Latvijā strauji augusi imigrantu nelegālā nodarbināšana

2 komentāri
Latvijā strauji augusi imigrantu nelegālā nodarbināšana
PIXABAY

Valsts Robežsardze un Valsts Darba inspekcija (VDI) reidos katru nedēļu nepieredzētos apjomos atklāj iebraucējus no ārpus Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas Latvijā strādā bez atļaujām. Turklāt Latvijas uzņēmēji ne tikai apzināti pārkāpj imigrācijas likumu, bet daudzos gadījumos arī apkrāpj iebraucējus – neizmaksā algas, vēsta LNT Ziņas.

Ejot reidos pa uzņēmumiem, lielākoties Rīgā, Robežsardze un VDI pērn pieķērusi 370 imigrantus bez darba atļaujām. Šis apjoms ir četrkāršojies, salīdzinot ar situāciju 2015.gadā, kad tie bija 79 imigranti. Attiecīgi 2016.gadā nelegālajā nodarbinātībā atklāti 90 imigranti, bet 2017.gadā – 100 personas. Lielāko risku nelegālās nodarbinātības jomā veido Ukrainas un Moldovas pilsoņi, kuri drīkst iebraukt Latvijā bez vīzām.

”Pārsvarā viņi uzturas legāli, bet viņi neizpilda nosacījumus dokumentācijas noformēšanai, lai šeit strādātu,” LNT Ziņām saka Valsts Robežsardzes Imigrācijas kontroles nodaļas priekšnieks Agnis Višņevskis.

Foto: LNT ZIŅAS

Ziņošanā Robežsardzei un Valsts Darba inspekcijai aktīvi iesaistās iedzīvotāji. ”Kaimiņi, garāmgājēji vai personas pastarpināti ir uzzinājuši, ka konkrētajā objektā strādā ukraiņu brigāde bez darba atļaujām un līgumiem, un šo informāciju sniedz mums. Tā pie mums nonāk arvien vairāk un vairāk informācijas,” situāciju raksturo VDI Rīgas reģiona galvenā inspektore Baiba Puķukalne.

Savukārt Valsts Robežsardzē imigrantu nelegālo nodarbinātību jau sauc par masveida problēmu. ”Mēs to informāciju saņemam jau masveidā. Katru otro dienu vai vismaz katru nedēļu ir kāds kontroles pasākums kādā objektā. Reizēm reidi ir pat katru dienu,” stāsta Višņevskis.

Foto: LNT ZIŅAS

Nelegālos strādniekus Latvijā lielā apjomā iepludinot darbaspēka formētāji no Polijas. Tā kā tur ir daudz atvieglotāki imigrācijas noteikumi, tad ar Polijā iegūtām uzturēšanās atļaujām, kas derīgas visā ES, imigrantus vedot uz Latviju. Taču, kā skaidro Puķukalne, no Polijas komandētie trešo valstu pilsoņi drīkst strādāt Latvijā tikai tad, ja par to vispirms informē VDI: ”Tā ir liela problēma, jo šādus paziņojumus mēs saņemam samērā reti, iepretim tam apjomam, ko konstatējam savās pārbaudēs kā nelegāli nodarbinātos imigrantus.”

Valsts Darba inspekcija arvien aktīvāk cenšas izvērst sadarbību ar dienestiem Polijā. ”Tas pārkāpums jau sākas Polijā, no kurienes mums nosūta šos darbiniekus. Tie rekrutētāji nemaksā nodokļus arī Polijā. Sadarbojamies ar Polijas iestādēm, lai šo pārkāpumu novērstu gan Latvijā, gan tur,” uzsver inspekcijas pārstāve.

Pēc Valsts Robežsardzes datiem, 62% imigrantu nelegāli strādā būvniecībā, tad seko loģistika un kravu pārvadājumi (8%) un sabiedriskā ēdināšana (5%). Imigrācijas noteikumu apzinātā pārkāpšanā iesaistīti Latvijas uzņēmumi. Pērn sodītas 58 juridiskas personas. Turklāt imigranti bez darba atļaujām pieķerti lielos būvobjektos, kuru ģenerāluzņēmēji ir Latvijā labi zināmas kompānijas.

Foto: LNT ZIŅAS

”Ģenerāluzņēmējs noslēdz līgumu ar kādu Latvijas uzņēmumu kā apakšuzņēmēju, kas savukārt tālāk noslēdz līgumu ar kādu citu, un tad tas varbūt piektais rindā noslēdz līgumu ar to Polijas uzņēmumu. Kad sākam pārbaudes, tad tas ģenerāluzņēmējs apgalvo, ka viņš neko nezina,” tipiskāko situāciju apraksta VDI Rīgas reģiona galvenā inspektore Baiba Puķukalne.

Turklāt Valsts Darba inspekcijā uzsver – uzņēmēji arī ļaunprātīgi izmanto imigrantu strādnieku nezināšanu par Latvijas likumiem un apkrāpj viņus. Paši viesstrādnieki, kā saka Puķukalne, tad vēršas inspekcijā pēc palīdzības, lielākoties ukraiņi, tadžiki un uzbeki: ”Lielākais pārkāpums, kas pret šiem trešo valstu pilsoņiem tiek pieļauts, ir neizmaksāta darba alga vai arī to izmaksā krietni mazāku nekā solīts. Ja darba devējs pieņem darbā trešās valsts pilsoni, tad ļoti bieži uzņēmējiem ir ļaunprātīgs nolūks izvairīties no nodokļu maksāšanas.”

Pieķertos imigrantus Robežsardze neizraida ārā no Latvijas, ja viņiem ir derīgi dokumenti un nav vajadzīgas vīzas, taču tiek uzlikts administratīvais naudas sods, arī darba devējiem – no 140 līdz 700 eiro.

Plašāk par tēmu – LNT Ziņu sižetā