“Latvijas dzelzceļa” bijušie vadītāji par darba zaudēšanu saņēmuši Latvijas vēsturē lielāko kompensāciju

26 komentāri

VAS “Latvijas dzelzceļš” bijušie vadītāji par darba zaudēšanu saņēmuši Latvijas vēsturē lielāko kompensāciju – ap 150 000 eiro katrs, par to liecina viņu iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas.

Kompensācijas izmaksātas, par spīti aizdomām, ka viņu vadītais uzņēmums strādājis nesaimnieciski. Nesen veiktais audits liecina, ka apšaubāmām reklāmas aktivitātēm iztērēti 20 miljoni eiro.

Par to, ka “Latvijas dzelzceļa” bijušajiem vadītājiem izmaksāts rekordliels atlaišanas pabalsts, runāja jau augustā, kad pēc vienošanās ar uzņēmuma padomi Edvīns Bērziņš un Aivars Strakšas pameta uzņēmumu. Šonedēļ Valsts ieņēmumu dienestā (VID) publiskotās amatpersonu deklarācijas rāda, ka Bērziņa alga “Latvijas dzelzceļā” šogad bijusi 245 000 eiro, bet Strakšas – 237 000 eiro. Noņemot algu par veiktajiem pienākumiem līdz augustam, sanāk – katram kā kompensācija izmaksāti ap 150 000 eiro.

“Lai varētu panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu darba attiecību pārtraukšanai, tika izmantots likumīgs, Latvijas darba likumā ierakstīts mehānisms, kas saucas kompensācija par konkurences ierobežošanu. Proti, abi kungi, saņemot zināmu naudas summu, apņēmās nekonkurēt ar uzņēmumu. Summa, kā jūs sakāt, varbūt ir liela, bet arī algas uzņēmuma vadībā nav nekādas mazās,” saka “Latvijas dzelzceļa” padomes loceklis Reinis Ceplis.

Saskaņā ar vienošanos Bērziņš un Strakšas divus gadus nevarēs strādāt konkurējošos uzņēmumos. Neatkarīgi no tā Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs uzskata, ka kompensācija ir nesamērīga un pārkāpj Kapitāldaļu pārvaldības likumā definētos atlaišanas pabalsta griestus, kas noteikti trīs mēnešalgu apmērā. Viņš gan atzīst, ka “Latvijas dzelzceļa” vadībai ar viltu izdevies ierobežojumu apiet.

“To, ko mēs redzam “Latvijas dzelzceļa” gadījumā, ka ir divi līgumi. Vienai un tai pašai personai ir pilnvarojumu līgums, par ko atbild padome, un padome var pieņemt lēmumu tikai par trīs algām, bet ir arī darba līgums, un sanāk, ka par deviņu algu izmaksu saviem kolēģiem lēmumu pieņēmuši atlikušie valdes locekļi. Šāda amatu savienošana, kad viena persona ieņem gan valdes locekļa, gan prezidenta amatu ar absolūti atšķirīgiem nosacījumiem, ir jāizbeidz, jo tas nav caurskatāmi,” norāda Grafs,

Jāpiebilst, ka rekordkompensācija Bērziņam un Strakšam izmaksāta par spīti aizdomām, ka uzņēmumā notikusi līdzekļu izsaimniekošana. Trauksmi par nesaimnieciskumu un, iespējams, noziedzīgu rīcību “Latvijas dzelzceļā” pavasarī cēla satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), kurš vērsās arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Drīz pēc tam tika rosināti arī divi auditi. Vienā tika vērtētas administratīvās izmaksas, bet otrā – mārketinga un reklāmas izdevumi. Pēc iepazīšanās ar pēdējo Linkaits savā vērtējumā ir skarbs.

“Var izdarīt secinājumus, ka pēdējo piecu gadu laikā aptuveni 20 miljoni eiro “Latvijas dzelzceļa” ir “izplakarēti” sabiedrisko attiecību un mārketinga aktivitātēm bez saistības ar sasniedzamo rezultātu un mērķi, kāpēc šādi līdzekļi vispār tiek tērēti,” saka Linkaits.

Arī “Latvijas dzelzceļa” padome TV3 Ziņas informēja, ka šobrīd nolemts iesaldēt jaunu reklāmas vai sponsorēšanas līgumu slēgšanu. Vienīgais izņēmums ir kampaņas par drošību dzelzceļa tuvumā. Tomēr padome auditā neesot saskatījusi iemeslu, lai varētu vērsties tiesā par zaudējumu piedziņu no iepriekšējās valdes.

“Mums nav pamata domāt, ka šie līdzekļi ir bijuši iztērēti formāli nesaimnieciski. Tiem apakšā ir bijuši lēmumi, vadlīnijas, izvērtējumi. Viena lieta ir pēc būtības, otra lieta ir formāli. Formāli tas ir vadījies pēc visiem uzņēmuma principiem,” bilst Ceplis.

Auditā arī neesot atrasta informācija, kas liecinātu, ka labumu no tēriņiem guvis kāds no lēmuma pieņēmējiem. Līdz ar to arī KNAB neesot plānots vērsties. Iepriekš mediji ziņoja, ka daļa reklāmas naudas nonākusi ar ZZS, tai skaitā bijušo satiksmes ministru Uldi Auguli saistītām sporta organizācijām.

26 komentāri