Latvijas “būvniecības baronu” lieta: kas līdz šim zināms?

2 komentāri

Šonedēļ skaļi tika paziņots tas, par ko aizkulisēs runāts iepriekš – liela daļa būvniecības tirgus ir sadalīts starp lieliem būvniekiem, un teju neiespējami uzvarēt daudzos valsts iepirkumos, kurus apmaksā nodokļu maksātāji un Eiropas Savienības (ES) fondi.

LNT Ziņu TOP 10 šonedēļ pētīja Latvijas “būvniecības baronu” lietu, – par cik senu un nesenu vēsturi ir runa, ko cēluši un ar ko izcēlušies iespējamā karteļa dalībnieki, un kādas ir pēdas, kas no būvniekiem ved pie politiķiem?

Pēc pašu būvnieku aplēsēm, valsts un pašvaldību pasūtījumi veido pusi no kopējiem ikgadējiem būvniecības apjomiem, kas kopš 2011. gada Latvijā pārsniedz miljards eiro katru gadu un pērn sasniedza gandrīz 2 miljardus eiro, tas ir vairāk nekā 7% no visas tautsaimniecības. Un šogad šie apjomi varētu būt vēl lielāki.

Būvniecības nozares īpatsvars tautsaimniecībā procentos

IKP un būvniecības nozares pieauguma tempi procentos

Par iespējamu slepenu simtiem miljonu eiro lielu tirgus daļu sadali, veidojot karteļus vairāku gadu garumā un piekukuļojot valsts amatpersonas par laiku no 2015. gada sākumam līdz 2018. gada vidum lielas aizdomas radušās Konkurences padomei (KP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kas sākuši apjomīgu izmeklēšanu. Aizdomas par noziegumu pastrādāšanu krīt uz vismaz 10 vadošajiem būvniekiem.

KP vadītāja Skaidrīte Ābrama norāda: “Tātad, iespējams, šādi karteļi notikuši, jau tas ir graujoši. Vai tur vienojušās desmit visas, vai vienojušies vienā gadījumā divas, citā gadījumā trīs, tam pat nav īsti nozīmes. Tas norāda to, ka sabiedrībā attiecībā uz iepirkumiem ir kaut kāda slimība pamatīga ievazājusies, un šo slimību sauc, ja mēs to veicam kopā ar KNAB, tad tā ir karteļa korupcijas sērga, kas ir kaut kādā veidā, iespējams, ļoti izplatīta. Mums pienākums šobrīd veikt izmeklēšanu, objektīvu, neitrālu, turklāt, ja tāda sērga bijusi, slimība bijusi, ārstniecības kursu un novēršanu, lai uz priekšdienām tas nebūtu.”

Iestādes konkrētus vārdus nesauc, tomēr medijiem kļuvis zināms, ka karteļa, korupcijas vai abās divās lietās uzrunāti būvkompānijas “ReRe” vadības pārstāvji, “Merks” valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš un “Monum” valdes priekšsēdētājs, līdzīpašnieks Māris Ozoliņš, bet KNAB savās telpās iztaujājis “Arčers” un “Binders” līdzīpašnieku Armandu Garkānu, “Skonto Būve” bijušos vadības pārstāvjus Gunti Rāvi un Ivaru Milleru, kā arī “LNK Group” valdes priekšsēdētāju Artjomu Milovu.

KNAB pabija arī skandalozā, jau vairākos korupcijas skandālos ierautā uzņēmēja Māra Martinsona advokāts Aivars Purmalis. Vai arī Martinsons pats figurē šajā karteļu skandālā, precīzas informācijas nav, taču kuluāru sarunās viņam tiek piedēvēta svarīga loma. Viņš savulaik bija vadībā un starp līdzīpašniekiem būvniecības uzņēmumos “Velve” un “Moduls-Rīga, kas kopš 2017.gada nogales saucas “Moduls Engineering”. Kuras vēl kompānijas iesaistītas izmeklēšanā, precīzi nav minēts, aizdomas krīt arī uz “Arbora”.

Tikmēr būvniecības uzņēmumu pārstāvji, kuri vispār piekrituši runāt ar medijiem, savu vainu noziegumos noliedz un raksturo karteļu veidošanos kā teju neiespējamu. KP pārstāvju apmeklējums šonedēļ bijis negaidīts kompānijā “ReRe”.

