OECD: Latvijā saglabājas augsta ienākumu nevienlīdzība

4 komentāri

Latvijas ekonomikas izaugsme nākamajos gados piebremzēsies, tāpēc steidzami ir jāpaspēj mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība un nabadzība reģionos, – tā teikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jaunākajā pārskatā par Latviju, ar to iepazīstināt šonedēļ Rīgā bija ieradies OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ieskatā (OECD), Latvija nav pratusi izmantot straujo ekonomisko izaugsmi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. Nabadzība joprojām saglabājas augsta, sociālā aizsardzība ierobežota, lielai daļai iedzīvotāju mājokļu kvalitāte ir neapmierinoša. Sevišķi izteiktas ir reģionālās atšķirības ienākumos uz vienu iedzīvotāju.

“Latvijā ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem starp OECD valstīm, kas apgrūtina arī piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei. Šī nevienlīdzība starp iedzīvotājiem pazemina darba produktivitāti. Mēs iesakām Latvijai celt ar nodokļiem neapliekamo minimumu, līdz pakāpeniski zemo algu saņēmējiem arī pārējais nodokļu slogs mazinās,” norāda Gurija.

Ekonomikas ministrija šonedēļ jau pauda atbalsta neapliekamā minimuma celšanai, taču SEB bankas eksperts gan šaubās, vai tik vienkārši varēs izpildīt OECD ieteikumu straujāk ieviest progresīvo nodokļu sistēmu, kad no lielajām algām novelk lielākus nodokļus.

SEB bankas makroekonomikas analītiķis Dainis Gašpuitis pauž: “Ir skaidrs, ka vismaz šobrīd pietiekami liela sabiedrības daļa un arī politiski šis solis būtu ne īpaši pievilcīgs. Arī norāde, ka slogs vairāk jāpārliek uz nekustamo īpašumu varētu būt ne īpaši pievilcīga.”

Ekspertu ieskatā, ir nopietni jāņem vērā OECD brīdinājumi paspēt mazināt ekonomisko nevienlīdzību starp iedzīvotājiem, pilsētām un laukiem, kamēr Latvijas ekonomika vēl nav sākusi atdzist, lai gan OECD ieskatā tas drīz tuvojas.

Toms Baumanis
Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors

Mūsu īstais risks ir, ka mēs paliksim tajā nabadzības slazdā, kurā mēs esam iekrituši. Ja politiķiem nebūs politiskās gribas pieņemt lēmumus, lai mēs tiktu ārā no slazda, mums draud tas pats liktenis, kas Portugālei, kur liela daļa nācijas ir ar ļoti zemiem ienākumiem.

OECD pārskatā izteikta cerība, ka dzīves kvalitāte reģionos kāpšot līdz ar teritoriālo reformu. Apvienojot izmērā mazās pašvaldības, varēšot sniegt augstākas kvalitātes sabiedriskos un sociālos pakalpojumus. Vienlaikus eksperti saklausījuši OECD kritiku Nodarbinātības Valsts aģentūrai (NVA), kas neesot spējusi efektīvi celt cilvēku profesionālās prasmes tā, lai spētu atrast labāk apmaksātu darbu un būtu augstāka produktivitāte.

“Diezgan satraucoši fakti, kas parāda, ka mums pietiekami liela sabiedrības daļa joprojām ir ar ļoti zemām vai praktiski iztrūkstošām digitalizācijas prasmēm. Tas apgrūtina to sektoru, kas mēģina iet šo digitalizācijas ceļu, izaugsmi, jo šī potenciālie klienti jeb sabiedrības daļa nav spējīga to izmantot,” skaidro Gašpuitis.

Šobrīd gan nav zināms, kā valsts reaģēs uz OECD rekomendāciju uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību laukos, lai iedzīvotāji spētu regulāri un izdevīgos laikos braukāt uz labāk apmaksātiem darbiem, tādējādi mazinot arī ilgstošo bezdarbu laukos.

Kā zināms, valsts politika šobrīd ir vērsta tieši uz autobusu maršrutu likvidēšanu laukos. Pretrunas starp OECD un valsti veidojas arī veselības aprūpē, kad finansējumam no valsts budžeta jāpieaug, bet pat 2022.gadam finanšu ministrija neesot ieplānojusi no iekšzemes kopprodukta vairāk par 3,5%.

Valdis Keris
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs

Tikpat, cik 2017.gadā, un nekādi 4%, kas ierakstīti Veselības aprūpes finansēšanas likumā 2020.gadam. Nekādu Eiropas Komisijas rekomendāciju ievērošana, nekādu OECD rekomendācijas ievērošana. Pilnīga pretruna.

Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība gan nepiekrīt OECD aicinājumam, ka pilnu veselības aprūpi tiesīgi saņemt arī nodokļu nemaksātāji. Arodbiedrība uzskata, – ar sociālajām iemaksām saistītā divu grozu veselības sistēma, ko kritizē OECD, tomēr bijusi laba iecere.

“Vai tie, kuri nedod taisnīgu ieguldījumu pēc būtības veselības aprūpes sistēmas uzturēšanā, vai viņi no sociālā taisnīguma viedokļa patiešām ir tiesīgi saņemt visu to pašu, kuri nes pilnu atbildības nastu,” pauž Keris.

Tāpat atsevišķiem ekspertiem grūti iedomāties, kā valsts budžeta ietvaros varētu dzīvē īstenot OECD rekomendāciju nodrošināt papildu valsts finansējumu zemo īres maksu un sociālo mājokļu būvniecībai reģionos.

“Ir izgaisusi tā eiforija, ka mums būs pietiekami daudz līdzekļu, lai darītu jebko, ko mēs esam iedomājušies,” norāda Baumanis.