Patēriņa cenas aprīlī Latvijā samazinājušās par 0,5%

Pievienot komentāru
Patēriņa cenas aprīlī Latvijā samazinājušās par 0,5%
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā samazinājušās par 0,5%, bet gada laikā – šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli – patēriņa cenas nav mainījušās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 2,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2020.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, precēm cenas samazinājušās par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 0,2%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli precēm cenas sarukušas par 0,8%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 2,1%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam apģērbam un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+4,3%) un svaigiem augļiem (+4%). Cenas pieauga arī jogurtam (+3,3%), makaronu izstrādājumiem (+4,9%), saldējumam (+2,9%) un griķiem (+7,5%).

Savukārt cenas samazinājās maizei (-2,6%), olām (-6,7%), mājputnu gaļai (-1,8%), konditorejas izstrādājumiem (-1,1%), kafijai (-1,3%), šokolādei (-2,1%) un sviestam (-2,9%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 1,4%, ko galvenokārt ietekmēja cenu pieaugums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Cenu kāpums turpinājās kopš akcīzes nodokļa pieauguma iepriekšējā mēnesī.

Apģērbu un apavu grupā vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 3,4%. Cenu kāpumu visvairāk ietekmēja cenu pieaugums apaviem par 8,8%. Apģērbi sadārdzinājās vidēji par 1,8%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā samazinājās par 1,3%. Lētāka kļuva siltumenerģija (-3,1%) un mājokļa īres maksa (-7,1%). Savukārt sadārdzinājās materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam (+1,7%).

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās vidēji par 5,4%. Degviela kļuva lētāka par 14,2%, tostarp dīzeļdegviela – par 14,3%, benzīns – par 14,6% un auto gāze – par 11,4%. Degvielas cenu kritumu būtiski ietekmēja situācija globālajā naftas tirgū, uz kuru iespaidu atstāja arī Covid-19 izraisītā krīze pasaulē.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva lētāki par 0,7%.

Vidējais cenu līmenis samazinājās ziediem, barībai lolojumdzīvniekiem un daiļliteratūras grāmatām.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās vidēji par 1,6%, ko noteica akciju noslēgums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums mēneša laikā bija brillēm un kontaktlēcām, savukārt vidējais cenu līmenis pieauga mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.

Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020.gada aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,6%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+11,7%), cūkgaļai (+11,9%), gaļas izstrādājumiem (+9,2%) un mājputnu gaļai (+2,8%). Cenas pieauga arī svaigiem augļiem (+18,3%), galvenokārt citroniem un apelsīniem. Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+3,2%), griķi (+21,3%), cukurs (+6,8%), svaigas vai atdzesētas zivis (+8,9%), žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+7,6%), augu eļļa (+5,9%), makaronu izstrādājumi (+5,6%).

Savukārt lētāki kļuva kartupeļi (-16,8%), kafija (-4,6%), olas (-4,3%), piens (-3,4%), piena produkti (-1,7%) un olīveļļa (-10,0%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 1,5%. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 0,1%, galvenokārt sadārdzinoties alum un vīnam. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 3,9%.

Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki vidēji par 1,5%. Cenas samazinājās dabasgāzei, elektroenerģijai, cietajam kurināmajam, mājokļa īres maksai, savukārt dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,8%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums vispārējās medicīniskās prakses, zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā samazinājās par 7,5%, ko noteica cenu kritums degvielai par 20%, tostarp dīzeļdegvielai – par 21,9%, benzīnam – par 18,4% un auto gāzei – par 14,5%. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām. Savukārt gada laikā cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi gada laikā kļuva dārgāki par 2%.

Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, laikrakstiem un žurnāliem, televīzijas abonēšanas maksai, rotaļlietām. Vidējais cenu līmenis samazinājās grāmatām.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 2,9%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tostarp vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 3,7%, kā arī ēdnīcu pakalpojumiem – par 4%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums gada laikā bija personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem. Cenu samazinājums bija apaviem un autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka patēriņa cenu apsekojums tiek veikts Rīgā un 10 citās Latvijas pilsētās katru mēnesi no 4. līdz 20. datumam. Cenu reģistrāciju veic speciāli apmācīti statistikas pārvaldes darbinieki, klātienē apmeklējot izlasē iekļautās reģistrācijas vietas, vācot cenas internetā vai iegūstot datus telefonintervijās.

Saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem un rūpējoties par cenu reģistratoru drošību, aprīlī palielināts attālināti, izmantojot interneta resursus un telefonintervijas, savākto cenu īpatsvars. Kopumā aptuveni 16% cenu aprīlī savākti, izmantojot vienu no alternatīvajām opcijām.

Katru mēnesi patēriņa cenu indeksa aprēķināšanas vajadzībām tiek apkopoti apmēram 25 tūkstoši cenu. Visa aprīlī savāktā cenu informācija, tostarp cenas, kas tika vāktas attālināti, izgāja standarta validācijas procedūras. Netipiski vai ar globālām un sezonālām tendencēm nepamatoti kritumi vai kāpumi netika novēroti. Noslēdzoties datu validācijai, nebija arī pamatojuma uzskatīt, ka alternatīvo metožu izmantošana ietekmētu cenu izmaiņu dinamiku vai datu kvalitāti. Līdz ar to, visa apsekojuma laikā savāktā cenu informācija atbilst metodoloģijas un kvalitātes prasībām, pauda statistikas pārvaldē.