Latvijas ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies, tomēr algas turpinās augt, prognozē eksperti

9 komentāri

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies, tomēr algas turpinās augt un tas mazināšot daudzu iedzīvotāju vēlmi pamest Latviju, tā prognozē eksperti. Dzīve gan turpinās sadārdzināties tāpat kā pērn, tomēr tā iemesls nebūšot degvielas un apdrošināšanas cenas. 

2019. gadā turpināsies iepriekšējā gadā sāktie nodokļu reformas pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, tātad mazāku algu saņēmējiem uz rokas paliks vēl vairāk naudas. Turpinās uzkarst arī darba tirgus, tādēļ eksperti prognozē tālāku algu kāpumu. Ja pērn 3. ceturksnī tie bija 8%, tad šogad kāpums būšot nedaudz mazāks, aptuveni 7%. Tātad vidējā bruto alga varētu tuvoties 1080 eiro mēnesī.

Pēteris Strautiņš
bankas “Luminor” ekonomists

Redzam, ka uzņēmēju spēja tik strauji palielināt algas, viņa pamazām tiek izsmelta, ir jau redzams spiediens uz uzņēmumu rentabilitāti, uzņēmumu noguldījumu pieaugums ir apstājies. Algu pieaugums kļūst grūti paceļams.

Ekonomikas ministrija gan prognozē, ka algu pieaugums varētu būt vēl straujāks un pateicoties tam no Latvijas emigrējošo skaits pirmo reizi daudzu pēdējo gadu laikā varētu būt mazāk nekā atbraukušo skaits.

Ēriks Eglītis
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs

Jā, tam vajadzētu tā būt. Mūsu ekspektācijas, gaidām, ka tam vajadzētu notikt kaut kad pirmā ceturkšņa beigas, 2.ceturkšņa sākums.

Algu pieaugums būs viens no galvenajiem iemesliem cenu kāpumam, kas gan šogad varētu saglabāties 2018. gada līmenī, – 2,5%. Bet cits būtisks faktors – degvielas cenas, kas pērn pēdējo pāris mēnešu laikā mazinājās par aptuveni 10%, šogad varētu turpināt iepriecināt autobraucējus – eksperti pagaidām neredz iemeslu šo cenu kāpumam – akcīze, kas veido pusi no kopējās degvielas cenas, šogad neaugs, tāpat arī naftas cenas.

Vēl citam autobraucējiem svarīgam izmaksu postenim – apdrošināšanai – arī šogad neredz iemeslus strauji augt. Obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polišu cenas pēc divu gadu šokējoša kāpuma, tai skaitā pērn par 40%, izlīdzinājušās ar kaimiņvalstīm, apdrošinātāji šajā apdrošināšanas veidā sākuši pelnīt miljonus.

“Ja tirgus redz, ka OCTA strādā ar peļņu, nu ar lielu varbūtību vajadzētu būt tā, ka kāds apdrošinātājs cenas vairs uz augšu neceļ vai pat laiž atsevišķos segmentos uz leju,” saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.

Rocības pieaugums varētu mudināt cilvēkus vairāk tērēt un tas varētu būt galvenais ekonomikas pieauguma iemesls. Tiesa, kopumā visi eksperti prognozē mazāku ekonomikas izaugsmi.

Optimistiskākā savās prognozēs ir Latvijas Banka un daļa ekspertu, kas prognozē iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 3,5%.

Zoja Razmusa
“Latvijas Bankas” prezidenta vietniece

Virzošie spēki – privātais patēriņš, investīcijas un mazākā mērā eksports, kas jau tagad uzrāda tiešām tādu būtisku bremzēšanos.

Tikmēr Strautiņš norāda: “Noteikti būs mazāks pieaugums celtniecības jomā. Eksports – visumā joprojām labvēlīga aina, bet lēnāks pieaugums, jo 19. gadā pasaulē būs lēnāks ekonomikas pieaugums. Es fondu pūsma pieaugums nebūs.”

Citi banku eksperti un arī Finanšu ministrija rēķinās, ka ekonomika augs vien par 2,8 līdz 3%, Ekonomikas ministrija savās prognozēs ir apmēram pa vidu. Spriežot pēc publiski izteiktajām prognozēm pērn, vistuvāk patiesībai bija tie, kuru prognozes bija visoptimistiskākās.