Nākamā gada budžeta sastādīšana solās būt ļoti sarežģīta, norāda Kariņš

7 komentāri

Lai izpildītu visu, ko ministrijas ieplānojušas, nākamajos gados vajadzētu papildu miljardu eiro, kura, protams, budžetā nav un nebūs, to pirmdien, 15. aprīlī, bija spiests atzīt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Pēc garākām debatēm valdība pirmdien nolēma uz Briseli nosūtīt tā saukto Stabilitātes programmu. Saskaņā ar šo dokumentu, lai arī nākamos divus gadus gaidāma visai strauja ekonomikas izaugsme, valsts budžetā liekas naudas nebūs.

Stabilitātes programmu var uzskatīt par ietvaru valsts trīs gadu budžetam. Latvija, tāpat kā pārējās Eirozonas valstis, informē Eiropas Komisiju (EK), kādu tā prognozē savu ekonomikas izaugsmi,  budžeta deficītu, parāda līmeni. Tomēr daudziem ministriem šī ir pirmā pieredze ar īsta, ne tehniska budžeta pieņemšanu, tāpēc varēja dzirdēt satraukumu, kāpēc programmā ir atrodamas apņemšanās tērēt naudu aizsardzība un veselībai, bet tās trūkst citiem mērķiem.

Izglītības un zinātnes ministre Inga Šuplinska (JKP) norādīja: “Man nav iebildumu pret Aizsardzības ministrijas 2%, tas tiešām ir noteikts, bet tomēr likumā ir noteikts arī 1,5% no IKP zinātnei, bet šobrīd ir 0,51%. Man tāda sajūta, ka mēs rakstām šo ziņojumu, bet mēs neiekļaujam pamatproblēmu jautājumus, jo šajā ziņojumā ir liela uzmanība veselībai, bet nav neviena vārda par skolu tīkla reformu un ka skolotāju atalgojums ir vecās politikas iniciatīva.”

Tikmēr pieredzējušākie ministri kolēģus aicināja neiet kalendāram pa priekšu un saprast, ka budžeta ietvars nav tas pats, kas tā saturs.

“Šī ir finanšu fotogrāfija mūsu iespējām, kas ir bez politiku piemērošanas,” pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).

Tikmēr Kariņš akcentēja, ka nākamā gada budžeta sastādīšana solās būt ļoti sarežģīta, ņemot vērā, ka nākamajos divos gados tiek prognozēta negatīva fiskālā telpa. Patlaban līdzekļu ministriju prioritātēm – kopā viena miljarda apmērā – nemaz neesot.

“Nemainot politiku, šī miljarda nav. Ja gribam īstenot visas prioritātes, to var panākt vai nu pārdalot finansējumu, vai arī paaugstinot nodokļus, ko neviens nevēlas. Mums būs jāvienojas kaut kur pa vidu,” norādīja Kariņš.

Arī eksperti aicina saglabāt piesardzību, norādot, ka tik labs, kāds Latvijas ekonomikai bija aizvadītais gads, pārskatāma nākotnē neesot gaidāms.

Jāpiebilst, ka kopumā valsts maciņš šobrīd pildās labi – par 77 miljoniem pārsniedzot plānoto. Taču tikpat strauji aug arī izdevumi, kas saistīti ar nodokļu pārmaksu. Līdz ar to šobrīd par pārpalikumu runāt esot pāragri.