Naftas cenas: tirgus satricinājumi atsaucas uz starptautisko ekonomiku un politiku

1 komentārs

Vēsturiskie satricinājumi naftas tirgū ir ar lielu potenciālu atsaukties ne tikai ekonomiski, bet arī starptautiskajā politikā. Visticamāk, valstīm būs jāspēj vēlreiz vienoties par turpmāku naftas ieguves samazinājumu, kas šogad jau izraisīja konfrontāciju starp Saūda Arābiju un Krieviju.

Starptautiskās ekonomikas koma Covid-19 pandēmijas iespaidā. Tas pamatā izraisīja vakar piedzīvoto finanšu tirgos, Savienoto Valstu WTI markas jēlnaftas cenai noslīdot zem nulles atzīmes. Šis uzplaiksnījums gan ir vien augstākais punkts jau ilgāku laiku redzamam naftas cenu kritumam visā pasaulē. Nav patēriņa, nav arī pieprasījuma.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka naftas tirgus nav līdzsvarā un tā stabilizēšanai ieguvējvalstīm, visticamāk, nāksies vēl vairāk samazināt melnā zelta pumpēšanu ārā no zemes. Naftas cenu dinamika atspoguļojusies arī finanšu tirgus kopumā, taču, pateicoties centrālo banku stimulēšanas pasākumiem, mazākā apmērā, nekā varētu gaidīt.

“No vienas puses, tas ir ieguvums patērētājiem, arī Latvijā degvielas cenas ir samazinājušās, bet nāk arī nestabilitātes risks finanšu sistēmai kopā ar šiem ieguvumiem patērētājiem,” norāda “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Konkrētas prognozes gan esot grūti izteikt, ņemot vērā lielo nezināmo – cik ilgi būs vīrusa izplatīšanas ierobežojumi. “Degvielas tirgotāju asociācijā skaidro, ka vakardienas līdz šim nebijušajiem notikumiem ar ASV naftas cenu, tiešā veidā uz cenām benzīntankos Latvijā neatsauksies,” uzsver Āboliņš.

Tas tāpēc, ka Eiropā pārstrādei izmanto Ziemeļjūrā iegūto “Brent” un Krievijas “Ural” naftu. Arī tās piedzīvojušas kritumu, un degvielas cenas, kurās aptuveni 60% veido nodokļi, šogad ir sarukušas, atspoguļojot kopējās ekonomikas problēmas.

“Tā pieticīgi skatīties no dienas uz dienu, vai ir centi šurp vai turp. Katrs parēķinās, tas viņa dzīvi neizšķirs. Izšķirs tas, vai vispār ir ekonomika, tā darbojas, vai ir darbavietas un tās tiek apmaksātas,” stāsta ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Šogad novērotajām naftas cenām ir arī liela ietekme uz politiku starptautiskā līmenī, jo sevišķi attiecībā uz valstīm ar resursu ekonomiku, piemēram, Saūda Arābija, Krievija, kuras bija sākušas cenu karu un kurām, visticamāk, nāksies lemt par turpmāku ieguves samazinājumu.

Naftas un gāzes tirgošana veido teju pusi Krievijas budžeta, turklāt patlaban Kremļa saimniekam arī aktīvi jādomā, kā apkarot Covid-19, pret kuru sākotnējā attieksme bija izsmejoši vieglprātīga.

“Kopējais atsitiens varētu šeit būt Putina kungam. Nenorakstīsim gan viņa par ātru, viņš ir izgājis cauri daudzām nāves cilpām. Zināms drošības spilvens Putinam vēl ir, kaut vai popularitātes reitingos. Nav jau īsti neviena alternatīva, kuru sabiedrībā uzskatīta par brīnumnesēju,” saka RSU profesors Andris Sprūds.

Patlaban arī iepauzēta iecerētā tautas nobalsošana par konstitūcijas grozījumiem, ka Putinam ļautu valdīt Krievijā faktiski uz mūžu.