Ķīna apņemas popularizēt Latviju kā neskartas dabas un kultūrvēstures tūrisma galamērķi

3 komentāri

Latvijā ieradušies ap 40 Ķīnas uzņēmēju, kuri meklē sadarbības iespējas ar mūsu biznesa vidi, bet Ķīnas un Latvijas nozaru ministri spriež, kā politiski mazināt starpvalstu birokrātiskos šķēršļus pārrobežu uzņēmējdarbības veicināšanai. Rīgā notiekošajā Ķīnas un 17 Centrālās un Austrumeiropas valstu forumā galvenais fokuss ir tūrisms.

Valsts drošības dienests (VDD) un Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (NA) vēl nesen brīdināja uzmanīties ar Ķīnas investīcijām Latvijā, nepieļaut patentu atdošanu ķīniešiem un neņemt šķietami kārdinošos Ķīnas piedāvātos kredītus infrastruktūru projektu būvniecībai. Tie var izrādīties slazdi. Ja Latvija nespēs naudu atdot, var nākties ķīniešiem atdot stratēģiski nozīmīgus objektus, piemēram, ostas teritoriju. Šādā veidā savu daļu ostas jau zaudējuši grieķi Atēnās un vairākas Āfrikas un Āzijas valstis. Taču trešdien Rīgā notiekošais Ķīnas un 17 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu tūrisma forums neesot saistīts ne ar vienu no iepriekš minētajiem riskiem, – apgalvo ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

“Mēs saprotam to, ka ir dažādi drošības riski attiecībā uz investoriem lielos projektos, bet pagaidām mēs šajā forumā runājam tikai par tūristiem, kas brauc uz Latviju atpūsties,” saka Nemiro.

Pērn Latviju apmeklēja 28 000 ķīniešu, kas esot maz, ja foruma pārējās 16 Centrālās un Austrumeiropas valstis piesaistījušas gandrīz divus miljonus tūristu. Ķīnas valdība un tūrisma kompānijas apņemas Ķīnas internetā popularizēt Latviju un Baltiju kopā.

“Mums ir nepieciešams nodrošināt labāku savienojamību starp Latviju un Ķīnu. Šis milzīgais tūristu skaita potenciāls ir veicināms ar čarterlidojumu ieviešanu. Tāpat Ķīnas valdība apņemas Ķīnas internetā popularizēt Latviju kā neskartas dabas un kultūrvēstures galamērķi,” norāda Ķīnas Tautas Republikas tūrisma un kultūras ministrs Šugans Luo.

Tiešās aviosatiksmes izveide gan vēl nesen izgāzās. Pērn Āzijas uzņēmēji pat bija pieteikuši lidostā Rīgā lidojumu laikus ziemas sezonā uz tropisko Heiņanas salu, kur 300 dienas gadā ir saulains, taču stopkrānu norāva Ķīnas puse. Tagad tūrisma forums Rīgā liek domāt, ka situācijai būs risinājums. Ķīnas tūrisma industrijas pārstāvji apgalvoja, ka vidēji viens ķīniešu ceļotājs Eiropā tērējot divus vai trīs tūkstošus eiro. Latvijas viesnīcas un ar tūrismu saistītie to gan plaši neizjūtot.

Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš norāda: “Ļoti vienkāršā veida to labi var izdarīt ar čārterreisu atvedot no Ķīnas noteiktu skaita viesu, ar kuriem dota iespēja strādāt vietējiem uzņēmējiem. Tad arī daudz vairāk uzņēmēji paši meklētu veidus, kā var dibināt kontaktus.”

Savukārt “Pekinas Wanda Global Tour Travel Service” pārstāve Ren Rong skaidro: “Nav daudz ķīniešu, kas šeit šobrīd brauktu, jo viņi nezina par šādu galamērķi. Ja Latviju popularizētu Ķīnas interneta vidē, tas piesaistītu gados jauno ķīniešu vēlmi te atbraukt tieši neskartās dabas un kultūrvēstures objektu dēļ. Tā kā uzturēšanās Baltijas valstīs ir ar ļoti zemām izmaksām, interese būtu diezgan daudziem ķīniešiem.”

Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols gan uzsver, – ķīniešu tūristi Latvijā vēl nevar justies komfortabli, jo Latvijas tūrisma objekti, viesnīcas, ēdināšanas iestādes, muzeji un citas vietas neesot pat sagatavojuši ķīniešiem saprotamas komunikācijas materiālus. Taču lielākais šķērslis ir nespēja Latvijā norēķināties ar Ķīnas maksājumu sistēmas “UnionPay” un “AliPay” kartēm.

“Ir jāpanāk vienošanās par caurspīdīgumu, spēju kontrolēt maksājumu plūsmu, arī tehniski šie POS termināli ir jāsalāgo. Šobrīd vistuvāk tam ir “Swedbank”, bet tas nav risinājums. Ja tu kā ķīniešu tūrists ceri, vai paveiksies un pieņems karti vai ne, tad tam ir jābūt vispārīgai formai,” skaidro Ozols.

Kaimiņi igauņi izvirzījuši ambiciozu mērķu ķīniešu tūristu piesaistē – līdz 2023. gadam plāno četrkāršot ķīniešu skaitu. Latvijā šāda uzstādījuma nav.