Komentāri

Paruna vēsta – gruzīns piedzima noguris, tāpēc viņam visu dzīvi jāatpūšas. Šīs parunas patiesumu atzīst Latvijas uzņēmēji, kas apņēmušies šīs valsts zemniekiem palīdzēt piena lopkopībā.

Tikmēr paši gruzīni gaida investīcijas, piemēram, dažādos nekustāmo īpašumu projektos.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Latvija ar padomu Gruzijai var palīdzēt ne tikai bieži piesauktajā eirointegrācijas procesā, bet arī piena lopu kopšanā. Gruzīniem šajā jomā ir maza pieredze. Par to pārliecinājās arī Latvijas delegācija, kura Valsts prezidenta vadībā, divas dienas viesojās Gruzijā.

Gruzijā kombināti ražošanā pārsvarā izmanto piena pulveri. Sliekties par labu pienam pamudinājusi jaunā kārtība, kas liek uz preces norādīt, vai tā gatavota no piena vai piena pulvera. Latvijas uzņēmēji noskatījuši netālu no Tbilisi kādu fermu, kurā nīkuļojušas Šveices govis.

Margebeli Farm vadītājs Jānis Bērtulsons:
Zeme tā piemēslota, ka mēs vienkārši velkam metāla gabalus no govīm ārā. Tā dēļ viņas nomirst ļoti bieži. Tā kā ļoti daudz ir ko darīt, ļoti daudz mēs mēģinām viņiem ko iemācīt. Tāpēc mēs regulāri vedam viņus uz Latviju, lai viņi redz reāli, ka tās nav pasakas, ko es stāstu.

Gruzīns piedzima noguris, tāpēc viņam visu dzīvi jāatpūšas, vēsta kāda paruna. To neslēpj arī uzņēmuma pārvaldnieks.

Margebeli Farm vadītājs Jānis Bērtulsons:
Mazie zemnieki visi apkārt, kas ir, viņi pat neko negrib darīt. Viņi aiziet to siena ķīpu nopērk, siena ķīpa maksā četri eiro, kas ir kosmiska cena. Bet nu viņiem tā ir, viņiem pietiek ar simts siena ķīpām  pieciem mēnešiem vienai govij. Es uz viņiem skatos un nesaprotu, kā jūs varat to pabarot. Viņi viss kārtībā, varam.

Latvieša acij fermā redzamais nav pierasts, bet Gruzijā tā ir viena no labākajām. Šveices govīm drīz pievienosies Latvijā audzētās.

Iespējas Gruzijā meklēt alternatīvas tiem, kuri cietuši Krievijas embargo dēļ, nav plašas. Galvenais šķērslis – fiziska preču piegāde, kurai traucē attālums un dažādie tranzīta ierobežojumi. Piemēram, Adžārijā aug ļoti garšīgi mandarīni, taču tie nenonāk pie Latvijas pircējiem.

Gruzīni uz iespējām sadarboties raugās no citas puses. Pārsvarā tiek gaidītas investīcijas, piemēram, dažādos nekustamo īpašumu projektos.

Gruzijas Nacionālās investīciju aģentūras direktors  Giorgijs Pertaja:
Liels potenciāls, pirmkārt, jau ir tūrismā, nekustamajā īpašumā, jo Gruzijā patlaban piedzīvojam tūrisma uzplaukumu. Pagājušajā gadā mūsu valsti apmeklēja 5,4 miljoni viesu. Mūsu iedzīvotāju skaits ir 4,5 miljoni. Mēs runājam par investīcijām nekustamajā īpašumā, kas ir kazino, viesnīcu un dažādu SPA kūrortu būvniecība.

Lai parādītu savas valsts pievilcību, gruzīniem vārdi kabatā nav jāmeklē.

Gruzijas Darba devēju un ražotāju apvienības pārstāvis Zurabs Abgladze:
Centrālā Baltijas Republika tomēr ir Latvija un pilsēta Rīga. Tāpat arī Tbilisi, var teikt, ir centrālā Aizkaukāza galvaspilsēta. Mēs balansējam attiecības ar Armēniju, Azerbaidžānu. Caur Gruziju iet lielais zīda ceļš uz Centrālāziju, Ķīnu un Indiju.

Patlaban Latvijas eksports uz Gruziju pārsniedz no tās importētās preces – minerālūdeni, vīnu un stipro alkoholu. Šķiet, ka pagaidām straujas pārmaiņas vēl nav gaidāmas.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl