Nekustamā īpašuma attīstītāji bažījas par NĪN negatīvo ietekmi uzņēmējdarbībai

1 komentārs
Nekustamā īpašuma attīstītāji bažījas par NĪN negatīvo ietekmi uzņēmējdarbībai
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Kadastrālo vērtību pārskatīšanas priekšvakarā nekustamo īpašumu attīstītāji sit trauksmes zvanu. Pieņemot, ka jaunās vērtības stājas spēkā, daudziem uzņēmējiem nodokļos maksājumā summa var kļūt nepaceļama. Šis ir gadījums, kad atkal tiek piesaukta uzņēmumu iespējama aiziešana no Latvijas tirgus.

Viktors Savins pārstāv investīciju fondu “EfTEN Capital”. Uzņēmumu, kas iegādājies un pārvalda biroju ēku Rīgas centrā, gan vēl vairākus citus objektus. Pieaugot nodokļu slogam, iespējamie varianti parasti ir divi. Vai nu tos iekļaut izdevumos un rēķināties ar mazāku peļņu vai celt cenu nomniekiem.

“Nomas masku pacelšana nestrādās šeit. Liela daļa nomnieku ir uzņēmumi. Viņi izvēlēsies braukt citur,” saka Savins.

Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodevis kadastrālo vērtību projektu, kurām spēkā būtu jāstājas pēc diviem gadiem. Ja vien tām būs politisks akcepts.

Līdz šim lielākā uzmanība tika pievērsta dzīvojamam sektoram. Tur arī nekustamā īpašuma summa, kuru rēķina tieši no kadastrālās vērtības, var kāpt vairākkārt.

Tagad ar lobija palīdzību pret pieaugumu spēlē iesaistās arī nekustamo īpašuma attīstītāji. Pārliecināšanai tiek izmantoti skaitļi. Piemēram, ka jau tagad, pat pirms vērtību pārskatīšanas, atrasties Rīgā ir dārgāk nekā Viļņā vai Tallinā.

“Tādam standarta objektam, piemēram, “Radisson”. Rīgā, tāda pati Tallinā un Viļņā. Rīgā jau šobrīd viesnīca NĪN maksā 375 000 eiro gadā, Viļņā 220 000 eiro, Tallinā 47 000 eiro gadā,” norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Salīdzinājumam, šie aprēķini gan balstīti paša Vanaga aprēķinos – nekustamā īpašuma nodoklī vien viesnīcai Latvija būtu jāmaksā miljons.

Politiskajām partijām kadastra vērtību un nodokļa līknes pārskatīšana vēl priekšā, taču var paredzēt, ka ne vieglāk kā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Ekonomisti jau gadiem minējuši, ka nekustamais īpašums, pēc būtības, ir viens no pamata elementiem aplikšanai ar nodokli. Jautājums ir par pareizu formulu un samērīgumu.

“Var palielināt kadastra vērtības un samazināt maksimālo likmi un tad nebūtu šie šokējošie kāpumi vairākkārtīgie, par kuriem tiek runāts. Un tad nodokļu nasta ne īpaši pieaugtu, ne īpaši samazinātos, bet pārdalītos kādam drusku vairāk, kādam drusku mazāk. es nezinu, kāpēc šāds acīmredzams piedāvājums netiek piedāvāts,” saka  “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Savukārt Savins bilst: “Labs Igaunijas piemērs, kur apliek tikai zemi. Tas motivē attīstīt, renovēt mājas.”

Nekustamo īpašuma attīstītāji lobijam izveidojuši aliansi turpmākam dialogam ar Zemes dienestu un politiķiem. Likmju pārskatīšana ir atlikta gadiem. Galvenokārt, nespējot vienoties par labāko un atbilstošāko aprēķina modeli.