OIK vietā plānots ieviest citu atbalsta mehānismu

6 komentāri
OIK vietā plānots ieviest citu atbalsta mehānismu
Paula Čurkste / LETA

No asi kritizētās un dārgās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) varētu atteikties tuvāko trīs gadu laikā, tā trešdien, 1. augustā, paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība).

Tomēr pilnībā no atbalsta zaļajai enerģijai nav plānots atteikties – politiķiem gaidāma izšķiršanās par citu atbalsta mehānismu, kura apmēriem gan vajadzētu būt trīskārt mazākiem nekā šobrīd.

Trešdien notika pēdējā OIK likvidācijas darba grupas sēde un Ekonomikas ministrijas vadība pauda viedokli, ka šo Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem 2,5 miljardus eiro izmaksājušo obligāto komponenti iespējams nākamos trīs gadi laikā pakāpeniski mazināt un tad pilnībā likvidēt.

“Jā mēs būtu teikuši, – šogad atceļam OIK sistēmu, ir nepārprotami skaidrs, ka mēs ierautu valsti milzīgos tiesvedību procesos, kas būtu mērāmi simtos miljonos eiro,” Ašeradens.

Tomēr pilnībā bez atbalsta zaļās enerģijas ražotāji nepaliks – OIK vietā plānots ieviest citu atbalsta mehānismu, tādu, kas vairāk balstīt uz tirgus principiem, proti, uzņēmēji saņem atbalstu tikai tad, ja tie nespēj sasniegt 9% iekšējās peļņas normu, kuras aprēķina metodiku arī plānos pārskatīt. Šobrīd uz galda likti divi scenāriji – “zaļo sertifikātu” sistēma vai tirgus cenas efektivitātes modeli, kur pirmais darbotos līdzīgi kā tiek tirgota degviela, kurai piejaukta biodegvielas komponente 5%.

Ašeradens skaidro: “Tas būtu septiņi līdz deviņi procenti zaļās enerģijas. Tirgotājam būtu pienākums iepirkt uz tirgus noteikumiem no zaļās enerģijas ražotājiem un pievienot elektrības pakalpojumam un tas parādītos gala cenā. Otrs ir veids, – ražotājam tiek nodrošināts fiksēts ienākums, kas ļauj startēt tirgū ar savu piedāvājumu, tas ir tāds tirgus pārejeas mehānisms.”

Par konkrētu mehānismu tad būs vēl jāizšķiras politiķiem. Ministrs uzskata, ka būtu jāizstrādā atsevišķs likums par atjaunojamiem resursiem, tam 2021. gadā būtu jāstājas spēkā, . Bet vēl līdz tam jāizstrādā nacionālais klimata attīstības plāns, kurā jāiestrādā apņemšanās, ka atbalsts zaļai enerģijai nepārsniedz 0,3% no IKP pašreizējā procenta vietā šobrīd.

“Ja ir politiskā griba un vēlme to izdarīt, tad Latvija var stabilizēt situāciju, nākamo trīs gadu laikā pārejot uz to, ka papildu izmaksas tirgum nav lielākas kā 0,3% no IKP, patiesībā redzam, ka būs zemākas,” min Ašeradens.

Tātad tas nozīmētu, ka arī iedzīvotāju un uzņēmumu šo maksājumu apjomam rēķinos kopumā vajadzētu mazināties trīs reizes. Bet, kamēr tiek meklēti modeļi atbalsta sistēmai un faktiski dots laiks ražotājiem sagatavoties jauniem spēles nosacījumiem, darba grupa rosina turpināt mazināt OIK maksājumus, tai skaitā reformējot jaudas maksājumus, izvirzot jaunas prasības biogāzes stacijām un uz diviem gadiem atjaunojot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā.

Darba grupas ziņojumu kritizē Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija, pamatojot, ka šobrīd atjaunojamā enerģija obligātajā iepirkumā veidoja mazāko daļu, lielākais bija jaudas maksājumi un atbalstu dabas gāzes koģenerācijas stacijām. Tāpēc, ja jau tagad atbalsta maksājumus veiktu tikai atjaunojamai enerģijai, tas būtu būtiski mazāks.

Jānis Irbe
Atjaunojamās enerģijas federācijas vadītājs

Kaimiņu gadījumā. Igaunijas un Lietuvas gadījumā mēs runājam par šīm procentu daļām no IKP, kas ir atbalsts atjaunojamai enerģijai. Latvijas gadījumā mēs runājam par visu šo kopumu, tas nav atbalsts atjaunojamai enerģijai.

Zaļās enerģijas ražotāji atbalsta obligātās iepirkumu komponentes atcelšanu un aicina meklēt citus atbalsta risinājumus, tiesa, atbalsts zaļo sertifikātu sistēmai gan nav. Ekonomikas ministrija OIK likvidācijas redzējumu valdībā izskatīšanai plāno iesniegt nākamajā valdības sēdē.
6 komentāri