Latvijā saražo uz pusi vairāk piena, nekā var patērēt

Komentāri

Latvijas piena nozare ir uz sabrukuma robežas, jo tajā jau kopš pagājušā gada valda pamatīga pārprodukcijas krīze, brīdina piensaimnieki. Šobrīd tiek saražots par gandrīz 50% vairāk piena, nekā tiek patērēts, tādēļ piensaimnieki aicina Zemkopības ministriju veidot īpašu Eksporta biroju un Riska fondu, kā arī beidzot pazemināt pievienotās vērtības nodokļa likmi piena produktiem līdz 5%.

Pārprodukcijas krīze Latvijas piena nozarē sākās jau pagājušā gada vasarā, kad Latvijas lauksaimniekiem aizvērās Krievijas tirgus. Tā nav norimusi joprojām, un piena kvotu atcelšana nozīmē, ka tuvākajos gados ražošanas apjomi tikai augs. Savukārt tas nozīmē, ka daudzi, īpaši mazie piensaimnieki, drīz vien var bankrotēt. Tik drūmas prognozes piektdien izskanēja piensaimnieku sanāksmē Zemkopības ministrijā. Tādēļ piensaimnieki aicina valsti ieviest virkni palīdzības mehānismu. Piemēram, samazināt piena produktiem pievienotās vērtības nodokļa likmi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Mēs gribam, lai samazinātu PVN gatavai produkcijai uz 5%. Tas ir kā Vācijā. Polijā ir 7%. Līdz ar to varbūt palielinātos pašu izmantošanai piens,” uzskata Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Šāda iecere iepriekš jau virzīta, bet nav guvusi politiķu vairākuma atbalstu. PVN samazināšanu par panaceju gan neuzskata arī paši piensaimnieki. ”Tas dotu kaut kādu nelielu atbalstu, jo vairāk mēs patērēsim šeit uz vietas pienu, jo mazāk ietekmētu tās pasaules svārstības. Bet nu 50% palielināt piena patēriņu Latvijā, tas, protams. Nē. Tas. protams, dotu efektu samazināt PVN, bet tikai ar to vien, šo lietu atrisināt nevar,” norāda Kooperatīva Ezerkrasti 1 valdes priekšsēdētājs Aigars Spēks.

Tādēļ sanāksmē izskanēja arī virkne citu ierosmju. Piemēram, izveidot Zemkopības ministrijā īpašu Eksporta biroju, kas meklētu ārzemju tirgus piena pārstrādes uzņēmumiem. Piensaimnieki arī aicināja veidot īpašu Riska fondu, novirzot daļu no Lauku attīstības programmas finansējuma šādu krīžu risināšanai. Tikmēr Zemnieku Saeima ceļ trauksmi, ka apdraudēta ir arī efektīvākā piensaimnieku sadarbības forma – kooperatīvi. Piena uzpircēji, piesolot īslaicīgi labākas cenas, cenšoties zemniekus no tiem aizvilināt.

”Tajās valstīs, kur kooperatīvi ir stipri, krīze ir daudzas reizes vājāka nekā valstīs, kur kooperatīvi ir vāji. To zina visi, to zina arī pārstrādātāji un brīžos, kad ir grūti arī mēģina šo te kooperāciju graut,” skaidro Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Viņa uzsver, ka ilgtermiņā kooperatīvi piensaimniekiem nodrošina daudz stabilākas iepirkumu cenas.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl