Latvijā jaunieši sagaida, ka pirmā darba alga būs 750 eiro mēnesī

2 komentāri
Latvijā jaunieši sagaida, ka pirmā darba alga būs 750 eiro mēnesī
LETA

Lielākā daļa jeb 69% aptaujāto jauniešu Lietuvā sagaida, ka viņu atalgojums, uzsākot darba gaitas, būs līdz 750 eiro pēc nodokļu nomaksas, kamēr Latvijā ar šādu atalgojumu rēķinās vien 42%.

Tikmēr Igaunijā tikai 27% SEB bankas aptaujāto jauniešu Baltijas valstīs. Savukārt visaugstākās prasības atalgojuma ziņā ir Igaunijas jauniešiem – katrs trešais uzskata, ka, sākot darba gaitas, viņam ik mēnesi savā bankas kontā būtu jāsaņem vismaz 1000 eiro.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Aplūkojot aptaujas datus, redzams, ka Igaunijā dominē augstākās prasības attiecībā uz sagaidāmo algu – 36% aptaujāto jauniešu vēlas saņemt vairāk nekā 1000 eiro, tikpat liels ir to respondentu skaits, kuru vēlamais atalgojums svārstās robežās no 751 eiro līdz 1000 eiro. Latvijā atalgojumu, kas pārsniedz 1000 eiro, sagaida 24%, bet Lietuvā – vien 12% aptaujāto jauniešu.

Latvijā ir vislielākais to jauniešu īpatsvars, kuriem ir ļoti augstas atalgojuma prasības – katrs desmitais Latvijas jaunietis sagaida, ka viņa darbs tiks atalgots ar vismaz 1500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Līdzīgas ekspektācijas ir 8% Igaunijas jauniešu un tikai 3% Lietuvas jauniešu.
Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā ir divas dominējošās atalgojuma kategorijas – katrs trešais jeb 34% jauniešu norādījuši, ka pirmajai algai vajadzētu būt robežās no 501 eiro līdz 750 eiro, un aptuveni tikpat daudz (33%) vēlas saņemt atalgojumu 751–1000 eiro robežās.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts, Edmunds Rudzītis:

Šādas atalgojuma prasības varētu būt skaidrojamas ar dzīves līmeni un atalgojuma līmeni katrā valstī – tā kā Igaunijā ir lielākais vidējais atalgojums no visām Baltijas valstīm, tad arī jaunieši Igaunijā ir ar atbildoši augstākām prasībām uz savu pirmo algu. Taču pārsteidzoši, ka 10% Latvijas jauniešu sagaida, ka pirmajā darba vietā nopelnītā mēnešalga būs gandrīz divreiz lielāka par vidējo izpeļņu valstī (šobrīd vidējā neto alga 600 eiro). Darba devēji visdrīzāk nebūs gatavi piedāvāt šādu summu, ja vien jaunietim nepiemīt kādi īpaši talanti vai prasmes.

Interesanti, ka uzņēmējdarbība ir joma, kurā jaunieši vēlas aktīvi piedalīties, un saskata kā savas darba dzīves piepildījumu. Neraugoties uz to, ka Lietuvā jauniešiem ir salīdzinoši pieticīgākas prasības atalgojuma ziņā, viņiem ir gana augstas ambīcijas, domājot par savu nākotnes nodarbošanos.

Atbildot uz jautājumu ”Vai Jūs vēlētos izveidot paši savu uzņēmumu?”, salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm, vien 13% Lietuvas jauniešu norāda, ka nākotnē ir gatavi kļūt par darba ņēmējiem. Gan Latvijā, gan Igaunijā 22% jauniešu atzīst, ka ir gatavi strādāt citu labā.

TOP komentāri

  • ES
    0 0 0

    ES

    Es jauniešu vēlmes pilnigi saprotu, viņiem ir sakari ar draugiem un pazinām ārzemēs,gan jau ir dzirdējuši,kā politiķi pamato savu algu lielumu, salidzinot ar Eiropas citu valstu politiku algām,un vēlas, lai vinu darbs arī tiek novērtēts.Skarbi un skumji, ka dzīves realitāte mācis divkosibu-politiķu algas ir nedaudz mazākas kā citur, bet citu strādājošo- daudzreiz.
  • Kents

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl