“Latvijas dzelzceļš” nevar savilkt galus kopā; apturēts elektrifikācijas projekts

7 komentāri

Kamēr valdība domā, kā nākt talkā Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem, finanšu grūtībās iedzīvojies arī “Latvijas dzelzceļš”. Uzņēmums prasa valstij 40 miljonus eiro un apturējis vērienīgo elektrifikācijas projektu.

Pēdējos gados ap grandiozi iecerēto dzelzceļa tīkla elektrifikāciju lauzts ne mazums šķēpu. Galvenokārt par to, cik ekonomiski pamatots ir projekts laikā, kamēr mūsu tranzīta koridorā pastāvīgi sarūk kravu apmērs. Pagājušajā nedēļā valstij piederošais uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” paziņoja, ka tam ir grūtības, tā teikt, savilkt galus kopā.

Kompānijā skaidro, ka pērnais un arī šis gads Latvijas tranzīta nozarei ir sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī – dažādu ārēju faktoru dēļ esot būtiski samazinājies kravu pārvadājumu apmērs. Uzņēmums valstij prasa aptuveni 40 miljonus eiro, gatavojas līdz gada beigām atlaist aptuveni 1500 darbinieku, kā arī šonedēļ paziņoja, ka apturējis vairāk nekā 400 miljonu eiro vērto dzelzceļa elektrifikācijas projektu, 318 miljonus eiro tam atvēlējusi Eiropas Savienība.

“Šādā situācijā ir jāpārskata šādu apjomīgu projektu īstenošanas iespējas, nēmot vērā, ka tie varētu valstij radīt papildu izdevumus. Tas šajā situācijā būtu tikai apgrūtinājums,” pauž “Latvijas dzelzceļa” preses sekretāre Ella Pētermane.

Te gan svarīgi piebilst, ka Latvijas tranzīta kravu kritums ir jau ilgstošāka problēma un nav pamatā saistīta aktuālo Covid-19 krīzi.

“Un… Jā! Ko mēs redzam šā gada sākumā. Janvārī februārī kritums aptuveni 30% gada griezumā un situācija turpina pamazām pasliktināties. Šobrīd visa tā vīrusa lieta to neietekmē ļoti, bet skaidrs, ka situāciju neuzlabos. Kopumā uzņēmums valstij prasa aptuveni 40 miljonu eiro,” norāda “Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Sākotnēji tika solīts, ka elektrifikācija tikšot īstenota bez valsts budžeta līdzfinansējuma, taču tagad skaidrs, ka uzņēmumam pat pamatfinansas grūti sabalansēt. Valsts dzelzceļa administrācijas vadītājs atgādina, ka “Latvijas dzelzceļš” kļuva par valsts potenciālu subsidējamu uzņēmumu saistībā ar jau sen spēkā esošu Eiropas direktīvu, kuru Latvija pēdējos gados pārņēmusi. Attiecīgi valsts vairs nesubsidē pārvadātāju, proti, “Pasažieru vilcienu”, bet gādā, lai infrastruktūras pārvaldītājs ir finanšu līdzsvarā, pēc būtības, lai nebankrotē.

“Tikai šī līdzsvara nodrošināšana nozīmē, ka nevis valsts vienpusēji ņem un samaksā, ja trūkst finanšu līdzsvaram, bet arī valsts uzraudzību par tēriņiem. Lai arī izdevumu daļa samazinās!” Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks saka – iepriekš ar to veicies švaki, optimizācija sākusies vien pēc politiskās pārraudzības un faktiskās vadības maiņas uzņēmumā. Satiksmes ministrs liek manīt, ka uzreiz uz valdību ar lūgumu pēc prasītajiem 40 miljoniem neskries.

“Es sagaidu, ka “Latvijas dzelzceļš” veiks nepieciešamos pasākumus izmaksu samazināšanai. Tur vēl iespējas ir lielas,” saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministrs arī mierina, ka elektrifikācijai paredzētā Eiropas nauda – 318 miljoni – neesot zaudēta. Par to varētu nomainīt pasažieru dīzeļvilcienus, atjaunot elektrificētās līnijās Rīgā un Pierīgā, kā arī iegādāties videi draudzīgu sabiedrisko transportu vairākās lielajās pilsētās: “Mēs ļoti labprāt visu šo naudu atstātu Satiksmes nozarei, bet tas būs jautājums arī Finanšu ministrijai un Eiropas Komisijai.”

Jaunie konservatīvie pirms Saeimas vēlēšanām solīja elektrifikācijai naudu novirzīt zinātnei. Tagad Šādu iespēju ministrs nedz solīja, nedz izslēdza.