Latvija nākamajā plānošanas periodā pēdējo reizi var cerēt uz tik lielu ES atbalstu, jo vēlāk vairs nebūs starp mazāk attīstītajām valstīm

0 Komentāru
Latvija nākamajā plānošanas periodā pēdējo reizi var cerēt uz tik lielu ES atbalstu, jo vēlāk vairs nebūs starp mazāk attīstītajām valstīm
NORA KREVŅEVA, F64

Latvija pēc vairākiem gadiem vairs nebūs viena no Eiropas Savienības (ES) mazāk attīstītajām dalībvalstīm. Tādas prognozes izsaka Ārpolitikas institūta eksperti. Viņi izpētījuši mūsu valsts iespējas Eiropas Savienības budžetā pēc 2020. gada.

Latvijas ekonomiskā izaugsme līdz šim gājusi roku rokā ar Briseles naudu. Kopš iestāšanās ES no bloka budžeta mūsu valsts saņēmusi vairāk nekā 10 miljardus eiro.

“Ja reizēm braucam pa ceļu un tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka celts par ES naudu, tas nenozīmē, ka cilvēki līdz galam saprot, ka tā ir vistiešākā veidā bijusi šī te investīcija. Viņi nesaprot, ka ir citas valstis vai nu tā būtu Francija, vai Austrija, vai kāda cita valsts, kas šinī gadījumā ir lielākie donori, ka viņu iedzīvotāji ir šos te līdzekļus ir iedevuši,” norāda Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis.

Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam Latvija Eiropas Savienības budžetā iemaksāja 977 miljonus eiro, bet no fondiem saņēma – 3,5 miljardus eiro. Tātad – ieguva 3,6 reizes vairāk nekā iemaksāja.

Jau nākamajā plānošanas periodā jeb ES budžeta septiņgadē Latvija varētu pievienoties tā dēvētajam ES pārejas reģionam. Tādu statusu piešķir dalībvalstīm, kuru iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju sasniedz 75 līdz 90% no ES vidējā rādītāja. Līdz ar to periods no 2021. līdz 2027. gadam varētu būt pēdējais, kad saņemsim tik lielu Briseles atbalstu.

“Tas nozīmē, ka pēc tam mēs vairs nevarēsim saņemt tik lielu finansējumu, mums ir jāiemācās to saņemt citādākā veidā,” skaidro Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga.

Eksperti mudina domāt ne vien par tā saukto kohēzijas finansējumu, kas paredzēts nabadzīgākajiem reģioniem, bet arī par cita veida atbalstu, piemēram, pētniecībai, digitālajai attīstībai vai drošībai un aizsardzībai.

“Tā, protams, ir milzīga izmaiņa domāšanā, jo šobrīd mēs ļoti orientējamies uz to, ka mums ir iedalīta aploksne un mēs to naudu iztērējam, tas zināmā mērā ir veicinājis tādu kā atkarības rašanos no ES finansējuma,” pauž Kleinberga.

Eiropas Komisija jau maijā nāca klajā ar septiņgades budžeta projektu. Tas paredz “apcirpt” finansējumu tradicionālajām lauksaimniecības un kohēzijas politikām. Latvija par šādām iecerēm paudusi neapmierinātību. Tiek prognozēts, ka cīņa par jauno budžetu ilgs vismaz gadu vai pat divus.
0 Komentāru