Pēc vairāku mēnešu dīkstāves pamazām atdzimst Latvijas viesnīcu bizness

Pievienot komentāru

Lai gan Latvijas viesnīcās pamazām atgriežas dzīvība, lielākoties numuriņi aizņemti tikai brīvdienās, bet darba dienās valda klusums. Nozare cer uz krietni aktīvāku politiķu atbalstu, jo Igaunijā un Lietuvā atbalsta mehānismi esot iespaidīgāki.

Vienlaikus eksperti brīdina, – viesnīcu nozarei atbalsts jāsniedz piesardzīgi, jo nav zināms, kad tā spēs atkopties un darboties ar peļņu.

Pēc teju četru mēnešu dīkstāves pamazām atdzimst Latvijas viesnīcu bizness. Novērojumi gan neliecina par ātru progresu. Viesu ir ļoti maz. Tūristi no Lietuvas un Igaunijas brauc, daži arī no Somijas bijuši. Nedēļas nogales ir noslogotas, bet pa nedēļas vidu maz noslogota.

“Jā, ar dažiem darbiniekiem šķīrāmies, bet viņi paši nebija gatavi gaidīt, kad situācija uzlabosies, kad varēs atsākt darbību. Tas ir ļoti sāpīgi, jo darbiniekos bijām ieguldījuši laiku un resursus, lai apmācītu,” stāsta “Mogotel hotel group” valdes locekle Sabīne Krieviņa.

Savukārt bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš komentē: “Drošības sajūtas, ka varētu ceļot starp valstīm, īsti nav. Lietuva, Igaunija – tie nav tie tūristi, kas mums visvairāk naudu ienes. Svarīgāki ir Zviedrija, Vācija, Krievija, Lielbritānija, ASV, Eiropa. Daudzās no šīm valstīm epidemioloģiskā situācija ir sliktāka nekā Latvijā.”

Valsts atbalsts viesnīcu nozarei paredz grantus nodarbinātības veicināšanai un bezprocentu aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem, taču viesnīcnieki cer, ka nākamie soļi būs krietni jaudīgāki, jo ar pašreizējiem varam zaudēt konkurences cīņā ar Igauniju un Lietuvu.

“Visvairāk cenšamies nepazaudēt reģionālo konkurētspēju. Tas ir numur viens. Visā Baltijā tūristu trūkst. Visiem pietrūkst noslodzes, tāpēc jābūt vienotiem. Igaunija nedēļas laikā skatīs samazināto PVN, Lietuvā 25% no uzņēmuma kopējiem samaksātajiem nodokļiem novirzīs atbalstam,” norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

Savukārt Āboliņš bilst: “Divu veidu atbalsts – darbiniekiem ienākumus, un otrs no saistību viedokļa, lai neaiziet maksātnespējā. Lemjot par to, cik ilgi atbalstu turpināt, jārēķinās, ka tūrisma nozarē ir vēl vairāk nezināmo, cik daudz, cik ātri, vai vispār tādā apjomā atgriezīsies. Gads, divi, trīs? Ļoti daudz nezināmā.”

Ekonomikas ministrijā skaidro, ka sarunas ar nozares pārstāvjiem notiek regulāri, taču vismaz pagaidām nekas neliecina, ka varētu būt vērienīgas izmaiņas atbalsta pasākumos, un pašreizējie “rīki” – granti un bezprocentu aizdevumi – varētu būt aktuāli līdz gada beigām.