“ReRe grupas” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš norāda: “Tas bija pārsteigums, mēs sēdējām savā sanāksmē, dabūjām, protams, nedaudz mainīt dienas kārtību. Grūti iedomāties, kas varētu būt tie iemesli, kā dēļ viņi ir šeit.”

“ReRe grupas” pārstāve LNT Ziņu TOP10 atzina, ka pēc pārbaudēm nekas nav izņemts, neviens nav aizturēts, nav noteikti kādi ierobežojumi vai statuss. Tomēr, iespējams, sekas ir – nupat par amata atstāšanu paziņoja viens no ilggadējiem “ReRe” valdes locekļiem – Aldis Gulbis.

Dati liecina, ka karteļa skandālā ierautās kompānijas atsevišķi vai ar kādu kopā ir realizējušas daudzus, arī skandāliem apvītus būvniecības projektus.

“ReRe”, neraugoties uz tās saistību ar Zolitūdes traģēdiju 2013. gadā, vēlākajos iepirkumos veicies labi. Nupat uzvarēts konkursā, kurā kopā ar Beļģijas būvkompāniju pildīs darbus grandiozajā 430 miljonu eiro vērtībā “RailBaltica” projektā. Bet līdz šim lielākie esošie vai pabeigtie projekti ir Jaunais Rīgas teātris (2 miljoni eiro); Stradiņa slimnīca kopā ar “Skonto būvi” (39 miljoni eiro), Mežaparka estrādes pārbūve kopā ar “LNK” pirmajā un arī otrajā posmā, apsteidzot “Arčers” (32 miljoni eiro un 40 miljoni eiro).

“Skonto būves” vārds skaļi izskanējis saistībā ar Rīgas pils rekonstrukciju (21 miljons eiro), Valsts vides dienesta pasūtīto Inčukalna gudrona dīķa attīrīšanu (35 miljoni eiro). Pēdējos gados gan tik lieli projekti nav bijuši, pērn izdevies uzvarēt 13 miljonu eiro vērtā Rīgas Tehniskās universitātes iepirkumā, pirms pāris gadiem par 12 miljoniem rekonstruēta Lielupes skolas ēka. Šajā skandālā “Skonto” ilggadējam vadītājam un līdzīpašniekam Guntim Rāvim noteikts statuss – persona, pret kuru sākts kriminālprocess.

Rāvja advokāts Dmitrijs Skačkovs norāda: “Tas ir vieglākais no iespējamiem, ja tā varētu teikt, vainīgs viņš, protams, nav. Mēs nedrīkstam izpaust nopratināšanas saturu. Izskanējušas vairākas fantastiskas un savstarpēji izslēdzošas versijas, kas jau vien liecina par to, ka pieņēmumi par iespējamu noziedzīgu nodarījumu ir nepamatoti.”

Savukārt “LNK Industries” labi veicies kopumā daudzos Rīgas domes dažādu struktūru iepirkumos, tas realizēja citā korupcijas skandālā iekļuvušo Salu tilta renovāciju. Tāpat par 21 miljonu eiro tas būvējis Latvijas Universitātes Akadēmisko centru, nupat vinnēts 17 miljonu eiro iepirkums, ko pasūtījusi Ventspils pašvaldība.

“Merka” pasūtījumu portfelī šogad parādījās 11,9 miljonu eiro vērts Rīgas Tehniskās universitātes fakultātes projekts. Kopā ar “Ostas celtnieku” par 25,6 miljoniem eiro uzbūvēta Ventspils mūzikas vidusskola ar koncertzāles funkciju.

IUB dati liecina, ka “Arčeram” regulāri veicies Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra iepirkumos, pirms pāris gadiem uzvarēts 22 miljonu iepirkumā par autoparka pārbūvi Ādažos. No lieliem projektiem – 17 miljoni eiro var minēt Rēzeknes domes iepirkumu sporta arēnas būvniecību.

Būvdarbu apjomi miljonos eiro

Būvdarbu apjomi miljonos eiro

Kopumā karteļa skandālā ierauto kompāniju kopējais apgrozījums 2018. gadā liecina par iegūtu nozīmīgu, vismaz 40% tirgus daļu.

