Nodokļu reforma: tracis ar parādniekiem varēja būt vēl lielāks

Pievienot komentāru

Šonedēļ nebija ne dienas, kad netika runāts par nodokļiem, pareizāk – daudzajiem tūkstošiem cilvēku, kas, iesniedzot savas ienākumu deklarācijas, uzzināja, ka cerētās naudas atmaksas vietā ir palikuši parādā valstij.

LNT TOP 10 pētīja, kāpēc nodokļu reforma, kas turklāt bija kā dāvana Latvijas simtgadē, jo mērķis bija – nevienlīdzības mazināšana, radījusi vēl lielāku plaisu starp valsti un iedzīvotājiem? Ko tagad saka tie, kas savulaik reformu plānoja, un kā rezultātu vērtē grāmatveži, kuri galvu lauzījuši un skaitļus bīdījuši jau veselu gadu?

Arī gadu pēc vērienīgās nodokļu reformas ieviešanas grāmatveži ar šausmām atceras brīdi, kad pirmo reizi ieraudzīja jaunos algu un tās nodokļu aprēķinus. Tie bija ļoti sarežģīti, jo jāpiemēro progresīvs nepaliekamais minimums – augstākais algai līdz 440 eiro un tad algai augot līdz 1000 eiro – neapliekamais minimums mazinās līdz nullei. Un nākamais, kas jāņem vērā – algai līdz 1667 eiro mēnesī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme saruka līdz 20%, bet lielākiem ienākumiem tie ir 23% un 31,4%. Neviens īsti līdz galam neizprata izmaiņu būtību un sekas, secina Latvijas grāmatvežu asociācijas pārstāve.

Lilita Beķere
Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle

Tas viss rada sajukumu, ka tu vairs nesaproti īsti. Kad pati mēģinu izskaidrot, nu viņi nesaprot, kad ir 20%, kad 23% un tad vēl prognozētais neapliekamais.

Stājoties spēkā izmaiņām, parādījās pirmās bažas, ka viss nebūs rožaini, tomēr brīdinājumi neizskanēja tik skaļi kā politiķu solīta lielāka, tūlītēja rocība mazo algu saņēmējiem. Apskaidrība lielā ir tagad atnākusi. Reālo ainu strādājošie ieraudzīja, iesniedzot gada ienākumu deklarācijas. Un daudzi piedzīvoja pamatīgu vilšanos, jo, pašiem to neizprotot, palikuši parādā valstij.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) dati liecina, ka jau iesniegtas gandrīz 386 000 deklarāciju, tai skaitā arī par iepriekšējiem diviem gadiem. No tām apstrādātas vairāk nekā 250 000 deklarāciju, kas liecina – gandrīz 19 000 personu jāpiemaksā budžetā 1,43 miljoni eiro, bet gandrīz 232 000 personu no valsts saņems 43 miljonus eiro.

Pēc ekspertes teiktā, viens no parādu iemesliem – gada laikā auguši ienākumi.

“Uzlabojoties dzīves apstākļiem saņemot lielākus ienākumus, cilvēks riskē ar to, ka viņam būs jāpiemaksā nodokļi,” norāda Beķere.

Te liels vaininieks ir diferencētais neapliekamais minimumus. Grāmatveži darbiniekam piemēro to skaitli, kuru divas reizes gadā atsūta VID, kas savukārt neapliekamā minimuma aprēķinā izmanto iepriekšējā perioda atalgojuma datus un kas var neatbilst faktiskajai situācijai. Piemēram, ja neapliekamais minimums prognozēts pie 600 eiro algas, kas būtu aptuveni 143 eiro, bet alga faktiski bija 660, kurai atbilstu 121 eiro neapliekamais minimums, tātad sanāk, ka nodoklis samaksāts par maz.

