Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijā valsts budžetā pērn bija deficīts 0,6% apmērā no IKP

1 komentārs
Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijā valsts budžetā pērn bija deficīts 0,6% apmērā no IKP
Foto: Dmitrijs Šuļžics, f64

Pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, Latvijas valsts budžetā bija deficīts 174,2 miljoni eiro jeb 0,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 11,247 miljardus eiro jeb 36,9% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2019. gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, palielinājās par 431 miljonu eiro jeb 4%.

Lasi vēl: Ceļu Saeimā sāk nākamā gada budžeta projekts

Statistikas pārvaldē norādīja, ka salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2019. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 117,4 miljonu eiro apmērā, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 56,8 miljoniem eiro jeb 0,2 procentpunktiem no IKP lielāks.

Pēc statistikas pārvaldē skaidrotā, starp būtiskākajām metodoloģiskajām korekcijām ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu bija korekcija prasībām pret debitoriem 76,9 miljonu eiro apmērā jeb 0,3% no IKP, nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi, – 69,9 miljonu eiro apmērā jeb 0,2% no IKP, korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai – 19,7 miljonu eiro apmērā jeb 0,1% no IKP, Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija – 19 miljonu eiro apmērā jeb 0,1% no IKP, kā arī atvasināto publisko personu un budžeta nefinansēto iestāžu bilance – 18,2 miljonu eiro apmērā jeb 0,1% no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, tostarp korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai – 123,3 miljoni eiro jeb 0,4% no IKP, korekcija par superdividendēm – 75,3 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP, korekcija par otrā līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām – 22,2 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos – 12,8 miljoni eiro jeb 0,04% no IKP, vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai – 10,8 miljoni eiro jeb 0,04% no IKP, kā arī uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance – 9,7 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP.

Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā – līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, proti, plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3% un valdības parāda attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60%.