KNAB pārstāvji šonedēļ viesojušies Valmieras pašvaldībā, runāts ar pilsētas mēru, kurš atzina, ka darbu turpina kā ierasts un neplāno pārvērtēt arī iepriekš realizētus būvniecības iepirkumus, par kuriem varētu mesties šaubu ēna. No tā, kas zināms publiski, var pieļaut, ka runa ir par Valmieras namsaimnieka pasūtīto īres namu būvniecību, kuru par 6,6 miljoniem eiro realizēja kompānija “Monum”.

“Nav man nekāda statusa. Iepirkumi vienmēr gājuši pēc likuma, izvērtējuši esam, man nav pamata vispār apšaubīt kādu iepirkumu,” norāda Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”).

KNAB pratinājis arī bijušo valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kuram kriminālprocesā piemērots liecinieka statuss.

Par sava bijušā Latvijas Zaļās partijas biedra iztaujāšanu zināmā mērā nebija pārsteigts Ingmārs Līdaka, kuru viņa tagadējā darba vietā Zooloģiskajā dārzā arī vairākas stundas iztaujājusi KNAB darbiniece. Līdaka uzskata, ka Vējonis, visticamāk, iztaujāts par laiku pirms viņš kļuva par valsts galvu 2015. gada jūlijā, proti, no 2014. gada sākuma līdz 2015. jūlijam viņš bija aizsardzības ministrs, bet līdz 2011. gada oktobrim daudzus gadus – vides ministrs.

“Iepirkumu jautājumi, tie ir saistīti ar lielā mērā ar pašvaldību kompetenci un ar ministriju kompetenci, ne ar Saeimas kompetenci, jo Saeimas deputāti nekādā veidā nevar ietekmēt iepirkumu rezultātus, to var ietekmēt būtībā ministriju vadība un pašvaldību vadība. Es nebūtu pārsteigts, ja arī jebkuras citas ministrijas vadītāju, ministru pratinātu šajā jautājumā. Vējoņa kungam kā prezidentam nebija ne mazākās iespējas ietekmēt kādu iepirkumu, norisis, iepirkuma rezultātu,” norāda Līdaka.

Līdakam kriminālprocesā nav noteikti nekādi liegumi. “Pēc būtības es esmu liecinieks, es esmu parakstījis dokumentu ar tekstu, ko esmu teicis, atbildot uz jautājumiem,” norāda Līdaka. Viņš nedrīkst teikt, par ko runājis ar KNAB, tomēr saruna bijusi par laiku, kad viņš vēl bija aktīvs politikā, tai skaitā darbojās Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Tā kā KNAB atklātais liecina par iespējamu amatpersonu kukuļošanu, lai nodrošinātu uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos, rodas jautājums, vai tas varētu būt saistīts ar vēlmi ielobēt konkrētas izmaiņas likumos. Līdakam tas neesot zināms, bet, runājot par pēdējos gados izstrādātajiem daudziem grozījumiem iepirkumu, būvniecības likumos, bijušais politiķis šaubās, vai to laikā bijuši mēģinājumi ielobēt kādu konkrēta likuma pantu.

“Strādājot tautsaimniecības komisijā, man nerodas priekšstats, ka tur varētu kaut ko tā vienkārši izlobēt cauri, jo tur bija ārkārtīgi daudz dažādu pārstāvju, tur bija gan būvniecības nozaru pārstāvji, gan arhitekti, gan darba devēji. Man bija tāda sajūta, ka neviens nav apmierināts ar rezultātu, ka tas ir labs likums, jo tas nav kāda viena pusē. Tā ka es nedomāju, ka šeit ir stāsts par kaut kādu mēģinājumu ietekmēt būvniecības likumu, vai iepirkuma likuma tekstu. Jo manā izpratnē, tur nav nekā tāda, par ko būtu vērts maksāt,” saka Līdaka.

Arī Iepirkumu uzraudzības birojs fiktīvu konkurenci ar būvniecības nozari saistītajos iepirkumos nav novērojis, gluži pretēji – tajos vienmēr bijis lielākais strīdu skaits. Aptuveni viena trešā daļa no pārsūdzībām ir būvniecības pārsūdzības, pārsūdzības par lielajiem projektiem ir nepārtraukti. Tomēr problēmas iepirkumu sistēmā joprojām ir, tā secinājusi valdība, kuras vadītājs ir rosinājis vairākas izmaiņas šīs sistēmas sakārtošanai.

Ar visām iesaistītajām pusēm panākta vienošanās, ka ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (“KPV LV”) vadībā līdz 1.oktobrim sagatavos informatīvo ziņojumu. Solis pirms likuma grozījumu maiņām par to, kā varētu uzlabot sistēmu, lai Latvijas nodokļu maksātāji nepārmaksātu pārāk dārgās būvēs.

“Mums ir kā valdībai atbildība reaģēt, tas ir uzlabot, mācīties tagad no tām kļūdām, kuras kļūst redzamas, tā ir krīze, bet katra krīze ir arī jāizmanto, lai uzlabotu, lai nākotnē mēs vairs tādās auzās nevarētu iebraukt,” norāda premjerministrs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Trūkumus iepirkumos un konkurences situācijā Latvijas būvniecības nozarē saskata arī Delna – iztaujājot ārvalstu būvkompānijas, Latvijas prasībās manāmas tirgus protekcionisma pazīmes.

sabiedrības par atklātību “Delna” jurists Jānis Veide norāda: “Viņš teorētiski atvērts, bet praktiski ar dažādiem birokrātiskiem paņēmieniem, tas tiek aizsargāts un savā ziņā pat ierobežots ārvalstu komersantiem. Ja skatāmies, tad lielajos projektos, kuros varētu un vajadzētu iesaistīties ārvalstu komersantus, tas nekad pārsvarā nenotiek. Tāpēc, ka, pieņemsim, lai iesniegtu iepirkuma pieteikumu, mums jānorāda (sertificēts) servbūvju speciālisti, kas tiks iesaistīti, un ārvalstu būvspeciālista sertifikāta pielīdzināšana Latvijas sertifikātam aizņem anormāli daudz laika. To pārsvarā nav iespējams izdarīt iepirkuma pieteikšanās termiņā.”

Būvspeciālista sertifikātus izsniedz vai tos pielīdzina Latvijas būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcija, kuru vada Mārtiņš Straume – viņa cita darba vieta ilgstoši ir jau minētais ar Martinsonu savulaik saistītais “Moduls Rīga”. Vai tirgus protekcionisms var ietekmēt arī karteļu veidošanos? To neizslēdz “Delnas” pārstāvis.

“Tas varētu noteikti būt viens no faktoriem. Ja tirgus ierobežots, un tirgus dalībnieki un to skaits ir zināms, tad zini, pie kā iet un kurš var būt tas, kurš piedalīties, nepiedalīsies, iespējams, šajā iepirkumā. Tā arī rodas savstarpējās spēles, manuprāt. Tad tas spēles laukums visiem zināms, un tā Latvija ir tik maza, ka viens otru, it īpaši specifiskās jomās, viens otru pazīst. Ir iespēja satikt, parunāties,” saka Veide.

Pašreizējais iespējamais būvnieku kartelis varētu būt otrs lielākais – Konkurences padome 2013. gadā izmeklēja energobūvnieku karteli ar 26 dalībniekiem, kas vairāk nekā 300 iepirkumos kropļojis konkurenci, pakalpojuma cenu varētu būt sadārdzinājis par 30%. Ja arī šoreiz tiks pierādīta aizliegta vienošanās, būvniekiem draud naudas sods līdz 10% no iepriekšējā gada apgrozījuma, kā arī gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Tas gan neliegs pabeigt iesāktos projektus. Būvniekiem gan ir iespēja šobrīd sākt dzīvi no jauna un izvairīties no visbargākajiem sodiem, piedaloties iecietības programmā, proti, ierasties KP, atzīties par karteļa vienošanās gadījumiem, sniegt informāciju un atzīt savu vainu.

“Mainīt savu uzvedību tirgū, mainīt savu piedalīšanos iepirkums, godīgi veidot piedāvājumus, nevienoties ar konkurentiem par tirgus sadali, ka tas iepirkums būs mans, tas būs tavs, attiecīgi veidosim cenu politiku,” norāda Ābrama.