Paredzētas izmaiņas nodokļu likumos – plāno pārskatīt vairākus VID piemērojamos sodus

4 komentāri

Paredzētas izmaiņas nodokļu likumos – vairāki sodi uzņēmējiem par nodokļu likumu pārkāpumiem kļūs bargāki, savukārt privātpersonām par atsevišķiem pārkāpumiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) naudassoda vietā turpmāk varēs vispirms izteikt brīdinājumu.

Pirmdien, 15. aprīlī, valdība skatīja Finanšu ministrijas iesniegtos grozījumus, kas paredz mainīt atsevišķus sodus. Krietni bargāki tie ir paredzēti tiem, kas iejaucas kases aparātu darbībā, bet atviegloti un maigāki tiem, kas tikko sākuši uzņēmējdarbību.

Ministru kabineta komiteja vērtēja grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām saistībā ar vispārēju plānu uz nozares speciālajiem likumiem pārnest daļu sodu, kas šobrīd atrodas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa sevišķajā daļā. Lielākoties VID piemērojamo sodu saraksts un apmēri nemainās, tomēr, izmantojot iespēju, Finanšu ministrija rosināja dažas izmaiņas – bargākus sodus uzņēmējiem, kas iejaucas kases aparātos un sagroza informāciju par ieņēmumiem – no 4300 eiro līdz 14 000 eiro palielināt maksimālo sodu par vēlmi mazinātu maksājamo nodokļu apmērus.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa norāda: “Šis zaudējums, ja tiek mainītas sistēmas vai netiek reģistrēt ieņēmumi nodokļu jomā, pēc būtības šādu sodu apmēru var pat vienas dienas laikā, mainot kases sistēmas, neievadīt un attiecīgi zaudējumi budžetam ir daudz lielāki nekā piemērojamais sods.”

VID par šiem pārkāpumiem iepriekšējos gados sodījis no septiņiem līdz vairākiem desmitiem uzņēmumu gadā. Šī problēma gan varētu nebūt tik aktuāla nākamgad, kad varētu tikt pabeigta vērienīgā kases aparātu reforma, kurai vajadzētu mazināt vai pat novērst krāpšanos. Šobrīd vēl neapmainīti 30%, bet, pārbaudot jau apmainītos, VID nav konstatējis nevienu mēģinājumu grozīt datus. Jaunais sods būs viens no augstākajiem, kādu VID vispār piemēro.

VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja Sanita Lukumiete norāda: “Nodokļu jomā faktiski vienīgais augstākais sods, tas ir par skaidras naudas lietošanas ierobežojumu neievērošanu, kur sods ir 15% apmērā no darījuma summas.”

Vienlaikus ministrija saskatīja iespēju samazināt sodu par gadījumiem, kad fiziska persona nav laicīgi reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicējs – pašreizējo 210 eiro vietā plānots paredzēt iespēju vispirms noteikt brīdinājumu.

Salmiņa skaidro: “Ne vienmēr tas soda apmērs, kas bija piedāvāts, atbilda pārkāpumam, jo pietika nokavēt dažas dienas vai arī bija iesniedz deklarāciju un nebija aizgājis piereģistrēties, tad tas tāds maznozīmīgs pārkāpums.”

Pēdējos gados gan sodīto pārkāpēju skaits mazinājies – pagājušā gadā sodītas 44 personas, pirms gada divtik vairāk, līdz 2016. gadam ik gadu virs 300 gadījumi. Mazināta arī maksimālā summa no 350 eiro līdz 210 eiro. Šo situāciju pozitīvi vērtē VID pārstāve, – tas varētu ierobežot darbošanos ēnā, jo persona nenobīsies par draudošajiem sodiem, ka nav savlaicīgi reģistrējusies kā nodokļu maksātāj.

“Tiks izvērtēta katra situācija, – konkrētā gadījumā ir jāpiemēro brīdinājums vai sods, un kāds bijis iemesls, kāpēc persona nav reģistrējusies laikus kā saimnieciskās darbības veicējs,” pauž VID pārstāve.

Asas diskusijas izvērtās par plāniem ieviest automātisku uzņēmumu sodīšanu par nodokļu deklarāciju iesniegšanas kavēšanu, vienlaikus no 70 eiro līdz 25 eiro mazinot sodus, ja kavētas dažas dienas. Pie šiem grozījumiem vēl jāpiestrādā un valdība likuma grozījumus kopumā plāno skatīt pēc Lieldienu brīvdienām.