Banku analītiķi: Valdībai ir nopietni jāapsver mazumtirdzniecības regulējuma modeļa maiņa

1 komentārs
Banku analītiķi: Valdībai ir nopietni jāapsver mazumtirdzniecības regulējuma modeļa maiņa
2020. gada 18. decembris. Iepirkšanās centrs "Ozols" pirms jauno tirdzniecības ierobežojumu stāšanās spēkā, kad valstī izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 pandēmijas laikā. (EDIJS PĀLENS, LETA)

Valdībai ir nopietni jāapsver mazumtirdzniecības regulējuma modeļa maiņa, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par mazumtirdzniecības apgrozījumu 2020. gadā.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka neatkarīgi no ārkārtējās situācijas izsludināšanas novembra pirmajā pusē un būtiskiem tirdzniecības ierobežojumiem decembrī mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums pagājušā gada nogalē bija būtiski mazāks nekā Covid-19 pirmajā vilnī.

Lasi vēl: Banku analītiķi: Atbalsta pasākumi uzņēmumiem apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt

Tostarp viņš minēja, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada decembrī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā samazinājās par 4,4% salīdzinājumā ar 2019. gada decembri, kamēr Covid-19 pirmajā vilnī 2020.gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par vairāk nekā 8%. “Tādējādi Latvijas ekonomikas sniegums pērnā gada nogalē ir bijis labāks, nekā gaidīts,” sacīja Āboliņš.

Viņš atzīmēja, ka par pietiekami noturīgu mazumtirdzniecību jau iepriekš liecināja arī bankas “Citadele” klientu maksājumu karšu apgrozījuma dati. “Neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem, kopējie tēriņi decembrī tikai nedaudz atpalika no iepriekšējiem mēnešiem, lai arī decembra pirmā puse būtiski atšķīrās no otrās puses, kad tika būtiski ierobežots klātienē tirgojamo preču klāsts,” norādīja Āboliņš.

Viņš pauda, ka decembrī, līdzīgi kā pirmajā vilnī, visvairāk samazinājās nepārtikas preču tirdzniecība. Piemēram, apģērbu un apavu tirdzniecība saruka par 40% salīdzinājumā ar 2019.gada decembri, savukārt atpūtas un kosmētikas preču tirdzniecība samazinājās par attiecīgi 23% un 15%. Tikmēr pārtikas preču tirdzniecība pieauga par 3,5%, un atšķirībā no Covid-19 pirmā viļņa arī degvielas tirdzniecība turpināja augt, decembrī pārdošanas apmēriem palielinoties par 6,1%.

Āboliņš piebilda, ka atbilstoši bankas “Citadele” klientu maksājuma karšu apgrozījuma datiem arī šā gada sākums tirdzniecībā ir vājš, lai arī patēriņš kopumā ir spēcīgāks nekā 2020.gada pavasarī un kopš decembra otrās puses tēriņi atkal nedaudz kāpj.

“Tas, visticamāk, ir saistīts ar uzņēmēju mēģinājumiem pielāgoties un vismaz daļēji turpināt darbību esošajā situācijā. Labā ziņa gan ir tā, ka iedzīvotāju ienākumi turpina augt un līdz ar plašajiem ierobežojumiem tirdzniecībā, kā arī pakalpojumu nozarēs, ir strauji auguši iedzīvotāju uzkrājumi. Pērn Latvijas bankās mājsaimniecību uzkrājumi pieauga par aptuveni 800 miljoniem eiro. Tikmēr interese par patēriņa kredītiem ir sarukusi, un pašā gada nogalē mūsu klienti aktīvi izmaksāja kredītkaršu kavētos maksājumus, un patēriņa kredītu atlikumus,” sacīja Āboliņš.

Viņš pauda viedokli, ka tas varētu būt būtisks potenciāls patēriņa pieaugumam šā gada otrajā pusē. “Protams, uzkrājumu nav visiem un daudzu pakalpojumu nozaru darbība ir būtiski ierobežota, savukārt tajās strādājošie ne vienmēr saņem pietiekamu valsts atbalstu. Mazā biznesa faktiskā darbība Latvijā ne vienmēr atbilst teorētiskajiem priekšstatiem un dažādu nodokļu režīmu izmantošana, kā arī ēnu ekonomika traucē valstij efektīvi atbalstīt atsevišķās pakalpojumu nozarēs strādājošos. Tomēr daudzu citu nozaru un profesiju pārstāvjiem ienākumi nav samazinājušies vai pat turpina augt, un tā ir laba ziņa,” teica Āboliņš.

Viņš arī uzsvēra, ka būtu nopietni jāizvērtē, vai esošie ierobežojumi tirdzniecībā ir atbilstoši un efektīvi Covid-19 saslimstības mazināšanā.

“Igaunijas un Latvijas Covid-19 saslimstības dinamika pēdējā pusotra mēneša laikā ir bijusi ļoti līdzīga, lai arī Igaunijā tirdzniecība nav ierobežota, un decembrī tā pieauga par 7%. Tikmēr Lietuvā tirdzniecība tāpat kā Latvijā ir ierobežota, taču kopējais epidemioloģisko pasākumu kopums ir spējis panākt būtisku saslimstības samazinājumu. Šobrīd ir skaidrs, ka atsevišķi ierobežojumi būs nepieciešami vismaz līdz pavasara beigām, tādēļ tirdzniecībā un pakalpojumos ir jāmeklē ilgtspējīgāks darbības modelis,” sacīja Āboliņš.

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA minēja, ka visai veiksmīgo un straujo mazumtirdzniecības atgūšanos nogrāva atjaunotie ierobežojumi un decembrī nozares apjomi jau samazinājās par 4,4%. Jaunie nosacījumi primāri skāra nepārtiku, tādēļ ir likumsakarīgi, ka šajā segmentā apmēru kritums sasniedza 13,1%, kamēr pārtikas preču tirdzniecība palielinājās par 3,4%.

“Janvārī un februārī nozare turpinās turēties mīnusos. Tos pamatā uzturēs ierobežojumi nepārtikas preču iegādei. Pārtikas noieta kāpums saglabāsies. Ļoti iespējams, ka martā nosacījumi varētu tikt nedaudz atviegloti, kas ļaus situācijai starp segmentiem izlīdzināties. Tomēr tas izrietēs no epidemioloģiskās situācijas valstī. Negatīvākajā scenārijā ierobežojumi var ievilkties arī ilgāk,” teica Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka negatīvais rezultāts nav saistīts ar pieprasījumu, bet gan ar piedāvājuma ierobežojumiem, proti, tiklīdz tiks atcelti ierobežojumi, privātajā patēriņā gaidāms spēcīgs uzplaiksnījums, jo realizēsies aizturētais patēriņš. “Tādēļ vasaras mēnešos mazumtirdzniecība var piedzīvot galvu reibinošus kāpumus. Tas noteikti ilgs līdz rudenim, kad atkal pacelsies jautājums par jaunu ierobežojumu nepieciešamību. Patēriņu turpinās balstīt tālāks algu pieaugums un labāks noskaņojums, ko uzmundrinās vakcinācija,” sacīja Gašpuitis.

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka 2020.gads mazumtirdzniecībā bija sarežģīts, taču daudz veiksmīgāks, nekā varēja gaidīt krīzes sākumā. “Tobrīd pozitīvs rezultāts gadā kopumā nebija paredzēts pat visoptimistiskākajās prognozēs. Taču tagad izrādās, ka pērn mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5%, tā bija viena no veiksmīgākajām ekonomikas nozarēm,” viņš minēja, piebilstot, ka strauja atkopšanās, pēc valsts noteikto ierobežojumu un baiļu radītā dramatiskā krituma, sākās maijā, bet jūnijā jau tika panākts pieaugums gada laikā.

