“Latvijas dzelzceļš” nonācis finansiālās grūtībās; prasa valstij 40 miljonus eiro

39 komentāri
“Latvijas dzelzceļš” nonācis finansiālās grūtībās; prasa valstij 40 miljonus eiro
ZANE BITERE, LETA

Finansiālās grūtības “Latvijas dzelzceļam”, tas prasa no valsts 40 miljonus eiro. Uzņēmuma problēmas gan nav pamatā saistītas ar koronavīrusa izplatības ierobežojumiem, bet gan ar ilgstošām problēmām tranzītā. Satiksmes ministrs naudu vēl nesola.

Kamēr valdībai pilnas rokas ar “Covid 19” radītājām sekām un jādomā, kā nākt talkā mūsu tautsaimniecībai, tai skaitā, ļoti iespējams, arī mūsu nacionālajai aviokompānijai “airBaltic”, trauksmi par finanšu grūtībām ceļ arī “Latvijas dzelzceļs”.

Kompānijā skaidro, ka pērnais gads Latvijas tranzīta nozarei bija sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī – dažādu ārēju faktoru dēļ būtiski samazinājies kravu pārvadājumu apmērs. Situācija neesot uzlabojusies arī šogad, un kopumā uzņēmums valstij prasa aptuveni 40 miljonu eiro.

“Ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie var nesedz izmaksas, kuras jau līdz šim ir samazinātas iespējami zemākā līmenī. Attiecībā uz darbinieku skaita optimizāciju “Latvijas dzelzceļš” līdz gada beigām plāno pārtraukt darba attiecībā ar aptuveni 1500 darbiniekiem. Patlaban tiek īstenots optimizācijas pirmais posms,” saka

Te gan svarīgi piebilst, ka Latvijas tranzīta kravu kritums ir jau ilgstošāka problēma un nav pamatā saistīta aktuālo “Covid 19” krīzi.

“Un… Jā! Ko mēs redzam šā gada sākumā. Janvārī februārī kritums aptuveni 30% gada griezumā un situācija turpina pamazām pasliktināties. Šobrīd visa tā vīrusa lieta to neietekmē ļoti, bet skaidrs, ka situāciju neuzlabos,” norāda

Valsts dzelzceļa administrācijas vadītājs atgādina, ka “Latvijas dzelzceļš” kļuva par valsts potenciālu subsidējamu uzņēmumu saistībā ar jau sen spēkā esošu Eiropas direktīvu, kuru Latvija pēdējos gados pārņēmusi. Attiecīgi valsts vairs nesubsidē pārvadātāju, proti, “Pasažieru vilcienu”, bet gādā, lai infrastruktūras pārvaldītājs ir finanšu līdzsvarā, pēc būtības, lai nebankrotē.

“Tikai šī līdzsvara nodrošināšana nozīmē, ka nevis valsts vienpusēji ņem un samaksā, ja trūkst finanšu līdzsvaram, bet arī valsts uzraudzību par tēriņiem. Lai arī izdevumu daļa samazinās,” pauž … Iesalnieks.

Viņš norāda – iepriekš ar to veicies švaki, optimizācija sākusies vien pēc politiskās pārraudzības un faktiskās vadības maiņas uzņēmumā. Satiksmes ministrs liek manīt, ka uzreiz uz valdību ar naudas lūgumu neskries: “Mēs izvērtēsim, cik tālu pašlaik tikusi “Latvijas dzelzceļa” restrukturizācija un izmaksu samazināšana. Es domāju, tur ir jāiet ar radikālākiem soļiem uz priekšu.”

Patlaban arī tiek vērtēts, ko šādā situācijā darīt ar lielajiem infrastruktūras projektiem, tai skaitā daudzu simtu miljonu eiro vērto – dzelzceļa tīkla elektrifikāciju.