Pašvaldība ceļ trauksmi par Liepājas SEZ likuma grozījumu sekām

1 komentārs

Atsākušās diskusijas par Latvijas lielāko ostu pārvaldības reformu. Tā paredz Liepājas speciālo ekonomisko zonu (SEZ) un Rīgas brīvostu, līdzīgi kā Ventspils ostu, pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām.

Liepājas pašvaldība un uzņēmēji ir satraukti, jo Liepājas gadījumā kapitālsabiedrības pārraudzībā nonāktu divas trešdaļas pilsētas teritorijas.

Liepājas SEZ teritorija aizņem nepilnus 4000 hektāru jeb aptuveni 65% no Liepājas pilsētas teritorijas. Padomju laikos osta bija militāra bāze, bet pēc PSRS karaspēka izvešanas – teritorija bija absolūti degradēta, un, kā šodien atminas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas idejas autors Tālivaldis Vēsmiņš, 1997. gadā valdības nostāja bija visai tieša – valsts Liepājas ostas un industriālo teritoriju sakārtošanai naudu nedos.

“Man ienāca prātā šis brīvās ekonomiskās zonas likums. 90. gadu sākumā nebija nekas, bija kara spēka piegružota teritorija; kā ir uzņēmumi attīstījušies, tikai pateicoties šim SEZ likumiem, uz nodokļu atvieglojumiem, uzņēmējiem ir interese attīstīties, un to visu veidoja nevis valsts vai pašvaldība, bet veidoja uzņēmēji,” saka Vēsmiņš.

Rosinājums mainīt visu Latvijas ostu pārvaldīšanas kārtību parādījās pērn. Kad ASV sankciju sarakstā iekļāva Ventspils mēru Aivaru Lembergu un Ventspils brīvostu. Liepājas pašvaldība un uzņēmēji nedomā, ka visi ir vienā maisā bāžami. Satiksmes ministrijas argumentu, ka pirms 23 gadiem iedibinātais modelis ir novecojis, viņi uzskata par nepamatotu.

Industriālā koncerna UPB holdings dibinātājs Uldis Pīlēns norāda: “Ja mani daļēji uzskata par Liepājas SEZ tēvu, jo mēs ar Tālivaldi Vēsmiņu darbojāmies pie šā likuma veidošanas, tad tēvs vienmēr savus bērnus aizstāv. Un, ja man saka, ka šis modelis ir novecojis, tad es gribu dzirdēt argumentus, kāpēc viņš ir novecojis. Es redzu argumentus – pieaugums 240% no 97. gada, rūpniecības sektors, jaunas ražotnes, skandināvu investori, kas ir novecojis?”

Vienlaikus liepājnieki ir neizpratnē – kāpēc Liepājas gadījumā SEZ likums ir novecojis, bet vēl pirms trim gadiem šāds modelis tika atzīts par veiksmīgu un piemērots Latgalē, izveidojot Latgales SEZ.

“Tas ir tas, kas šodien rada daudz jautājumu ne tikai mums pašiem, bet arī uzņēmējiem, kas nāk pie mums un jautā, un uz daudziem jautājumiem mums nav atbilžu, mēs zinām, kā tas šobrīd strādā, bet pateikt, kā tas strādās pēc pieciem gadiem, nevaram. Sen mēs esam pārauguši no tādas vienkāršas pārvaldes iestādes, kurai ir konkrēts uzdevums, piemēram, iekasēt ostu maksas un nodrošināt kaut kādu izmaksu segšanu, mēs esam kā vienas pieturas aģentūra, kas nodrošina daudz funkciju,” saka Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

“Liepājas metalurga” krīzes māktā vēju pilsēta pēdējos gados būtiski uzlabojusi ekonomiskos rādītājus, pilsētu par biznesa attīstīšanas vietu izvēlējušies desmitiem ārvalstu, pārsvarā Dānijas un Zviedrijas uzņēmēji. Uzņēmēji gan bažījās, ka neskaidrā nākotne šos rādītājus varētu pasliktināt.

“Tās sarunas par investīcijām jau nav divu nedēļu jautājums, tas nav kā nopirkt gumijas lācīšus – investēt vai ne, tas ir ļoti ilgstošs darbs, un tad pateikt, ka mums ar rītdienu vai parītdienu mainās modelis no valsts un pašvaldības uz peļņu gribošu kapitālsabiedrību, investoriem pateikt pagaidi, pagaidi,” bilst Pīlēns.

Liepājas SEZ ar plāniem piesaistīt ārvalstu investorus pērn par 2,5 miljoniem iegādājās bijušā “Metalurga” teritoriju – 60 hektārus. Raugoties uz iespējamo pārvaldības modeļa maiņu, uzņēmēji ir bažīgi.

“Mēs zinām, kādēļ visu šo privatizāciju vai tādu procesu iesāka, tā, protams, ir šī korupcijas problēma Latvijā, bet, no otras puses, ir jāsaprot arī, – ja aizies uz Rīgu centralizēti, tad nebūs nekādas praktiskās palīdzības uz vietas, un mums nevajag veicināt birokrātiju, aizpildīt papīrus, tā nav tā interese. Mums ir plāni paplašināties un būvēt nākamo rūpnīcu šeit pat blakus kaimiņos,” atklāj Dānijas uzņēmuma A/S ”Jensen Metal Holding” prokūriste Ieva Līmeža.

Koncepciju par Latvijas ostu pārvaldes sistēmas maiņu Saeimā paredzēts iesniegt pēc mēneša, taču Satiksmes ministrija trešdien TV3 Ziņām vēl nevarēja sniegt atbildi, kā jaunā kārtība varētu izskatīties. Vēl trešdienas rītā ministrijas mājaslapā bija pieejams likumprojekts par grozījumiem Liepājas SEZ likumā, taču pēc TV3 Ziņu intereses tas vairs nav pieejams. Tomēr TV3 Ziņām izdevās iepazīties ar likumprojektā minētajiem grozījumiem. Šobrīd SEZ darbojas gan valsts, gan pašvaldības, gan uzņēmumu pārstāvji. Jaunais modelis paredz izveidot kapitālsabiedrības padomi, kurā darbotos pa vienam pārstāvim no Satiksmes, Finanšu, Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.

Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA) saka: “Vairāk nekā 400 miljonu ir investēti Liepājā, un no 400 miljoniem privātās investīcijas 300 miljoni – 100 miljoni pašvaldības un ES fondu, 8 miljoni 23 gados ir tikai valsts investīcijas. Šajā brīdī pēkšņi politika, ka mums ir jāmaina juridiskais statuss, kas daudzus investorus “uzliek uz pauzes” un rada neizpratni, un pašvaldībai ir pamatotas bažas, kā rokās nonāk 65% pašvaldības teritorijas. Šobrīd tiek piedāvāts, ka to pārvaldīs kapitālsabiedrība, likumprojektā, kas vakar parādās – sabiedrība ar ierobežotu atbildību, ko tas nozīmē, ka mēs vienam SIA uzticam 65% Liepājas teritorijas.”

Lielo ostu pārņemšana pilnā valsts kontrolē, pārveidojot tās par valsts kapitālsabiedrībām, ir viena no Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdības deklarācijā ierakstītajām prioritātēm. Par nozari atbildīgais ministrs iepriekš atzinīgi vērtējis esošo Liepājas pārvaldības modeli, norādot, ka arī pašvaldība varētu būt līdzīpašnieks jaunajā kapitālsabiedrībā. Tajā arī varētu iekļaut arī esošos uzņēmēju pārstāvjus. Ar gatavo likumprojektu ministrija sola iepazīstināt tikai jūlijā.