Latvijas IKP provizoriskais kritums pirmajā ceturksnī – 1,4%

Pievienot komentāru
Latvijas IKP provizoriskais kritums pirmajā ceturksnī – 1,4%
EPA / SCANPIX

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 1,4%, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 1,5%.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka IKP galvenokārt ietekmēja apmēra pieaugums ražojošajās nozarēs – par 3%, pēc provizoriskām aplēsēm, kā arī samazinājums pakalpojumu nozarēs par 2,6%. Samazinājies arī iekasēto produktu nodokļu apmērs.

2020. gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās bija 6,714 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2019. gada ceturto ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 2,9%.

Statistikas pārvaldē minēja, ka IKP ātrajā novērtējumā izmantotās aprēķinu metodes ir līdzvērtīgas iepriekšējos periodos pielietotajām. Atsevišķās nozarēs neatbildējušo respondentu datu imputācijas ir veiktas, izmantojot administratīvos datu avotus.

Covid-19 krīze laikrindu analīzes jomā šobrīd tiek uzskatīta kā notikums, kas nav sezonāls. Attiecīgi, veicot sezonālo koriģēšanu, krīzes ietekme netiek izslēgta no datiem.

Krīzes laikā jaunu informāciju par sezonālajiem un kalendārajiem efektiem Centrālā statistikas pārvalde nesaņem, jo krīzes ietekme neļauj tos novērot. Tāpēc sezonālie un kalendārie efekti tiek novērtēti, izmantojot tikai datus, kuri nav pakļauti krīzes ietekmei, un tiek izslēgti no laikrindas, veicot sezonālo koriģēšanu arī krīzes ietekmes perioda datiem.

Krīzes laikā gan nekoriģētie, gan sezonāli un kalendāri koriģētie dati potenciāli var tikt pakļauti lielākām datu revīzijām nekā tas ir bijis pirms krīzes periodā.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām 2020. gada pirmajā ceturksnī tiks publicēts 29. maijā.