Komentāri
Latvija Eiropas Stabilitātes mehānismā, ar kura līdzekļiem glābtas vairākas valstis, līdz šim iemaksājusi 177 miljonus eiro
Šai naudai nav ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci, jo ir finansēšanas darījums (Ieva Čīka / LETA)

Latvija Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM), pēc pievienošanās 2014. gada martā, līdz šim ieguldījusi 176,96 miljonus eiro.

Šai naudai nav ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci, jo ir finansēšanas darījums, liecina valdībā iesniegtais ziņojums. Tā ir ļoti neliela daļa no kopējā, citu akcionāru iemaksātā kapitāla 80,4 miljardiem eiro.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

ESM paredz palīdzību tām eirozonas valstīm, kas nokļuvušas sarežģītos finansiālos apstākļos, lai tādējādi nodrošinātu visas eirozonas finansiālo stabilitāti. Kopš dibināšanas ESM sniedza palīdzību trīs valstīm – Spānijai, Kiprai un Grieķijai. Spānijai un Kiprai makroekonomikas korekcijas programmas veiksmīgi beigušās attiecīgi 2013. gadā un 2016. gadā.

Kipra no kopumā piešķirtajiem 9 miljardiem eiro izmantoja 70% jeb 6,3 miljardus eiro, – tas tika izlietots finanšu sektora stabilitātes atjaunošanai, publisko finanšu ilgtspējas stiprināšanai, strukturālo reformu veicināšanai, kā arī banku glābšanai. Kipras ekonomika 2016. gadā pieauga par 2,6%, kuras pamatā ir paātrināta izaugsme iekšzemes pieprasījumam (3,9%). Bezdarba līmenis samazinājās līdz 13,3%, kas tomēr būtiski pārsniedz eiro zonas vidējo – 9,6%.

Spānijai no 2012. līdz 2013. gada beigām ilgusī palīdzības programma paredzēja 100 miljardus eiro, bet izmaksāti tika 41,33 miljardi eiro. Nauda bija vajadzīga, lai glābtu bankas. Kopumā Spānija veikusi piecas priekšlaicīgas aizdevuma daļas atmaksas 7,612 miljardu eiro  vērtībā, tostarp pērn.

2017. gadā Spānija ātrāk atmaksu veica, lai uzlabotu investoru uzticību Spānijas ekonomikai. 2016. gadā Spānijas izaugsme sasniedza 3,2%, tāpat kā 2015. gadā, pārsniedzot prognozes. Galvenais izaugsmes dzinējspēks bija iekšzemes pieprasījums, ko nodrošināja privātā patēriņa pieaugums, kā arī eksports pozitīvi ietekmēja izaugsmi.

Grieķijai glābšanai kopš 2015. gada ESM piešķīra finansiālo palīdzību uz trīs gadiem 86 miljardu eiro apmērā. Līdz šim Grieķijai piešķirti 31,7 miljardi eiro, no tiem 10 miljardi – pērn. Grieķijas ekonomikas izaugsme 2016. gadā bija lēna, un tiek prognozēts, ka ekonomiskā izaugsme 2017. un 2018. gadā attiecīgi būs 2,1% un 2,5%. 2016. gadā budžetā bija pārpalikums 4,2% no IKP apmērā, kas krietni pārsniedza programmas mērķi, – 0,5% no IKP, kas savukārt liecina, ka ieviestās fiskālās reformas, īpaši nodokļu jomā sniedz rezultātus.

Saskaņā ar ESM 2016. gada finanšu pārskatu tā kopējā bilance bija 793,1 miljardi eiro, kas ir par 14,2 miljardiem eiro lielāka nekā pirms gada. Galvenais palielinājuma iemesls saistāms ar aizdevuma piešķiršanu saņēmēja dalībvalstīm (Grieķijai), kā arī likviditātes bufera palielinājums, kas tika segts no papildu ESM parādzīmju izlaišanas.

2016. gada beigās 50,1 miljardi eiro no 80,3 miljardiem eiro apmaksātā kapitāla, ko iemaksājušas visas dalībnieces, tika turēti kā skaidra nauda un atlikusī summa tika investēta vērtspapīros.

2016. gadā ESM peļņa bija 568,8 miljoni eiro, kas ir 160,6 miljonie eiro mazāka nekā 2015. gadā. Samazinājums saistīts ar zemāku peļņu no parāda vērtspapīru pārdošanas. Visu ESM peļņu neizmaksās dividendēs, bet novirzīs rezerves fondā, lai nodrošinātu drošības spilvenu iespējamiem zaudējumiem nākotnē un mazinātu risku, ka būtu jāizmanto kapitāla iesaukšana uz pieprasījuma, kam būtu negatīva ietekme uz akcionāru vispārējās valdības budžeta bilanci. Arī iepriekšējos gados ESM peļņa tika ieskaitīta rezerves fondā, kas 2016. gada beigās sasniedza 1,4 miljardus eiro.

Saskaņā ar iepriekš apstiprinātu plānu Latvijai šogad un nākamgad jāveic aptuveni 40 miljonu eiro ieguldījums. Pēc tam sekos pārejas periods, kura laikā maksājumi nebūs jāveic, bet pēc 12 gadiem no iestāšanās brīža būs jāmaksā 113 miljoni eiro.

Lasi vēl