Koalīcijas politiķi neizslēdz, ka budžeta pieņemšana Kariņa valdībai var izrādīties nepārvarams šķērslis

2 komentāri
Koalīcijas politiķi neizslēdz, ka budžeta pieņemšana Kariņa valdībai var izrādīties nepārvarams šķērslis
OKSANA DŽADANA, F64

Nākamā gada budžeta pieņemšana solās būt līdz šim nopietnākais pārbaudījumus Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdībai.

Koalīcijā partiju daudz, katrai prioritāra sava nozare un, vismaz pagaidām, prasības pēc papildus līdzekļiem izskan izskan ļoti uzstājīgi. Taču, – kā vienmēr, visam naudas nepietiks. Diskusiju karstumā izskanējuši jau arī aicinājumi apsvērt nodokļu celšana. Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) gan apgalvo, ka ar tādām metodēm papildus nauda budžetā netikšot meklēta.

Koalīcijas partijām prioritātes nākamā gada budžetam Finanšu ministrijā jāiesniedz līdz pirmdienai. Vairums to jau izdarījušas. Partijas “Attīstībai/Par” prioritāte ir likumā solītā veselības aprūpes finansējuma palielināšana līdz 4% no IKP. Tam nepieciešami papildus 150 miljoni eiro, no kuriem lauvas tiesa paredzēta mediķu algu celšanai.

“Tā ir iepriekšējās valdības apņemšanās, tas ir likumā ierakstīts. Ja tas nenotiek, tad valdībai ir jāuzņemas atbildība par to, ka mēs piedzīvosim milzīgu krahu veselības aprūpē,” norāda veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”)

Tikmēr Jaunā konservatīvā partija (JKP) par galveno prioritāti izvirzījusi savas “3×500 programmas īstenošanu. Savukārt Nacionālā apvienība (NA) kā prioritātes izvirzījušas ģimenes valsts pabalsta, kā arī kultūras darbinieku algu celšanu. Savukārt partija “KPV LV” vēlas izlīdzināt atalgojumu iekšlietu sistēmā, palielināt nabadzības slieksni un turpināt mājokļu iegādes programmu ģimenēm.

Lai arī precīza priekšlikumu ietekme vēl tiks rēķināta, kopējā summa varētu pārsniegt 600 miljonus eiro. “KPV.LV” līdera Ata Zakatistova vadībā šobrīd turpinās darbs pie ministriju izdevumu pārskatīšanas.  Šādā veidā varētu izdoties iegūt labi, ja sesto daļu no nepieciešamā, kas nozīmē, ka vairums priekšlikumu būs jānoraida vai jāpārceļ uz vēlāku laiku. Neoficiālās sarunās koalīcijas politiķi nebaidās runāt, ka budžeta pieņemšana Kariņa valdībai var izrādīties nepārvarams šķērslis.

“Nekas nav neiespējams! Tās sarunas vēl ir priekšā. Tāpēc es tik uzmanīgi runāju. Nav tā, ka cilvēki ir nesaprātīgi. Nav arī tā, ka kāds gribētu piekāpties. Sarunās kaut kas piedzimst un es ceru, ka piedzims 2020.gada budžets nevis valdības krišana,” norāda Zakatistovs.

Šobrīd visas koalīcijas partijas, izņemot premjera pārstāvēto “Jauno Vienotību” spriež par nepieciešamību jau nākamgad pārskatīt nodokļu sistēmu. Sarunās esot izskanējis, piemēram, par diviem procentpunktiem palielināt pievienotās vērtības nodokli, būtiski ierobežot mikrouzņēmum nodokļa maksāšanu, ieviest banku transakcijas un arī digitālo nodokli tādiem interneta uzņēmumiem kā “Facebook” un “Amazon”.  Finanšu ministrs gan ir kategoriski pret, jo uzņēmējiem solīts nodokļus neaiztikt līdz 2021.gadam.

“Jautājumi par nodokļu izmaiņām Finanšu ministrijas dienaskārtībā nav,” saka Reirs.

Vienīgais, par ko nākamā gada kontekstā ar sociālajiem partneriem varot runāt, pēc finanšu ministra domām, ir minimālas algas celšana līdz 500 eiro, ņemot vērā, ka Lietuvā tā jau palielināta līdz 607 eiro.