“Nevajag baidīties, ka iebrauks 100 ukraiņi, kuri mazgās traukus.” Restorāni aicina mīkstināt darbaspēka ierobežojumus

30 komentāri

Latvijas ekonomika un darba tirgus ir jau tajā līmenī, kurā ir tā saukto “balto apkaklīšu”, proti, vadītāju pārprodukcija, bet trūkst parasto “darba rūķu”. Vieni no pieprasītākajiem šobrīd ir trauku mazgātāji un pavāri. Krodzinieki aicina atvērt darba tirgu trešo valstu pilsoņiem un ļaut maksāt mazākas algas par vidējo.

Interneta portālos, sociālajos tīklos arvien biežāk meklē darbiniekus, kas gatavi strādāt fizisku darbu. Darba roku deficītu arvien vairāk izjūt ēdināšanas nozare. Pavāri, viesmīļi, trauku mazgātāji – par šiem darbiniekiem uzņēmumu vidū ir liela konkurence. Tikmēr “pārprodukcija” izveidojusies vadītāja līmeņa darbos – uz šīm vakancēm konkursi ir iespaidīgi.

“Ja skatāmies pēc pieteikumu skaita, tās ir vadītāja vakances. Cik daudz meklē, gan ir topa apakšdaļā. Tāpēc ir tā – vieglāk bieži vien ir atrast vadītāju, jo tur lielāks kandidātu skaits, nekā, piemēram, vadītāju veikalā, bet šis pieteikumu skaits ir ne tik augsts. Savukārt viszemākais atalgojums ir ēdināšanā, mazumtirdzniecībā, sfēras, kas saistītas ar valsts iestādēm, medicīna, izglītība,” norāda “CV online” vadītājs Aivis Brodiņš.

Restorānu biedrība risina sarunas ar valsts iestādēm, lai atvieglotu viesstrādnieku iebraukšanu. Sarunas ir jau gadiem, progresa nav. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) jūnijā publiski paziņoja, ka ministrija “neredz iespējas atvērt slūžas”, proti, ievest ārzemniekus no valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības.

“Aicinātu Latvijas iedzīvotājus nebaidīties no tā, ka iebrauks 100 ukraiņi, kuri mazgās traukus restorānos! Tā nav nekāda konkurence. Runājot par reemigrāciju, nevaram turēt tukšas pozīcijas, nodarīt kaitējumu ekonomikai un gaidīt, kad mūsu cilvēki, kas aizbraukuši, atgriezīsies šeit, lai mazgātu traukus. Tas nenotiks! Ļaut ievest trūkstošos darbiniekus ar profesijas vidējo algu, nevis valsts vidējo algu. Trauku mazgātājam nevaram samaksāt vidējo algu valstī,” vērš uzmanību Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Ja ēdināšanas nozarē legālās algas ir mazas un neaugs, tad ražošanas sektorā pavisam cita aina – tur darbinieki pelna krietni virs vidējā.

“Ir Latvijā uzņēmumi, kas maksā ļoti pieklājīgas algas. Rūpniecības uzņēmumi, kas nodarbina daudzus cilvēkus, kur vidējās algas ir starp 1500 un 2000 eiro, un ne tikai Rīgas reģionā. Latvijā labas roku darba, praktiskā darba prasmes tiek novērtētas,” pauž ekonomists Pēteris Strautiņš.