Tomēr daudziem, piemēram, jaunām māmiņām, tiem, kas sākuši darba gaitas vai piestrādājuši, parādi varēja nebūt, un te atbildība jāuzņemas ierēdņiem un arī daļai grāmatvežu.

Lilita Beķere
Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle

Tiem, kas akli piemēroja VID atsūtīto neapliekamo minimumu, zinot, ka šim cilvēkam viņš nepienākas. Likumā sākotnēji nebija paredzēta iespēja atteikties no neapliekamā minimuma, līdz ar to tie grāmatveži, kas saprata – ja cilvēks atnācis no māmiņu atvaļinājuma un viņam alga ir virs 1000 eiro, tātad viņam vispār nepienākas nekas. Ja akli piemēroja, tad šeit rodas problēma. Tika atsūtīts pilns 200 eiro prognozētais neapliekamais minimums.

Pārējā grāmatvežu sabiedrība no situācijas sākotnēji izgāja, liekot strādājošajiem rakstīt iesniegumu ar lūgumu atteikties no neapliekamā minimuma.

“Mēs tā kā, atsaucoties uz darba likumu, ka cilvēks var izteikt šo savu vēlmi tā interpretējām un teicām – cilvēk, uzraksti šo iesniegumu, ka tu atsakies, mēs izskaidrojām, un šiem cilvēkiem tad īstenībā problēmām nevajadzētu būt,” norāda Beķere.

Ja daļa grāmatvežu tā nebūtu rīkojušies jau laikus, tracis būtu vēl lielāks. Saeima tikai piecus mēnešus pēc reformas starta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā paredzēja iespēju pašam darbiniekam algas nodokļa grāmatiņā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā atzīmēt, lai darba devējs nepiemēro VID prognozēto neapliekamo minimumu.

“Mēs taču teicām, ka tā būs,” – tagad varot teikt uzņēmēji, kuri paši bija iniciatori nodokļu reformai, tomēr sākotnējais piedāvājums bija pavisam cits – tika rosināta viena pazemināta 20% nodokļa likme un visiem 250 eiro neapliekamais minimums. Tad visi bija uz viena viļņa, valdība un sociālie partneri jau bija vienojušies par pamatnostādnēm.

Aigars Rostovskis
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs

Un tad 2017. gada jūnijā faktiski, man šobrīd raugoties populistisku iemeslu dēļ, koalīcijas padome izdomāja, ka vajag sabiedrībai teikt, ka vajag progresivitāti un faktiski to visu sarežģīt. Dēļ tā populisma mēs esam iebraukuši auzās.

Uzņēmēju pārstāvis uzskata, ka Latvijas labklājības līmenis vēl ir pārāk zems, lai ieviestu progresivitāti, vispirms ienākumus vajadzēja palielināt – šobrīd turīgu cilvēku ir ļoti mazs procents.

“Ja sabiedrība sasniedz labklājības līmeni lielā cilvēku skaita ziņā, tad jautājums par progresivitāti tiešām vietā. Tas ir loģiski, bet mums cilvēku skaits, kam ir lielie ienākumi, viņš ir relatīvi neliels, budžetā lielas jēgas no tā īpaši daudz nebūs,” saka Rostovskis.

Tagad progresivitātes slieksnis esot noteikts ļoti zems, kā dēļ sarežģītajā sistēmā iesaistīti gandrīz visi. Bet progresivitāte nozīmē, ka arī pašiem cilvēkiem jāiesaistās savu nodokļu lietās, kas ir neierasti, jo līdz šim par visu parūpējās darba devējs.

“Vai tas bija tas mērķis, ka cilvēki ņemas? Es arī paskatījos savā EDS deklarācijā, man arī valsts parādā 1,01 eiro. Visi cilvēki tur darbojās. Daudzās valstīs tur, kur mums ir progresivitāte, tas ir kaut kāds izdzīvošanas minimums ienākumam. Kāds ir vēstījums sabiedrībai – ja jums ir vispār kaut kādi ienākumi, mēs jūs apliksim, apliksim,” norāda Rostovskis.

