Komentāri
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku autoservisos, auto apdrošināšanas atlīdzības skaidrā naudā varētu sarukt par aptuveni 40%
(Foto: LETA)

Ja pēc negadījuma autovadītājs vēlēsies kompensāciju saņemt skaidrā naudā, nevis doties uz apdrošinātāja norādīto servisu, no auto apdrošināšanas atlīdzībām tiks atvilktas arī darbaspēka izmaksas – šādu ideju virza Valsts ieņēmumu dienests (VID), lai cīnītos ar ēnu ekonomiku autoservisos.

Darbinieku izmaksas kopējā rēķinā var veidot ap 30%, bet jau tagad, saņemot atlīdzību skaidrā naudā, tiek atskaitīta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) daļa. Tādējādi kopumā, ieviešot VID ieceri, auto atlīdzība varētu samazināties par aptuveni 40%, un, piemēram, 100 eiro vietā auto īpašnieks saņemtu 60 eiro. Tiem, kas izvēlas atlīdzību skaidrā naudā nesaņemt, bet to novirzīt uzreiz ar apdrošinātāju saskaņotā servisā, nekas nemainītos.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

”Pēc loģiskas, kāpēc tad man pašam ir jāsaņem kompensācija un jāmeklē, kurā servisā es to izdarīšu. Vienīgais iemesls varētu būt, ka es pati pieprotu to darīt. Bet pati sev algu es šajā gadījumā nemaksāšu,” ierosinājumu raidījumam pamatoja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Tas, kā tieši notiks darbaspēka izmaksu apjoma noteikšana, vēl tiek precizēts. No ēnu ekonomikas šādā veidā varētu izņemt aptuveni desmit miljonus eiro gadā.

Pagājušā gada dati liecina, ka obligātās OCTA apdrošināšanas tirgus kopumā atlīdzībās izmaksājis 37 miljonus eiro, bet brīvprātīgās KASKO apdrošināšanas tirgus – 43 miljonus eiro, tātad kopā 80 miljonus eiro. OCTA jomā ap 65% no atlīdzībām izmaksāti skaidrā naudā, pārējais – servisos. KASKO nozarē otrādi – ap 70% izmaksāti autoservisiem, bet ap 30% – klientiem skaidrā naudā.
Kopumā skaidrā naudā auto atlīdzībās pērn izmaksāti 37 miljoni eiro. Un īsti nav zināms, kur šī nauda palikusi un vai, ar to norēķinoties autoservisos, samaksāti arī nodokļi.

Ja tiks ieviestas izmaiņas, pēc apdrošinātāju aplēsēm, OCTA izmaksātās atlīdzības uzreiz nonāktu autoservisos jau 50% gadījumu, bet KASKO atlīdzībās šī daļa pieaugtu līdz 80%.

Daļa izmaksu – ap 27 miljoniem eiro – paliktu skaidrā naudā, un tam ir arī pamatoti iemesli. ”Tas skaidrojams ar to, ka ir atsevišķi gadījumi, kad skaidrās naudas ir nepieciešamas, kad nevar mašīnu dzīt uz servisu – vai tas ir pilnīgas bojāejas gadījumā, vai tas ir gadījumā, ja cilvēks grib mašīnu pārdot, nevis remontēt. Vai dalītās vainas gadījumā,” skaidroja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Apdrošinātāji aplēsuši, ka 2011. gadā, kad no skaidras naudas atlīdzībām atskaitīja PVN, izvēle auto remontēt uzreiz pieauga par 17%, no iespējamās ēnu ekonomikas gadā izņemot četrus miljonus eiro.

Par jauno kārtību patlaban notiek nopietnas diskusijas Finanšu ministrijā.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl