Nākamā gada prioritātēm visvairāk papildu finansējuma pieprasa Veselības ministrija

1 komentārs
Nākamā gada prioritātēm visvairāk papildu finansējuma pieprasa Veselības ministrija
Foto: Dmitrijs Šuļžics, f64

Gatavojoties kaujām par nākamā gada budžetu, ministrijas ieskicējušas savu vajadzību maksimālos apmērus.

Kopsummā – tās ir vēlmes par vairāk nekā miljardu eiro. Budžets gan šobrīd pildās ar uzviju, tomēr skaidrs, ka valsts makā nebūs ne tuvu tik daudz naudas, ko nākamgad sadalīt jaunām iniciatīvām. Galavārds par budžeta tēriņiem nākamgad gan jebkurā gadījumā būs jaunievēlētās Saeimas un valdības rokās.

Gatavojot nākamā gada valsts budžetu, Finanšu ministrija apkopojusi citu ministriju pieprasījumus pēc naudas prioritārajiem pasākumiem. Ja pērn vēlmju saraksts sasniedza 760 miljonu eiro, tad šogad tas jau pārkāpis miljarda eiro slieksni. Finanšu ministre gan uzsver, ka jau šobrīd ir skaidrs, ka visas nozaru vēlmes apmierināt nevarēs.

Dana Reizniece-Ozola
finanšu ministre (ZZS)

Mēs šobrīd apkopojam informāciju par pieprasījumiem, un rudenī, kad būs jaunās makroekonomikas prognozes un būs aprēķināta pieejamā fiskālā telpa, tad attiecīgi lemsim, ko no tā visa var atbalstīt, jo nu otra būtiskā lieta, kas šobrīd notiek, ir valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Tā kā daļa no šiem priekšlikumiem varētu tikt finansēti no iekšējiem resursiem.

Visvairāk papildu naudas pieprasījusi Veselības ministrija – 431 miljonu eiro, otrajā vietā ir Satiksmes ministrija, kuras prioritāšu īstenošanai nepieciešami 136 miljoni. Vairāk nekā 100 miljonu pieprasījušas arī Izglītības un Iekšlietu ministrija. Vienīgā, kas nākamā gada budžetā nav pieprasījusi papildu naudu, ir Aizsardzības ministrija.

Anda Čakša
veselības ministre (ZZS)

Viens – joprojām ir pacientu iespējas nokļūt savlaicīgi pie ārsta, un otrs ir, lai pacients, dodoties pie ārsta, viņu tur varētu arī satikt – par mediķu atalgojumiem mēs turpinām runāt, jo ārstu un māsu alga nav sasniegusi to līmeni, lai pārtrauktu viņu plūsmu prom no Latvijas.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) norāda: “Ja mēs gribam runāt par normālu, mūsu laikam atbilstošu kvalitāti augstākajā izglītībā, tad mūsu augstākā izglītība ir kapitāli nenofinansēta, otra lieta ir pedagogu atalgojums, par to mums pārmet arodbiedrība, skolotāji sen ir pelnījuši normālu, cienījamu atalgojumu.”

Vēlmju sarakstus Finanšu ministrijai iesniegušas arī dažādas valsts institūcijas. Tostarp Latvijas radio un televīzija, prokuratūra, Augstākā tiesa, arī KNAB un Tiesībsarga birojs.

Premjers uzsver, ka visi lēmumi, kas saistīti ar nākamā gada budžetu, nebūs šīs valdības jautājums.

Māris Kučinskis
Ministru prezidents (ZZS)

Tas ir atkarīgs no prioritātēm, kādas izvirza jaunā valdība, jaunā Saeima, Finanšu ministrija veiks visus priekšdarbus, lai šie materiāli būtu sagatavoti, bet mēs līdz lemšanai neiesim.

Tikmēr šā gada budžets pildās labāk nekā plānots. Gada pirmajos sešos mēnešos nodokļu ieņēmumi ir par 10% lielāki nekā pērn.

1 komentārs