Ļoti zemo progresivitātes slieksni, kas sākas pie 440 eiro, kritizē arī bankas ekonomists.

Mārtiņš Āboliņš
“Citadeles bankas” ekonomists

Tas ir ārkārtīgi zems slieksnis. Kas pēc būtības nozīmē, ka tas skar ļoti lielu cilvēku skaitu un no progresivitātes viedokļa nešķiet varbūt pareizi. Citās valstīs tas nav tik acīmredzami, jo progresivitātes sliekšņi sākas stipri augstāk. Un tad attiecīgi – tas vairāk ir turīgu cilvēku jautājums nevis visas sabiedrības kopumā.

Tāpēc viņš uzskata, ka būtu labi šo progresivitāti sākt no vidējās algas.

“Nebūtu slikti, ja progresivitāte sāktos virs vidējiem ienākumiem nevis būtiski zem vidējiem ienākumiem,” norāda Āboliņš.

Tikmēr Saeimas deputāts, kurš savulaik pētīja nodokļu sistēmu, norāda, ka mainot pašreizējo sistēmu, uz spēles būtu 250 miljoni eiro valsts budžeta naudas.

Vjačeslavs Dombrovskis
Saeimas deputāts, “Saskaņa”

Kad to var mainīt, es domāju, pēc dažiem gadiem. Tad, kad sāks strādāt reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli, jo rezultātā palielināsies darba spēka nodokļu iekasēšana un tad būs iespējams vispār atteikties no diferencētā minimuma un pāriet uz vairāk saprotamu, tīri progresīvu likmju sistēmu, bet pašlaik, kamēr aplokšņu algu problēma tomēr ļoti izplatīta, šis ir – patīk vai nē – diezgan efektīvs veids, kā iekasēt budžetā ieņēmumus.

Tomēr reaģējot uz iedzīvotāju sašutumu, arī jaunievēlētie politiķi situāciju ar diferencēto neapliekamo minimumu vērtē kā nenormālu, jo nav zināmi reāli maksājamais nodokļu apmērs.

“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts norāda: “Uzskatām, ka tas ir jāatceļ, mēs diskutējam par to, kad tas būtu darāms, vai tas būtu darāms jau nākamgad vai kopā ar lielam nodokļu izmaiņām 2021. gadā. Katrā ziņā tā nav normāla situācija.”

Finanšu ministrs LNT TOP 10 atzina, ka šo jautājumu plānots skatīt attīstības komitejā un situāciju risināt sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem un uzņēmēju organizācijām.

“Ja vienosimies un būs veids, kā tas uzlabo, tad mainīsim. Ja šāda veida piedāvājuma nav, tad diemžēl grūti mainīt,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).

Ministrs par pareizāku sistēmu uzskatīja iepriekšējo, kad sākotnēji strādājošiem ietur vairāk un tie tikai gada beigās atgūst pārmaksu. Tomēr premjera Māra Kučinska valdība uzskatīja, ka lielākus ienākumus daudziem cilvēkiem ir svarīgi saņemt jau šodien. Meklējot risinājumus, skatīta arī citu valstu pieredze – bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola skaidro, ka, piemēram, Igaunijā darbinieks un darba devējs paši atbildīgi par nodokļa sloga sarēķināšanu.

“Mēs mēģinājām to sistēmu padarīt lietotājam draudzīgāku, paredzot, ka VID vismaz vienreiz pusgadā darba devējam nosūta informāciju par prognozēto neapliekamo minimumu,” norāda Reizniece-Ozola.

Tomēr viņa tagad atzīst – apjomīgās izmaiņas vajadzējis skaidrot vairāk.

