Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%

0 Komentāru
Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%
EDIJS PĀLENS, LETA

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts – pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī – 8,1 miljards eiro.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Būtisku ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā deva darbība apstrādes rūpniecības nozarēs, kur pieaugums šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu bija par 15,2%, tostarp izaugsme bija vērojama 17 nozarēs no 22. To būtiski veicināja koksnes un koka izstrādājumu ražošanas apakšnozaru veiksmīgā darbība, uzrādot pieaugumu par 17,4%, tostarp ceturto ceturksni pēc kārtas izaugsme bija gan zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā – par 6,4%, gan koka izstrādājumu (finiera lokšņu un koka paneļu, namdaru un galdniecības izstrādājumu, koka taras) ražošanā – par 24,9%.

Nozīmīgi pieaugumi bija arī citās apstrādes rūpniecības nozarēs: datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 16,7%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 16,2%, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 15%.

Tāpat izaugsme bija arī pārējās rūpniecības nozarēs: ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,7%, elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 1,7% un ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā – par 5%.

Būvniecības nozarē pieaugumu par 1,1% pozitīvi ietekmēja inženierbūvniecības veikto darbu apmēra kāpums par 1,3%, tostarp pieaugums bija visās trijās apakšgrupās, kā arī par 6,8% vairāk veiktie specializētie būvdarbi, kur pieaugums bija trijās no četrām  apakšgrupām. Savukārt ēku būvniecībā bija samazinājums par 4,7%.

Atvieglojot ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, 2021.gada otrajā ceturksnī būtiski pieaugušas tirdzniecības apakšnozares – automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē bijis kāpums par 58,5%, bet vairumtirdzniecībā – par 12,9%. Mazumtirdzniecībā vērojamo pieaugumu par 8,9% veicināja pārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 1,5% un nepārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 13,6%.

Samazinoties pārvietošanās un ekonomiskās darbības ierobežojumiem, transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu par 17% pozitīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta nozare, kurā bija kāpums par 16,5%, gaisa transporta pārvadājumi, kurā bija pieaugums par 215,9%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbības, kurā bija kāpums par 13%, kā arī pasta un kurjeru darbības, kur bija pieaugums par 24,6%. Savukārt negatīvi transporta un uzglabāšanas nozares attīstību ietekmēja ūdens transporta nozare, kurā bija samazinājums par 12,2%.

Pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumu mazināšana sekmēja izmitināšanas un ēdināšanas nozaru pozitīvu attīstību, uzrādot pieaugumu par 42,5%, tostarp izmitināšanā – par 117,9%, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā – par 30,2%.

Informācijas un komunikāciju nozares pievienotās vērtības pieaugumu par 13,2% ietekmēja apmēru pieaugums informācijas pakalpojumu nozarē par 18,6%, datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 13,2% un telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā – par 5%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē pieaugumu 14,3% apmērā nodrošināja finanšu pakalpojumu nozare un apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares, kamēr finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošajās darbībās bija kritums 9,7% apmērā. Finanšu pakalpojumu nozares pieaugumu par 17,5% nodrošināja komisijas naudas ieņēmumu pieaugums un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa pretstatā zaudējumiem iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu par 17,7% noteica dzīvības apdrošināšana, kur pieauga bruto parakstītās prēmijas, kā arī privātie pensiju plāni, kur pieauga kopējās iemaksas un samazinājās izmaksātais papildpensijas kapitāls.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares pieaugumu par 10,9% sekmēja par 18% vairāk sniegtie pakalpojumi centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās, par 24,3% vairāk sniegtie citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, kā arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozares izaugsme par 54,7%. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozares samazinājums par 7,3%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu nozares bija pieaugums par 7,4%, tostarp pieaugums bija visās apakšnozarēs. Lielākais pieaugums bija Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumu visvairāk skartajai ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarei – par 90%, kamēr lielākajās nozarēs pieaugumi bija mērenāki: iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā pieaugums bija par 11,8%, ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumos – par 2,1%, darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – par 5,1%.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs šogad otrajā ceturksnī palielinājās par 15,9%, ko sekmēja pieaugums lielākajās produktu nodokļu grupās – gan pievienotās vērtības nodokļa, gan arī akcīzes nodokļa ieņēmumos.

Salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, jaunākā informācija gan par nozaru kopējās pievienotās vērtības novērtējumu, gan uz periodu attiecināmajiem produktu nodokļiem kopējo novērtējumu ietekmēja pozitīvi. Katra no šīm komponentēm palielināja IKP par 0,4 procentpunktiem.

Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka 2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņa kopējie izdevumi ir palielinājušies par 16,2%. Atvieglotie Covid-19 ierobežojumi būtiski ietekmēja mājsaimniecību izdevumus izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī atpūtas un kultūras pasākumiem. Izdevumi attiecīgajās grupās palielinājušies par 102,4% un 73,7%, taču vēl krietni atpaliekot no pirms pandēmijas līmeņa. Mājsaimniecību tēriņi par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) palielinājušies par 28,3%. Pārtikas precēm, kas iegādātas gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē, mājsaimniecības tērējušas par 1,3% vairāk, bet izdevumi par mājokli pieauguši par 4,5%.

Valdības galapatēriņa izdevumi attiecīgajā periodā palielinājušies par 7,1%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni auguši par 11,2%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājušies par 1,1%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos auguši par 23,8%, bet intelektuālā īpašuma produktos – par 22%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmēri minētajā laika periodā auguši par 16%. Preču eksports palielinājies par 17,9%. Galvenās eksportētās preces bija koks un tā izstrādājumi, kā arī datori, elektroniskās un optiskās iekārtas. Pakalpojumu eksports palielinājies par 10,2%. Kāpumu galvenokārt ietekmēja transporta un ar tūrismu saistīto pakalpojumu eksports, datorpakalpojumi un citas saimnieciskās darbības.

Preču un pakalpojumu imports salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinājies par 32,2%. Preču imports audzis par 31,6%, bet pakalpojumu imports – par 36,5%. Preču importā visvairāk tika ievests koks un tā izstrādājumi, kā arī datori, elektroniskās un optiskās iekārtās. Pakalpojumu importā visvairāk palielinājies transporta un tūrisma pakalpojumu apmērs, kā arī citu saimniecisko darbību pakalpojumu imports.

2021.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2020.gada otro ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums palielinājies par 13,6%, tostarp kopējā darba alga augusi par 14,2%, bet darba devēju sociālās iemaksas – par 10,4%.

Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums pieaudzis valsts pārvaldes un aizsardzības, izglītības, veselības un sociālās aprūpes nozaru grupā – par 20,3%, kur lielākā ietekme bija kopējā darbinieku atalgojuma apmēra pieaugumam veselības un sociālās aprūpes nozarē.

Apstrādes rūpniecībā kopējais darbinieku atalgojums pieaudzis par 17,4%, bet pakalpojumu nozarēs kopējais darbinieku atalgojums palielinājies par 10,8%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums attiecīgajā periodā palielinājies par 19,5%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo – par 24%.

0 Komentāru