Ledus sakustējies: vai minimālās algas palielināšana būvniecībā izvedīs nozari no “pelēkās zonas”?

4 komentāri

Pērn tika pieteikts karš ēnu ekonomikai būvniecības nozarē. Ticis lēsts, ka aptuveni trešdaļa būvniecības atradušies pelēkajā zonā. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) pamatā mēģina cīnīties ar aplokšņu algām: tā izskaust vai vismaz mazināt mēģināts arī ieviešot nozares minimālo algo. Radikāli rezultāti šajā cīņā neesot vēl sasniegti taču ledus esot sakustējies.

Kopš pagājušā gada novembra būvniecības nozarē ir palielinātas minimālās algas. Gan Valsts ieņēmumu, gan arī paši būvnieki jau redz pirmās pozitīvās izmaiņas algu līknēs.

Pērn apmēram 300 būvniecības kompānijas, kuru apgrozījums pārsniedz pusi no tirgus, noslēdza ģenerālvienošanos, kas attiecas uz visiem būvniecībā strādājošiem, paredzot, ka minimālā alga  pirmajos, pārejas perioda sešos mēnešos jāceļ gana strauji – līdz vismaz 650 eiro, bet kopš maija – vēl līdz 780 eiro, kas esot reālā nozares minimālā alga. Efekts ir, tas ir pozitīvs – strādnieku algas gan sākušas augt pakāpeniski un decembrī bija par gandrīz 7% lielākas nekā pirms gada, nedaudz straujāk sadārdzinot arī būvniecību kopumā.

“Vairs mēs nevaram uz papīra uzlikt 430 eiro un ar to uzskatīt, ka esam izpildījuši prasības, ir tātad jāmaksā vairāk darbiniekiem oficiālās algas,” saka Latvijas būvuzņēmēju partnerības vadītāja vietniece Anna Upena.

VID dati liecina, ka novembrī par vidēji 10 procentpunktiem augusi stundu tarifu likme būvniecībā strādājošiem .Novembris ir vērtējams ļoti pozitīvi. VID, secinot, ka ēnu ekonomika sākusi mazināties, pakāpeniski, cer, ka algu pieauguma temps noturēsies.

“Mēs varam saprast, ka algu celšana uzņēmumam nav viegls pasākums, tas nozīmē, ka viņam jāpārskata sava darba samaksa sistēma, cenu veidošana, arī biznesa procesi, līdz ar to, būs uzņēmumi, kas vilks ar algas palielināšanu līdz minimuma visu pusgadu pārejas periodam,” teic VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča.

Turklāt, lai gan būvnieki jau laikus brīdināti par minimālās algas pieaugumu, joprojām daudziem nebija skaidrs, vai uz viņiem attiecas jaunie spēles noteikumi.

“Piemērs, tajā brīdī, kad nodarbinātais veic sīkus remontdarbus, viņam ir šī situācijas, viņam rodas, ka uz viņu īsti neattiecas, jo tā nav tāda lielā būvniecība, tad šajos gadījumos prasām, ko viņš īsti nodarbojās, izstāstām, skaidrojam, ka tie paši remontdarbi ir daļa no būvniecības, kā rezultātā uz viņu attiecas šī te ģenerālvienošanās,” norāda Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības vadītājs Mārtiņš Dunskis.

Daudzi būvnieki līdz šim izvēlējās maksāt algu aploksnē, lai, ietaupot uz nodokļiem, varētu uzvarēt iepirkumos. Tagad jau novērotas pozitīvas tendences arī šajā jomā, mazāk jūtami dempinga mēģinājumi. Taču joprojām neviens īsti nav pārliecināts, ka būvnieki necentīsies jaunās minimālās algas normas apiet un, piemēram, nesāks uzrādīt mazākas darba stundas. Tāpēc vēl labākus ēnu ekonomikas izskaušanas rezultātus sagaida no elektroniskās darba laika uzskaites, kas šogad jāievieš arī mazākos būvlaukumos.

“Būtu forši zināt, cik atbilst stundas, kas uzrādītas nodokļu pārskatot, tam, ko reāli cilvēks nostrādājis – tāpēc vēl gaida otru elementu, kas nepieciešams cīņai ar aplokšņu algām, mēs kontrolēsim gan stundu likmes, gan arī nostrādātās likmes. Tad varētu pateikt, ka šī problēma pakāpeniski tiks risināta,” norāda VID pārstāve.

Arodbiedrības vadītājs mudina vērsties organizācijā tos darbiniekus, kuriem kaut kas nav skaidrs darba līgumā, kas tiek pārslēgts pamatojoties ar ģenerālvienošanos.