Nākamgad plāno mainīt valsts pārvaldē strādājošo algu aprēķināšanu

Pievienot komentāru
Nākamgad plāno mainīt valsts pārvaldē strādājošo algu aprēķināšanu
ROMĀNS KOKŠAROVS, F64

Valsts kanceleja ir atradusi risinājumu darbinieku trūkumam valsts pārvaldē. Maģiskā “zilā tabletīte”, kā jau viss ģeniālais, ir vienkārša – jāmaksā laba alga. Ieceri pārveidot vienotā atalgojuma sistēmu pētīja “LNT Ziņu TOP10”.

Aptuveni 110 000 valsts un pašvaldību institūcijās strādājošajiem darbiniekiem un ierēdņiem nākamgad plānots mainīt algu aprēķināšanu. Šobrīd tā ir sarežģīta, maldinoša daudzo piemaksu, prēmiju un naudas balvu dēļ – ar tām valsts iestādēs mēdza izlīdzēties, lai kopējo atalgojumu tuvinātu privātā sektora līmenim. Uz izmaiņām jau sen gaida paši darbinieki, uz to mudinājuši daudzi, tai skaitā Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norāda: “Šis vienotais atlīdzības likums, kāds bija pieņemts, realitātē viņš nav darbojies, skarbi sakot, nevienu dienu.”

Piemaksu apmērs varēja sasniegt pat 60%. Tomēr arī ar esošo sistēmu vairs nepietika, lai piesaistītu vai noturētu darbiniekus – algu atšķirība valsts un privātajā sektorā sevišķi svarīgos amatos tuvojās 50%, bet daudzās iestādēs darbinieku mainība pārsniedz vidēji 15% – sarakstā bieži redzams arī rādītājs, kas pārsniedz 100%.

“Tās ir profesijas, kas tirgū šobrīd ir ļoti pieprasītas un noturēt par to atlīdzību, kas ir patreizējā valsts pārvaldē pat ar visām piemaksām, ir neiespējami,” Valsts kancelejas Atlīdzības grupas vadītāja Laila Ruškule.

Pēc pētījumu kompānijas “Fontes” ieteikuma, ņemot vērā privātā sektora praksi, jaunā reforma paredz celt pamata algu, bet vienlaikus mazināt piemaksu apjomu, likvidējot piemaksu par vakanta amata pienākumu pildīšanu, arī par darba kvalitāti.

“Mūsuprāt, darbam vispār ir jābūt paveiktam kvalitatīvi, tas nav stāsts, par ko jāmaksā piemaksa, tas arī tehnisks labojums, bet raksturo diezgan lielu būtību. Gribam radināt, ka kvalitāte ir pašsaprotama,” saka Valsts kancelejas Atlīdzības grupas vadītāja Laila Ruškule.

Lai saglabātu iespējas motivēt, atstāt arī piemaksas, kuru kopējais apjoms varētu būt 30% – par papildu darbu, par īpaši svarīgu, steidzamu darbu izpildi, kas prasa papildu laiku pēc normālā darba laika.

Bruto pamata algai vajadzētu pieaugt lielākai daļai darbinieku – par dažiem procentiem līdz pat 40% augstākā līmeņa vadītājiem, piemēram, valsts sekretāriem. Taču kopējais atalgojums, ieskaitot piemaksas, lielākai daļai nemainītos. “Zemākajām grupām tirgus līknes ir ļoti tuvu, gandrīz vienādas, tas nozīmē to, ka ir amati, kam tiek maksāts, tā kā vajag un nav pamata pieaugumam, līdz ar to tiem cilvēkiem nebūs pieaugums vai būs neliels pieaugums,” bilst Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja vietniece Katri Vintiša.

Algas pielikums būs pieprasītākajiem speciālistiem, kurus kā karstus pīrādziņus izķer privātais sektors – to algai varēs piemērot palielinošu indeksu un šobrīd tie ir informācijas tehnoloģiju, būvniecības ekspertīzes eksperti.

Aplēses liecina, ka IT sistēmadministrators vai projektu vadītājs tagad algu – ap 1800 līdz 2000 eiro saņem, pateicoties prāvām piemaksām, bet pēc reformas to atalgojums, ņemot vērā jauno aprēķinu pieeju, palielināsies par gandrīz procentu līdz pieciem. Savukārt juriskonsultants būvniecības kontroles birojā tagadējo 1729 eiro vietā varētu saņemt par gandrīz 8% vairāk, šī paša biroja būvinspektora un arhitekta  atalgojums sasniegtu 2 000 eiro. Arī šiem darbiniekiem vēl var pienākties piemaksas. Šādi atalgotu speciālistu skaits iestādē varēs būt līdz 15% no strādājošiem, tāda ir arī pasaules prakse. Tos, kuri ir īpaši pieprasītie amati, izvērtēs Valsts kanceleja.

“Iestādes gluži pašas nevarēs izlemt, kuriem amatiem to piemērot, mēs tomēr gribētu pārraudzīt šo lietu un publicēt jomas, kurās koeficienti būtu jāpiemēro,” skaidro Vintiša.

Atalgojuma dēļ grūti piesaistīt arī augstākā līmeņa vadītājus, vēl nesen pat to varēja pārliecināties neveiksmīgajā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra meklējumos – 2441 eiro alga nav interesanta nozarē, kas pārrauga gaisa, dzelzceļa, kuģošanas satiksmi. Pēc reformas algu skalas viduspunkts būs 4947 eiro. Daļa valsts sekretāri realitātē līdz šim algā saņēma tuvu tirgū esošajiem 10 000 eiro, jo piestrādāja vairākos citos ienesīgos amatos, piemēram, ostu padomēs. Kas būs ar šiem amatiem pēc reformas, valsts kontrolierei pagaidām neizdevās saskatīt starp likumprojekta rindām.

“Mēs visi saprotam, ka šīs pienākums būt valsts sekretāram ministrijā prasa daudz darba, protams, raisa jautājumu, vai iespējams apvienot šādus atbildīgus amatus ar vēl kaut kādiem amatiem, kas tiek darīts, vismaz spriežot pēc tiem dažādiem izteikumiem, kas ir, lai palielinātu atlīdzības līmeni,” saka Krūmiņa.

Pārskatot atlīdzības līmeni, plānoties tiekties uz 80% no privātā sektora algu līmeņa. Valsts kontrole gan norāda, ka jānosaka arī rezultatīvos rādītājus, kas jāsasniedz augsta līmeņa darbiniekiem, un atbildība, ja tie netiek sasniegti. Tikmēr Valsts kancelejā norāda – daudzos amatos joprojām algu līmenis atpaliks no tirgus situācijas par 30 un pat 40%.

“Jo mēs nevaram kāpt pāri premjera algai, un premjera algu mēs esam atlikuši līdzīgu kā citiem augstākajiem amatiem, un apmēram 6063 būtu tas mērķis. Bet ar zināmu piebildi – politiskajām amatpersonām tikai ar nākamo Saeimu. Tie, kas tagad lems, nelems par savām algām,” bilst Vintiša.

Valsts kancelejā norāda – algu reforma ir kopsolī ar citām izmaiņām valsts pārvaldē, tai skaitā nosakot arī kritērijus, optimizējot funkcijas, mazinot birokrātiju, arī atlaižot darbinieku, jo tikai tā būs iespējas iegūt papildu finansējumu algām, kurām valsts pārvaldē kopumā tiek tērēts ap miljards eiro. Tiesa, par to, cik tad īsti valsts pārvalde ietaupījusi, iepriekšējos divos gados mazinot darbinieku skaitu par 4%, neviens īsti nezina.

“Arī Valsts kontrole vēlētos iegūt šādu informāciju, jo jāsaka tā, manā rīcībā arī nav informācija par to, kādi tad ir ietaupījumi katrā nozarē, kā tas viss tālāk varētu tikt izmantots. Kad diskutēsim par likumprojektu, šie jautājumi jāuzdod, mēs viņus arī uzdosim,” norāda Krūmiņa.