“Manuprāt, viena mācība, ka tik lielas izmaiņas īstenojot, ir jāskaidro, jāskaidro, jāskaidro. Ar visu to, ka resurss tika ieguldīts gan laika, gan finanšu, lai to informatīvos pasākumus veiktu, kamēr nenonāk līdz reālai situācijai, var redzēt, ka diezgan liela sabiedrības daļa nebija uztvērusi, ka tas attiecas uz viņiem,” bilst Reizniece-Ozola.

Bet pat, ja visi būs informēti un izglītoti, problēmas saglabājas, atzīst eksperti.

Reinis Jansons
“Swedbank” finanšu institūta vadītājs

Kopumā tā nav slikta ideja, nevis teiksim, – turēt mazākus ienākumus ilgu laiku, piemēram, gadu un tad tu atprasi atpakaļ. Protams, no otras puses, tā ir zināma loterija, ka iesniedz to deklarāciju, tu nezini, vai būsi parādā vai attiecīgi pārmaksa. Nav ātras zāles kā to risināt.

LNT TOP 10 aptaujātajiem ekspertiem visiem bija viedoklis par to, kā varētu mainīt esošo sistēmu – galvenā doma – tā būtu jāvienkāršo, jo šobrīd viss ir pārāk sarežģīti.

“Piemēram, aprēķini pats savu diferencēto neapliekamo minimumu izstrādātā rīkā. To var salīdzināt ar EDS sistēmu un apskatīties vai sakrīt vai nesakrīt. Ja redzi, ka faktiskais minimums ir lielāks, nekā piemēro, vai otrādi, tad var attiecīgi vērsties pie uzņēmuma grāmatveža, lūgts koriģēt,” bilst Jansons.

Bijusī finanšu ministre, kas darbu turpina Saeimā, arī redz iespējas sistēmu uzlabot.

“Dodot iespēju uzņēmuma grāmatvedim piemērot citu neapliekamo minimumu, nevis ņemt par pamatu VID prognozēto neapliekamo minimumu, dot lielāku elastību. Un otra lieta – ņemot vērā, ka esam tādā ekonomikas attīstības ciklā un vidējais atalgojums valstī aug, prognozes ir pozitīvas, tad dot lielāku elastību VID pie prognozēm piemērot 10% piesardzības koeficientu,” uzskata Reizniece-Ozola.

Grāmatvežu pārstāve kategoriski noraida pirmo bijušās finanšu ministres variantu, jo tas nozīmē papildu slogu darba devējiem.

Lilita Beķere
Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle

To visu darīs grāmatveži. Tagad mums jāizdomā, kāpēc un tieši šādu – kurš to skaidros, kurš to runāt, nevar. Mēs strādājam ar sistēmām, ko darīs tiem, kam 500 un cik darbinieki, tas ir absurds. Pilnīgi.

Atbalstāmāks būtu otrs variants vai arī vēl cits variants: neapliekamo minimumu piemērot tikai pašu mazāko algu saņēmējiem, bet pārējiem visu gadu neapliekamo nepiemēro, bet aprēķināt iesniedzot deklarācijas un tad sanāktu pārmaksa.

“Man grāmatvediskā domāšana ieslēdzas, labāk samaksāju avansā, nevis pēc tam, jo mēs jau tērējam sanāk svešu naudu, bet jāatdod savējā, un tāpēc problēma rodas,” saka Beķere.

Tikmēr uzņēmēji uzskata, ka pirms ko mainīt esošajā sistēmā, ir jāveic nopietna analīze un jāizvirza mērķi, kurp Latvija dodas.

“Mūsu vīzijā – Latvija tikšanās vieta talantiem, bagāta turīga valsts, mēs gribam, lai te brauc gudrie cilvēki, lai šeit saņem liels skaits lielas algas, bet nebaidām projām, nevajag progresivitāti,” uzskata Rostovskis.

Tam, ka jāmēra septiņas reizes, pirms ko griež, piekrīt arī grāmatvede, kas dzirdējusi jaunās valdības runas par jaunām izmaiņām.