Latvijas jaunieši vēlas pelnīt ap 1600 eiro. Pieprasījums visstraujāk augs pēc tehniskajām profesijām

0 Komentāru
Latvijas jaunieši vēlas pelnīt ap 1600 eiro. Pieprasījums visstraujāk augs pēc tehniskajām profesijām
Foto: Pixabay.com

Kuras jomas apgūt, lai nākotnē labi pelnītu? Pētījums liecina, ka Latvijā dzīvojošajiem jauniešiem ir augstas atalgojuma prasības, taču vienlaikus viņiem pietrūkst iemaņu, lai varētu strādāt labi atalgotu darbu. Kuras nozares ir perspektīvākās, kurās pieprasījums pēc darbiniekiem augs, un kur pieprasījums samazināsies?

Pētījumu par to, kurās jomās pieprasījums pēc darba rokām tuvā nākotnē pieaugs, bet kurās samazināsies, sagatavojusi Ekonomikas ministrija.

Latvijas jaunieši vēlas pelnīt daudz, vairāk nekā jaunieši citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs. Firmas ”Deloitte” pētījumā noskaidrots, ka Latvijā dzīvojošie jaunieši sagaida, ka pelnīs ap 1600 eiro mēnesī. Tikmēr Igaunijā dzīvojošie jaunieši par normālu uzskatītu mazāku algu – 1400 eiro. Lietuvas jaunieši sagaida, ka pelnīs nedaudz virs 1000 eiro. Tātad vēlmes ir lielas, bet, lai pelnītu tik labi, ir jābūt sagatavotam strādāt pieprasītā profesijā.

”Mēs nevaram vairs sagatavot jaunus speciālistus neproduktīvās specialitātēs. Ja viņš nevar pretendēt uz tādu darba algu, tad, visticamāk, cilvēks nolems, ka grib doties kaut kur citur, jo tās ir viņa ekspektācijas. Viņš atrodas 550 miljonu darba tirgū, un viņam pie šodienas svešvalodu zināšanām nav nekādu problēmu atrast darbu kaut kur citur,” norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Un tātad aplēses liecina, ka līdz 2025. gadam pieprasījums ļoti strauji – par 4,2 tūkstošiem – palielināsies pēc fiziķiem un inženieriem. Par 2,6 tūkstošiem pieprasījums palielināsies pēc būvniekiem, kā arī apstrādes rūpniecībā nodarbinātajiem.

Un šeit jānorāda, ka 40% Latvijas jauniešu darba tirgū nonāk vai nu ar vidējo, vai nu ar pamatizglītību. Bet pēc šādiem cilvēkiem turpmāko gadu laikā pieprasījums saruks ļoti, ļoti strauji, liecina ministrijas prognozes. Tāpēc iedzīvotāju izglītības līmenis nākotnē var kļūt par būtisku problēmu, ja tam netiks meklēti kādi risinājumi.

Tāpat arī ir jautājums ne tikai par to, vai cilvēki studē, bet ko viņi studē. Ministrijas aplēses liecina, ka sociālajās un humanitārajās jomās būs speciālistu pārprodukcija, savukārt eksaktajās un tehniskajās jomās izglītotu cilvēku pietrūks aizvien vairāk.

0 Komentāru