Latvijā nabadzības riskam pakļauti vairāk nekā 400 000 iedzīvotāju

38 komentāri

Latvijā nabadzības riskam joprojām pakļauti aptuveni piektā daļa iedzīvotāju – visvairāk bezdarbnieki un pensionāri. Visbēdīgākā situācija ir Latgalē. Lai gan kopumā sabiedrības labklājība pieaug, diemžēl, statistika rāda, ka gadu no gada nabadzīgo cilvēku īpatsvars nemainās.

Centrālā statistikas pārvalde ar jaunākajiem datiem par ienākumu nevienlīdzību un nabadzības risku Latvijā klajā nākusi ļoti zīmīgā laikā – Ziemassvētku nedēļā.

Paveroties statistikā, aina drūma, svārstības dažu procentpunktu robežās, taču jau aptuveni 10 gadu nabadzības riskam pakļauto Latvijas iedzīvotāju īpatsvars ir ap 20%. Nabadzības riskam visvairāk pakļauti bezdarbnieki un pensionāri. Reģionāli – sliktākā situācija ir Latgalē, bet labākā – Rīgā. Arī kopējais ienākumu nevienlīdzības līmenis Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem visā Eiropas Savienībā.

“Droši vien, ka nav arī liels pārsteigums. Kaut kādiem būtiskiem uzlabojumiem, visticamāk, vajadzētu arī būt kaut kādām atbilstošām politikā,” bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš klāsta, ka viens no svarīgākajiem aspektiem ir Latvijas zemās pensijas un sociālie pabalsti, kas plaši ietekmē kopējo nevienlīdzību valstī.

Kaut kādi uzlabojumi attiecībā uz ienākumu nevienlīdzību varētu būt sagaidāmi tuvākajos gados, taču uz vērā ņemamu uzrāvienu patlaban nav pamata cerēt. Tam nepieciešams būtisks ieņēmumu palielinājums valsts budžetā.

“Nodokļu reformas ar sociālu ievirzi. Šobrīd mums visām nodokļu reformas vairāk diskusiju ir par konkurētspēju, kā mēs varam samazināt un godīgāk izlīdzināt starp dažādām strādājošo grupām,” norāda Āboliņš.

Latvijas tiesībsargs Juris Jansons atzīmē, ka līdz šim ne valdība, ne Saeima nekādas reālas darbības, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzība, nebija veikusi.

“Tas, ka ik pa brīdim kaut ko pa dažiem eiro palielināja, piemēram, garantēto minimālo ienākumu vai indeksēja tās mazas pensijas, tā ir tāda drīzāk muļļāšanās, nevis racionāla, pārdomāta, mērķtiecīga rīcība,” saka Jansons.

Tiesībsargs uzsver, ka vairākus gadus par šo mēģināts uzrunāt valdību. Beigu beigās nekas cits neatlika kā vērsties Satversmes tiesā. Patlaban par šiem jautājumiem jau ir spēkā četri spriedumi  – par garantēto minimālo ienākumu, par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, par minimālo vecuma pensiju un par trūcīguma slieksni.

“Nevar būt vienkārši politiskās sarunās vai politiskā “dīla” rezultātā vienošanās, ka var kaut ko paaugstināt par kaut kādiem dažiem eiro. Tas neatbilst Satversmei, tas neatbilst sociāli atbildīgas un tiesiskas valsts principam,” norāda Jansons.

Svarīgi esot valstij definēt minimālo vajadzību grozu un atbilstoši konkrētai metodoloģijai noteikt šo pabalstu apmēri. Tiesībsargs uzsver – pat tagad mēģinot it kā pildīt Satversmes tiesas spriedumus, tas nenotiek.

Savukārt, kā norāda valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), ienākumu nevienlīdzība patiesi ir problēma, ko izgaismoja arī Covid-19 krīze. Premjers stāsta, ka tiek strādāts šajā virzienā, piemēram, atvēlēta nauda cilvēku pārkvalificēšanai, virzās reformas izglītības jomā, lai cilvēku darba prasmes atbilstu darba tirgus vajadzībām.

“Nākamā gada, 2021. gada budžets, kas tagad Saeimā ir apstiprināts. Paredzēts gan minimālās algas celšana, gan visu darbinieku sociālā apdrošināšana. Mēs saprotam, ka izaicinājums ir liels. Mēs konkrētos soļus arī speram, un arī 2021. gadā turpināsim šajā virzienā strādāt,” saka Kariņš.

Drīzumā šie jautājumi varētu nokļūt arī uz Valsts prezidenta galda. Būdams nemierā ar valdības iespēto, domu vērsties Rīgas pilī apsver tiesībsargs.