Palielinoties algām, Latviju pametušie jaunieši sāk skatīties atpakaļ

2 komentāri

Palielinoties vidējai darba samaksai valstī, kas šobrīd ir 785 eiro mēnesī, arvien vairāk ārzemēs dzīvojošo tautiešu atgriežas atpakaļ Latvijā, un liela daļa to vēl tikai plāno darīt. Izvēlē krāmēt koferus atpakaļ uz dzimteni liela loma ir vasaras atvaļinājumiem, kad no Lielbritānijas, Īrijas un Vācijas atbraukušie eksperimentē ar labi atalgota darba atrašanu Latvijā.

Emigrantiem Guntai un Robertam vasaras brīvdienas Latvijā ir beigušās, viņi dodas atpakaļ uz Londonu. Šoreiz jau ar apziņu kā pēdējo reizi. Atvaļinājuma laikā gūta pārliecība – algas Latvijā ir būtiski kāpušas, darba piedāvājumi teju uz katra stūra. Roberts gandrīz sācis jau strādāt Rīgā un zina, cik viņš kā pavārs restorānā saņemtu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Es biju painteresējies sīkāk, nevis tā pašķirstījis mājaslapu, es biju painteresējies cītīgāk, un tiešām nav jāvergo kaut kādas 170 stundas mēnesī. Tagad Latvijā paskatoties, tu vari saņemt no tiem pašiem 700 līdz 1000 eiro, un cik tur dzīvoklis maksā – 300 vai 400. Tad padomā – mierīgi,” teic Roberts.

Taču to, ka reemigrantiem Latvijā viss tomēr nav tik rožaini, apliecina Jolanta, kura trešo nedēļu pēc atgriešanās no Velsas cenšas iedzīvoties. Darba sludinājumos Rīgā viesmīlēm vai pārdevējām nemaksā vēlamos 600 eiro mēnesī.

“Piedāvā strādāt 10 vai 12 stundas un piedāvā 300 eiro mēnesī. Es nedomāju, ka ar tādu naudu ir iespējams izdzīvot Rīgā. Ziemā būs komunālie maksājumi dubultā, un algas joprojām nekādas, tad, ja nekā, tad ir jābrauc atpakaļ,” viņa saka.

Arī trīs gadus Londonā par mājkalpotāju strādājošā Dace izmanto šo vasaras atvaļinājumu Latvijā darba meklēšanai. Ja līdz jūlija vidum atradīs, tad aizbrauks uz Londonu tikai savākt tur palikušās mantas.

Taču līdz šim sludinājumos bijušas tikai vilšanās. Apkopējiem minimālās algas 360 eiro. Pēc Daces domām, Latvijas reemigrācijas politika ir diskriminējoša, jo vērsta tikai uz gados jaunu profesionāļu ar labu izglītību piesaisti, bet vienkāršo darbu veicējiem, piemēram, no Anglijas fabrikām un noliktavām Latvijai nav ko piedāvāt.

Dacei ir zināmi vairāki Londonas latvieši, kuri šādi vīlušies un ātri atkal krāmējuši koferus uz Angliju. Taču, cik šādu laboratorisku eksperimentu, vasaras atvaļinājumu Latvijā izmantot labi apmaksāta darba atrašanai, beigsies veiksmīgi, varēs aptuveni pateikt pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē reģistrētajām deklarētās dzīvesvietas maiņām no ārzemēm atpakaļ Latvijā.

Skaties video:

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl