Latvija slīgst vidēju ienākumu slazdā

0 Komentāru
Latvija slīgst vidēju ienākumu slazdā
ANDRIUS UFARTAS/F64

Ar pašreizējo politiku Latvijai jaunu līmeni savā attīstībā nesasniegt – Latvija slīgstot vidēju ienākumu slazdā, un nepieciešamas pārmaiņas, pārliecināti ietekmīgi ekonomisti, kuri 5. oktobrī tikās Frīdriha Eberta fonda rīkotajā ekspertu diskusijā par ziņojumu par Latvijas ekonomikas veiksmēm un neveiksmēm kopš 1991. gada.

Nu jau vairākus gadus ekonomisti runā, ka Latvija vai nu tuvojas vai nu jau ir vidēju ienākumu slazdā. Šis jēdziens nozīmē, ka valsts savā ekonomikas attīstībā izsmēlusi sākotnējās priekšrocības, piemēram, zemas darbaspēka izmaksas, sasniegusi vidēju ienākumu līmeni un iestrēgusi tajā, nespējot veikt nākamo lēcienu uz augstu ienākumu līmeni.

Ar šo problēmu saskārušās daudzas valstis, kas sākotnēji strauji attīstījās, jo izraušanās no šīs situācijas prasa tautsaimniecības būtisku pārkārtošanu.

Par to 5.oktobrī runāja ekonomisti Džefrijs Sommerss no ASV un Kaspars Briškens, kuri prezentēja Frīdriha Eberta fonda pasūtītu pētījumu par Latvijas tautsaimniecības veiksmēm un neveiksmēm kopš neatkarības atjaunošanas.

Džefrijs Sommerss, ekonomists

“Kopš 2010. gada bijusi puslīdz cienīga izaugsme, taču mēs te arī redzam potenciālu iestrēgt vidēju ienākumu slazdā. Latvija arī nerāda to spēcīgāko sniegumu no Baltijas valstīm.”

Latvijas ietekmes sviras ir ierobežotas, jo nedz monetārā, nedz fiskālā politika vairs nav tikai tās rokās, tāpēc jālūkojas industriālās un nodokļu politikas virzienā.

Eksperti piedāvā celt finansējumu pētniecībai un attīstībai, noteikt skaidrus atbalstāmos ekonomikas segmentus jeb Nacionālos čempionus, veidot vērienīgu nacionālo attīstības banku, iespējam, uz finanšu institūcijas “Altum” un pārvirzīt nodokļu slogu no darbaspēka uz neproduktīvu patēriņu, augstvērtīgu nekustamo īpašumu un kapitāla pieaugumu.

Ilgstoši Latvija ir paļāvusies uz to, ka zemi kapitāla nodokļi kalpo magnētu starptautiskajām investīcijām, bet praksē mēs redzam un arī pētījumā pieskaramies, ka tas ne vienmēr nesis šos rezultātus.

Diskusijā pēc pētījuma prezentācijas gan izskanēja arī kritika. Proti, ka tik liela valsts loma tautsaimniecības procesos paver arī lielu korupcijas risku.

0 Komentāru