Viņš pauda, ka pandēmija ir bijusi nevis kā dambis, kas aptur ekonomikas upes plūdumu, bet kā liels akmens straumē, kas to novirza uz citu pusi. “Ūdens meklēja apvedceļus jeb ceļojumos, restorānos un izklaides pasākumos neiztērētā nauda plūda uz veikaliem. Turklāt ļoti iespējams, ka kopējā par precēm iztērētā nauda auga vēl straujāk nekā par 1,5%. Pērn statistiķi aprēķinājuši kritumu interneta un pasta tirdzniecībā, kam būtu grūti noticēt, bet, kā viņi paši to norādīja iepriekš, viens liels interneta tirgotājs ir reģistrējies citā valstī,” sacīja Strautiņš.

Viņš norādīja, ka mazumtirdzniecībai 2021.gads, visdrīzāk, būs labāks par iepriekšējo. “Gada sākums ekonomikā vēl var izrādīties tik pandēmisks, ka, lai arī gaidāmais izmaiņu virziens 2021.gada ietvaros – no ceturkšņa uz ceturksni ir skaidrs, gada kopējie rezultāti veikalu darbībā var izrādīties pārsteidzoši līdzīgi. Gada kopējos rezultātos krīzes pārvarēšanu vislabāk redzēs 2022.gadā, tad arī kopējais ekonomikas pieaugums būs pārliecinoši spēcīgāks nekā šogad. Šā gada pirmais ceturksnis, visdrīzāk, izrādīsies sliktākais laiks mazumtirdzniecībai visā pandēmijas laikā, bet turpmākajos ceturkšņos uzbriedušo naudas kontu auklas spruks vaļā,” teica Strautiņš.

Tāpat viņš atzina, ka nozares 2021.gada prognoze ir risku pilna. “Ja vēl ilgi saglabāsies tik drastiski ierobežojumi nepārtikas preču tirdzniecībai, tad gandrīz pilnīgi “tukšus” divus vai trīs mēnešus kompensēt būs grūti. Turklāt tiem, kuriem pandēmijas ietekmes svārsts bija labvēlīgs, ir jābažījas par pretēju tā kustību šogad. Ilglietošanas preču tirgotājiem būs jārēķinās ar asāku konkurenci no tūlītējas baudas gūšanas iespējām izklaidē. Mazāki ceļošanas ierobežojumi var pamudināt daļu pierobežas iedzīvotāju atkal pirkt pārtiku Lietuvā. Taču pretēja ietekme būs “Lidl” darbības sākšanai, kas palielinās izvēli Latvijā un ietekmēs kopējo cenu līmeni par labu pircējiem. Taču pat šis notikums neatturēs cilvēkus atkal vairāk doties uz restorāniem, kas samazinās nepieciešamību apmeklēt pārtikas veikalus,” klāstīja Strautiņš.

Arī viņš atzīmēja, ka valdībai ir nopietni jāapsver mazumtirdzniecības regulējuma modeļa maiņa. “Situācija kļūst kritiska gan tirgotājiem, gan cilvēkiem, kuriem nav iespēju nopirkt preces internetā. Nešķiet iespējama pastāvošo noteikumu saglabāšana vēl vairākus mēnešus, tāpēc jāmeklē ilgtspējīgs risinājums. Ir jātuvina kārtība tai, kas pastāvēja pavasarī, kas ļāva mums gan apturēt vīrusu, gan panākt mazāku ekonomiskās aktivitātes kritumu nekā Eiropā kopumā,” uzsvēra Strautiņš.

Jau vēstīts, ka Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pagājušajā gadā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaudzis par 1,5% salīdzinājumā ar 2019.gadu. Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija pieaugums par 3,5%, kamēr nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmērs, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 1,9%, bet autodegvielas – palielinājās par 6,4%.

1 komentārs