Krīze kā iespēja: kaļ plānus Latvijas ekonomikas uzrāvienam

6 komentāri

Kā ekonomikai atkopties pēc Covid19 krīzes? Tas ir jautājums, kas patlaban nomoka daudzu prātus. Valdības un uzņēmēju līmenī izveidota īpaša komanda, kura kaļ plānus tautsaimniecības atlabšanai un potenciāli jaunu iespēju izmantošanai.

Latvijas tautsaimniecība Covid-19 krīzē cieš pamatīgi, bet mēs neesam izņēmums un līdzīga situācija ir daudzviet Eiropā. Kā runā ekonomisti, tas izlīdzina konkurences spēles laukumu un var ļaut mūsu uzņēmējiem izsisties. Krīze kā iespēja.

Apstājušies vai tuvu tam ir daudzi biznesi, taču, cik dziļš ir krīzes grieziens, pagaidām grūti lēst. Maz datu. Zināms, ka martā strauji sabremzējusies inflācija. Kā stāsta bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš, tas pamatā saistīts ar naftas cenu kritumu, bet, visticamāk, varētu būt arī pirmais spēcīgais signāls par rūkošu pieprasījumu un spiedienu uz cenām.

Tāpat strauji pieaudzis reģistrētā bezdarba līmenis, tam mēneša laikā palielinoties līdz 6,8%. Jaunākā, 9.aprīļa, statistika liecina, kopš marta sākuma bezdarbnieku rindas pieaugušas par teju deviņiem tūkstošiem cilvēku. Ja vēl rēķinātu klāt tos cilvēkus, kuri patlaban saņem dīkstāves pabalstu, faktiskais bezdarba līmenis jau būtu virs 8%.

“Tas ir ļoti strauji. Dažu nedēļu laikā. Tik straujš tas kāpums nebija 2009. gada krīzes pīķī. Ar to arī šī krīze atšķiras. Daudz straujāka, pēkšņa. Vairākas nozares vienkārši apturējušas savu darbību,” secinājis bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Krīzei gan paredzams terminēts raksturs, tāpēc ar vienu aci valdība jau sāk lūkoties – kā atkopt un atjaunot ekonomiku pēc tās, ņemot vērā, ka daudzām nozarēm, arī starptautiskā līmenī, būs sava veida restarts. Ekonomikas ministra vadītai darba grupai uzdots izstrādāt plānu.

“Uzsvars noteikti jāliek uz ražojošajiem un eksportējošiem uzņēmumiem. Skaidrs, ka viņi nesa lielu iemaksu daļu budžetā arī pirms šīs krīzes un noteikt spēs to darīt arī pēc tam. Instrumenti, pie kuriem mēs šobrīd strādājam, ir eksporta garantiju tāds kā palīgrīks,” skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Ministrs uzsver, ka šajā nenoteiktības laikā ar dažādiem “Altum” instrumentiem var palīdzēt mazināt risku uzņēmējiem. Darba grupā ir lielākās uzņēmēju organizācijas, kā arī pieaicināts betona grīdu ražotāja “Primekss” vadītājs un zināmais ekonomists Jānis Ošlejs. Viņš uzsver, ka pēc krīzes stabilizēšanas, lai maksimāli saglābtu uzņēmumus un iztiku cilvēkiem, tālāk jāskatās, kā pasaule ir mainījusies ļoti daudzās jomās.

“Ļoti daudzi cilvēki jautā, kā tas varēja būt, ka mēs visas zāles un medicīnas maskas ražojam Ķīnā, paši nevarot sevi apgādāt krīzē. Tāpat daudzi ir sapratuši, ka var strādāt video režīmā no mājām. Ko tas nozīmē birojiem,” stāsta Ošlejs.

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka spēja pārorientēties un pārkvalificēties var būt izšķiroša – digitālā joma, veselības ekonomika un citas iespēju sfēras. Pamatā jākoncentrējas uz eksportu.

“Ja šis eksports ielej iekšā naudu, tad kopējais naudas daudzums valstī pieaugs un visi kļūst bagātāki. Arī vietējās nozares. Ja eksportētājiem ir daudz naudas, viņi atstāj lielākas dzeramnaudas, arī restorāniem ir vairāk naudas, Visi, visi aug,” uzskata Jānis Ošlejs.

“Pirmais, kur varētu iegūt, ir noteikti izmaiņas kaut kādās ražošanas ķēdēs, tās pārnesot no Āzijas tuvāk uz mājām. Lielas problēmas ar visa veida medicīnas aprīkojumu, jābrauc visam pakaļ uz Ķīnu. Šim visam beidzot būs politisks spiediens šo situāciju nepieļaut,” piebilst ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Latvijas ekonomikas atkopšanās plānu iecerēts pabeigt divu nedēļu laikā.