands Irklis
Valsts kontrolieris

“Sabiedrības noskaņojums un iesaiste, bez aktīvas sabiedrības līdzdalības vai godaprāta šīs lietas identificēt, izmeklēt – to nevar panākt. Pūļa imunitātei vajadzīga arī pozitīva pūļa psiholoģija.”

Eiropas Komisija publicējusi programmas “Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām” resursu sadalījumu 2022.gadam. Programmu īstenošanai kohēzijas politikā visās 27 dalībvalstīs ir pieejami aptuveni 11 miljardi eiro. Izskan bažas, ka aktivizēsies krāpnieki, un uzraugiem būs ļoti daudz darba.

Mihails Kozlovs
Latvijas pārstāvis Eiropas revīzijas palātā

“Ir skaidrs, ka mēs tagad esam cunami priekšā. Zinām, ka līdzekļi ienāks un ienāks ļoti lielā apmērā. Kontroles sistēmām jābūt gatavām nodrošināt, ka investīcija nākotnē būs lietderīga un efektīva.”

Situāciju var saasināt arī attiecības starp Savienības valstīm un Eiropas komisiju, kuru regulē ļoti sarežģīta likumdošana, kuru iesaistītās puses var interpretēt dažādi.

Ivars Ījabs
Eiopas Parlamenta deputāts, “Attīstībai/Par!”

“Ieviešot instrumentu kurā EK, ja viņa identificē kādas nebūšanas kādā dalībvalstī, gluži vienkārši šīs naudas izmaksu var ierobežot, apturēt uz laiku, un beigu beigās tā šo dalībvalsti sodīt. Kā zinat, tā ir pēdējā gada laikā milzīga diskusija, saistībā ar Poliju un Ungāriju. Ļoti principiāls jautājums, kā interpretējam likuma varu.”

Visbiežāk krāpnieki Eiropas fondu naudu izzog tieši radot mākslīgus sadārdzinājumus un nosacījumus, deklarējot neatbilstošas izmaksas, un izmantojot naudu tam neparedzētiem mērķiem.

0 Komentāru