2 komentāri

Kaut valdības vadītāja Laimdota Straujuma nākamā gada budžetu sauc par soli pretī sociālās nevienlīdzības mazināšanai, ekonomisti gan ir kritiski. “Mēs nevis trūcīgiem cilvēkiem ļaujam palikt turīgākiem, bet turīgākiem samazinām ienākumus. Sanāk, ka mums ir svarīgāk, ka cilvēki ir vienlīdzīgi nabadzībā. Tas ir aplami. Jo būtu jārūpējas, lai trūcīgiem ienākumi kāptu,” budžetu komentē ekonomists Juris Pūce.

“Šis budžets neatšķiras no iepriekšējiem – nelielu izmaiņu budžets, ko valdība nav spējusi sastādīt, nepaceļot nodokļus. Valdība nesamazināja iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas bija solīts, tiek ieviests darbaspēka nodoklis, solidaritātes nodoklis, kā arī valdība pacēlusi akcīzes nodokļus,” saka ekonomists.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Līdzīgās domās ir arī Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks: “Nav pamata gavilēm un salūta šaušanai. Budžets nav ļoti slikts, taču tas paredz, ka pie šīm pašām problēmām atgriezīsimies nākamajā plānošanā. Budžetā nav ilgtermiņa redzējuma – tā pieņēmēji nedomā vairākus gājienus uz priekšu.”

Budžeta veidotājiem tiek pārmesta nodokļu nestabilitāte, proti, ka ik gadu nodokļi tiek celti. Tāpat asi tiek kritizēta solidaritātes nodokļa ieviešana un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nesamazināšana.

2016. gada valsts budžeta likumprojekts paredz, ka nākamgad valsts ieņēmumi varētu augt līdz aptuveni 7,37 miljardiem eiro, bet izdevumi – līdz 7,65 miljardiem eiro.

No viena nodokļos samaksātā eiro 36,5 centi novirzīti sociālajai aizsardzībai, 17,7 centi – pašvaldībām, 9,5 centi – izglītībai, zinātnei, sportam un kultūrai, 9,1 centi – veselībai. Savukārt 4 centi tiek aizsardzībai, bet vismazāk – 0,5 centi – vides aizsardzībai.

Skaties foto:

Skaties video:

TOP komentāri

  • Agate
    0 0 0

    Agate

    Mana stingra pārliecība, ka bagātība sarausta apstākļos, kad ekonomikā notiek netaisnīga peļņas sadale (precīzāk, jau iegūšana, jo izmaksās liktā darba alga ir par zemu) .
  • ES
    0 0 0

    ES

    Mums ir tik daudz ekonomistu un juristu,padomnieku un citu, kas stāv tuvu un blakus ministriem-kur ir vinu labie padomi, lai varētu attistit ekonomiku.Lai gan ko var attīstit-Latvijas bagātības taču savā laikā prihvatizētas un pārdotas vai iznīcinātas ar "patriotu" vieglu roku, un vini nav uzņēmušies pat "politisku atbildību".

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl