Kazāks: Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%

Pievienot komentāru
Kazāks: Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%, taču sekas no šāda iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma būs pilnīgi atšķirīgas nekā iepriekšējā ekonomikas krīzē, paudis Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” viņš akcentēja, ka šobrīd nenoteiktība ir ļoti augsta, tāpēc nav iespējams precīzi prognozēt ekonomikas sabremzēšanās apmēru.

“Runāt par ļoti konkrētiem cipariem ir krietni pāragri, jo mēs nezinām, kad un kā vīrusa izplatība beigsies. (..) Nenoteiktība ir ļoti augsta. Pašreizējā brīdī stāsts vairāk ir par to, vai šogad sabremzēšanās būs viencipara skaitlis, vai ieslīdēs teritorijā virs mīnus 10%,” pauda Kazāks.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents akcentēja, – pat ja šoreiz kritums ekonomikā būs dziļāks nekā 10%, tas būs nevis uzņēmumu bankrotu, strauja bezdarba kāpuma un milzīgas emigrācijas dēļ, kā tas bija iepriekšējā reizē, bet gan saistībā ar “ekonomikas uzlikšanu uz pauzes”.

“Līdz ar to sekas 10% kritumam šoreiz un tam, kāds bija iepriekšējā reizē, būs absolūti atšķirīgas,” pauda Kazāks.

Viņš minēja, ka kritumu ekonomikā noteiks pamatā trīs faktori – tas, cik ilgi šie ierobežojumi turpināsies, cik efektīgi un plaši būs atbalsta mehānismi, lai ļautu uzņēmējiem un iedzīvotājiem pārziemot krīzi, un cik lielā mērā šīs krīzes laikā būs “noplicināta ekonomika”, lai pēc tam atgūtos.

“Šī nav nekāda 2008. vai 2009. gada krīze, kad bija milzīgs naudas trūkums. Šajā brīdī naudas valstij ir pietiekami un valsts var sniegt atbalstu,” sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka atbalsta instrumentus ir nepieciešams pilnveidot, tostarp tam jābūt plašākam. “Atbalsta instrumentu pilnveidošana ir jāturpina. Jāskatās, vai naudas apmērs, kas ieplūst ekonomikā, ir pietiekams. Pašreizējā brīdī tas vēl ir tikai sākums – lielākais apmērs nudien vēl nav sasniegts. Atbalstam jābūt plašākam,” pauda Kazāks.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents sacīja, ka esošā krīze būtu jāizmanto, lai “spēcīgie kļūst spēcīgāki”, kā arī lai eksportā Latvija kļūtu konkurētspējīgāka. “Nišas parādīsies ļoti daudzās vietās, jo krīze velsies pāri pasaules ekonomikai vairākās fāzēs – no sākuma skarot vienas valstis, pēc tam otras, tāpēc izveidosies dažādas biznesa iespējas,” sacīja Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka arī iedzīvotājiem, kuri ir mazāk noslogoti, šo laiku vajadzētu izmantot prasmju uzlabošanai. “Saule vēl nav tik silta, lai brauktu uz Jūrmalu, tāpēc sēžamies pie grāmatām un mācāmies,” teica Kazāks.

Jau vēstīts, ka SVF būtiski koriģējis Latvijas IKP prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme, un tā būs straujākā Baltijā. Latvijas ekonomikā SVF šogad prognozē kritumu par 8,6%, savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā.