OECD aicina ieviest sankcijas, lai piespiestu gados jaunos cilvēkus atgriezties darba tirgū

22 komentāri

Pirms atvērt robežas viesstrādniekiem no valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības (ES), Latvijā vēl esot pietiekamas iekšējās rezerves – vairāk jāsekmē ilgstošo bezdarbnieku atgriešanās darba tirgū, tā secina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā pētījumā par Latviju.

Šobrīd vairāk nekā 7 000 ilgstošo bezdarbnieku ir ar profesionālo un augstāko izglītību. Līdz šim publiski ir vīpsnāts par bezdarbnieku apmācības kursiem, apšaubot to lietderību, taču kopš profesionālo kvalifikāciju nepieciešamos virzienus katru gadu nosaka speciālā komisija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un nozaru asociāciju piedalīšanos, arī OECD atzinīgi vērtē rezultātu.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) norāda: “Cilvēki, kas izgājuši apmācības, daudz vieglāk atrod darbu, kā arī saņem augstāku atalgojumu.”

OECD par Latvijas problēmu nosauc pārāk lielo ilgstošo bezdarbnieku skaitu – 15 000 personu bez darba ir ilgāk par 12 mēnešiem.

Stefano Skarpeta
OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta vadītājs

Nodarbinātības valsts aģentūrai būtu jāveido programmas kopā ar sociālajiem dienestiem, jo pašvaldībās vēl detalizētāk pārzina šo cilvēku profilus. Abām iestādēm kopā ir detalizēti katram konkrētajam bezdarbniekam jāatrisina visi problēmaspekti tā, lai bezdarbniekam vairs nav nekādu attaisnojumu izvairīties no darba.

Lai piespiestu gados jaunos cilvēkus atgriezties darba tirgū, OECD aicina ieviest sankcijas, proti, – tiem bezdarbniekiem, kas noraida Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātās vakances 20 kilometru rādiusā ap dzīvesvietu vai arī atsakās izmantot mobilitātes programmu, vajadzētu atņemt gan bezdarbnieka pabalstu, gan pašvaldību sociālo dienestu pabalstus. NVA vadītāja gan nesteigtos ar šī ieteikuma ieviešanu.

Evita Simsone
NVA direktore

Par šo pabalstu atņemšanu jaunajiem cilvēkiem ir jau ļoti kategorisks vai galējs lēmums. Ja mēs Latvijas teritorijās, kas jau tā ir mazapdzīvotas, mēs tur vēl esošos jauniešus piespiedu kārtā pārvietosim, tas nebūs tas risinājums, ko vēlas redzēt Latvijas pašvaldības.

Taču, lai palielinātu cilvēku ieinteresētību pieņemt darbu citos Latvijas novados, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ieskatā mobilitātes programmā jāpalielina pabalsta summārais apjoms – ne tikai transporta un īres izdevumu segšanai, kas šobrīd ir 100 eiro mēnesī, bet arī ar pilnīgu pārcelšanos.

“Tā kā ļoti atšķiras, vai Latvijas iekšienē pārceļas viena persona vai ģimene ar bērniem, jums vajadzētu dažādot finansiālo atbalstu pēc mājsaimniecības tipa. Vajadzētu apsvērt iespēju arī piešķirt nekustamā īpašuma kredītus vai cita veida aizdevumu ar valsts galvojumu, kura mērķis ir būt tuvāk darbavietām,” norādīja Skarpeta.

Tik kardinālas izmaiņas labklājības ministre vēl nesola, taču NVA pieļauj iespēju paplašināt cilvēku loku, kas mobilitātes programmas ietvaros varētu saņemt transporta vai īres kompensāciju no valsts.

Evita Simsone
NVA direktore

Tiem cilvēkiem, kas pieņem darba piedāvājumus attālāk no dzīvesvietas, ir šis algas ierobežojums – nedrīkst pārsniegt divas minimālās algas. Varbūt mēs varētu pārskatīt šo atalgojuma griestu palielināšanu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija atzinīgi novērtē rezultātus, ko devusi valsts subsidēto darba vietu programma. Proti, bezdarbnieki pie darba devēja apgūst attiecīgajam amatam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, bet valsts apmaksā daļu algas cerībā, ka persona paliks tur pastāvīgā darbā. OECD ieskaitā gan būtu vēl vairāk jāsamazina birokrātijas līkloči, lai arī mazajos uzņēmējos raisītu lielāku vēlmi piedalīties programmā.