Daļa ierēdņu un ekspertu cer, ka reformas laikā atalgojums beidzot kļūst arī taisnīgāks – šobrīd līdzvērtīgiem ekspertiem dažādās iestādēs algas var atšķirties pat piecas reizes.

“Lai tiktu sasniegti likumā jau izvirzītie mērķi, ka atlīdzība arī motivē tos, kas sasniedz mērķus, gribas izbeigt tādu mānīšanos, ka papīrā ieraksta vienu un pēc tam meklētu veidu, lai apietu, kaut ko izgudrotu, vai atklāti nepateiktu, liktos, ka vajadzētu tik drosmīgiem, lai neskaidros jautājumus izrunātu,” pauž Krūmiņa.

Taču taisnīgumu algās Valsts kancelejas ekspertu tik drīz nesola, vēl kādu brīdi pastāvēs nabadzīgās un bagātās iestādes ar atšķirīgiem atalgojuma fondu apmēriem. Nav īsti instrumentu, lai voluntāri piespiestu visiem līdzvērtīgi mainīt. Šobrīd ir noteikts tikai maksimums, un minimums var būt jebkāds. Tāpēc reformu ar lielām cerībām ļoti gaida, bet par tās efektivitāti pagaidām šaubās Labklājības ministrija, kuras resors piedzīvo satraucoši lielu darbinieku mainība un mazina pakalpojumu kvalitāti – atalgojuma dēļ šobrīd darbu jau atstājuši 26 cilvēki – tik, cik pērn kopumā.

Labklājības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Indra Kārkliņa pauž: “Jau šobrīd ar ļoti lielām cerībām skatāmies pie nosacījuma, ja, protams, būs papildu finansējums. Kaut gan, ja palasa likumprojektu, kas ir – tur parādās iezīme, ka ar laiku ir plānots izlīdzināt šīs te bāzes starp nozarēm un arī ministrijām.”

Ekspertei ir bažas, ka finansējuma bāzes izlīdzināšanas process ieilgs.

“Mēs, valsts pārvalde, tāpat kā šobrīd konkurēsim tik un tā ar to darbaspēku, un cilvēki dosies tur, kur par tādu pašu darbu vairāk maksā,” saka Kārkliņa.

Līdz šim, lai iegūtu papildu līdzekļus algu pieaugumam, ministrijā un tās pārraudzībā esošajās iestādēs tiek ieviestas reformas, pārkārtojot dažādus procesus, pārskatot funkcijas. Taču tam visam ir robežas – jau šobrīd nozarē nav resursu, lai likumā noteikto pamata atalgojumu nodrošinātu, piemēram, Valsts darba inspekcijas inspektoriem. Arī naudas pārdale no pakalpojumiem var būt risinājums uz atsevišķiem IT ekspertiem. Tātad, tomēr nav daudz variācijas iespēju, lai virzītu algu palielināšanai, līdz ar to jauno algu ieviešanai tomēr būtu jāiet roku rokā arī ar naudu.

“Ja mēs gribēsim sasniegt un virzīties uz to, ko paredz šobrīd jaunais atlīdzības likums, ir kaut kādas robežas, līdz kuram vari optimizēties un procesus pilnveidot – kaut kad sasniedz grieztus, un šis te papildu finansējums tik un tā būs,” bilst Kārkliņa.

Ierobežota finansējuma dēļ ministrijās, iestādēs var veidoties situācija, kad jāizdara izvēle – palielināt mazākās algas vai samaksāt lielās algas speciālistiem.

“Fontes” eksperti secina, ka valsts iestādēs daudzi saņem algas, zemākas nekā būtu nepieciešams dzīvei – pētījumu kompānija ir izrēķinājusi, ka šogad Rīgā cilvēkam dzīvojot vienam pašam, būtu nepieciešami vismaz 1238 eiro bruto alga – īre, ēdiens, apģērbs, komunālie maksājumi, sabiedriskais transports, vienreiz gadā aiziet pie ārsta uz pārbaudēm, pie higiēnista, 5% uzkrājumiem un vienu reizi mēnesi izklaide ārpus mājas. Tomēr to valsts pārvalde, visticamāk, nevarēs ieviests tuvākajā laikā.

“Ne privātais, ne valsts sektors nevarēs uzreiz visiem paaugstināt algu līdz šim līmenim, tas nebūtu produktīvi. Tas, kas būtu jāskatās, būtu inovatīvi jāpieiet amatiem, kuri šobrīd saņem mazāk, un jādomā, kā varētu optimizēt procesus, kā varētu ieviest jaunas tehnoloģijas, kā varētu šos amats uzņēmumā padarīt vērtīgākus. Iesējams, ir iespēja apvienot kādus procesus un viens cilvēks var paveikt divu cilvēku darbu,” saka “Fontes” pētījumu grupas vadītāja Anta Praņēviča.

Jauno algu potenciālu nespēs izmantot arī daļa pašvaldību, uzskata eksperti.

“Mazās pašvaldībās tādas iespējas noteikti nebūs. Reforma varētu būt veids, kā arī uzlabot konkurētspēju pašvaldību speciālistiem,” bilst Praņēviča.

Ar jauno algu sistēmu šobrīd nav paspējis detalizēti iepazīties teju neviens, arī ārstu arodbiedrība, kuras vadītājs cer, ka tiks ņemti vērā arī viņu ieteikumi – birokrātijas mazināšana, sistēmas konkurētspējas paaugstināšana, dažādām kategorijām atceļot darba samaksas griestus, jo tas veicinātu konkurētspēju.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris: “Darba devējam, ja viņam darba samaksas cilvēkam aprēķinot, jāskatās trīs ministru kabineta noteikumos un divos likumos, un tas viss jāsaliek kopā, nu, tur tiešām nav nekāda vieglā dzīve. Un arī tas ierobežo darba devēja iespējas noteikt konkurētspējīgu darba samaksu darbiniekam, tādus mākslīgus šķēršļus vajag likvidēt. Un tas mūsu priekšlikums bija maksimāli vienkārši shēmu, atcelt darba samaksas griestus, kas bija dažādām kategorijām paredzēti.”

Valsts kancelejā atklāj – medicīnas jomā strādājošiem plānots izlīdzināt atalgojuma noteikšanas princips un atcelts algu griestus. Izmaiņas skars arī vairāku amatpersonu algas, kuras noteica ar vairākiem koeficientiem – turpmāk divu vai trīs koeficientu vietā tiks piemērots viens reizinātājs, tomēr algas līmenis nemainīsies. Taču kopumā, vai algu pieaugums var sekmēt atalgojuma kāpumu ar privātajā sektorā – par to pastāv dažādi viedokļi.

“Valsts pārvaldei nav jābūt tam, kas stimulē algu pieaugumu, mums jāseko, bet nevajag stimulēt,” “Fontes” vadītāja domā – bažām tiešām nav pamata, savukārt Latvijas darba devēju konfederācijas eksperts Jānis Hermanis uzskata, ka atsevišķus gadījumos tomēr var veicināt algu straujāku kāpumu.

Hermanis norāda: “Varētu tikt veicināta tā saucamā galvu medniecība, ka kaut kādus ļoti kvalificētus darbiniekus varētu vilināt no vienas uz otru, tas jau pastāv noteiktās jomās, un tas varētu veicināt algu inflāciju kaut kādos segmentos. Protams, būtu pareizi to darīt uz iekšējo resursu rēķina.”

Izstrādātais likumprojekts paredz ieviest arī atlaišanas pabalstus trīs mēnešalgu apmērā Saeimas ieceltām amatpersonām, šādu drošības spilvenu politiķi uzdeva izveidot, ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja aiziešanas gadījumu. Šobrīd, piemēram, valsts kontrolierei vai valsts ieņēmumu dienesta vadītāja, atstājot amatu, nebūtu nekā. Vienlaikus viņai ir ierobežotas iespējas atrast citu darbu. Likumprojektu paredzēts izsludināt oktobra beigās Valsts sekretāru sanāksmē un pēc mēneša iesniegt valdībā.