Latvija iedzīvotāju turīguma ziņā ir panākusi Grieķiju

11 komentāri
Latvija iedzīvotāju turīguma ziņā ir panākusi Grieķiju
Foto: Pixabay.com

Jaunākie ekonomikas dati rāda, ka Latvija iedzīvotāju turīguma ziņā panākusi Grieķiju. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju abās valstīs ir izlīdzinājies. Tā ir vienīgā no tā sauktajām vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurai Latvija pietuvojusies. Ekonomisti uzsver – ja Latvija vēlas straujāk tuvoties Rietumvalstu turībai, steigšus jāceļ ekonomikas produktivitāte.

Rīgas Ekonomikas augstskolas lektors Mortens Hansens jaunākajos “Eurostat” datos pamanījis interesantu lietu. Latvijai, pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju, izdevies panākt Grieķiju.

Šo rādītāju var uzskatīt par iedzīvotāju turīguma mērītāju, un tas abās valstīs ir 67% apmērā no Eiropas Savienības vidējā, dalot ceturto vietu no beigām. Lietuva un Igaunija gan ir veiksmīgākas, esot aptuveni vienā līmenī ar Portugāli.

Šī ir pirmā reize, kad Latvijai izdevies panākt kādu no 15 vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, taču sava artava tajā neapšaubāmi ir ekonomiskajām likstām, kuras pēdējā desmitgadē piemeklējušas Grieķiju. “Diemžēl jāatzīst, ka to iespaidojusi arī situācija Grieķijā, nevis tikai Latvijas sasniegumi. Tomēr kopš neatkarības atjaunošanos Latvija ir mērojuši ļoti tālu ceļu, tāpēc, es teiktu, 60:40 par labu Latvijas nopelniem,” norāda Hansens.

Pēc OECD datiem, Latvija kopš deviņdesmito gadu sākumu spējusi pietuvoties arī citām Dienvideiropas valstīm, taču pamata svinībām vēl neesot.

“Mums vajadzētu būt satrauktiem, ka zaudējam gudrus cilvēkus, kuri varētu veicināt mūsu izaugsmi. Šo cilvēku atgūšanai vajadzētu būt vienai ekonomikas prioritātēm,” pauž Rīgas Ekonomikas augstskolas lektors.

Tāpat Latvijā ir krietni augstāka nodarbinātība nekā Grieķijā, kur valda liels bezdarbs. Tādējādi grieķu produktivitāte ir manāmi lielāka nekā mūsējā. Tas gan nenozīmē, ka latvieši būtu slinkāki kā grieķi.

“Tā būtu procesu optimizācija, tie būtu ieguldījumi iekārtās, kas uzlabo spēju saražot vairāk. Tā ir produktivitāte. Protams, tas saistīts arī ar tādām lietām kā birokrātija valstī. Ja tā ir pārāk liela, tā neveicina produktivitāti,” skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Līga Zorgenfreija.

Centrālā Banka pagājušā nedēļā nedaudz samazināja Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam, to lielākoties pamatojot ar nerezidentu naudas aizplūšanu no Latvijas bankām un vājāku izaugsmi partnervalstīs.

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad tiek lēsta starp trim un četriem procentiem. Šādā tempā mēs vidējo Eiropas Savienības turības līmeni sasniegtu vien pēc daudziem, daudziem gadiem. Ekonomisti uzsver, ka tieši produktivitātes veicināšana varētu būt, kas šo procesu paātrina.

11 komentāri